Valdis J. Zeps

LATVIJAS UN LATVIEŠU PRESE MIKROFILMĀ

 

Pēdējā laikā mikrofilmā pieejamie Latvijas un latviešu laikrakstu krājumi ir turpinājuši augt līdz tam punktam, ka ir vērts par to rakstīt. Mikrofilmai, protams, ir savas ēnas puses; to nevar izmantot bez īpašiem lasāmaparātiem, un, stundām lasot gaismas bildes, var nogurt acis un sākt sāpēt galva. Ar visu to, mikrofilma ir vienīgais praktiskais veids, kā lasītājs var iegādāties pilnu Pēterburgas Avīžu komplektu; un kā saglābt no pazušanas, piem., šī g.s. sākuma kreiso Strādnieku.

Seko mikrofilmā pieejamo laikrakstu saraksts, aptuveni chronoloģiskā secībā, ar kommentāriem, kur tie šķiet lietderīgi. Ar dažiem izņēmumiem, nav apskatīti mikrofilmu krājumi aiz dzelzs priekškara; tāpat, jādomā nav nozīmes norādīt uz mikrofilmām, kas ir atsevišķu personu īpašumā.

Pārskatāmības labad saraksts dalās četrās daļās:

I.      laikraksti, kas sāka iznākt pirms 1900. gada;

II.    laikraksti, kas sāka iznākt starp 1900. un 1919. gadu;

III.   neatkarības laika laikraksti un

IV.   laikraksti, kas sāka iznākt pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā.

 

 

I.

Vecākais Latvijā izdotais laikraksts, Rigische Novellen, iznāca divas reizes nedēļā, aptuveni no 1681. līdz 1710. g. Brēmenes valsts bibliotēkā filmēti 12 numuri no 1705. un 1706. g. Diemžēl, laikraksts sniedz tikai ārzemju ziņas.

Vecākais laikraksts latviešu valodā ir Latviešu Avīzes, kas iznāca sākot ar 1822. gadu reizi nedēļā (pēc 1901. g. biežāk) līdz 1915. gadam. Helsinku univ. filmā pieejami gadagājumi 1857-1915, tātad tikai tas laika posms, kad LA jau bija kļuvušas par vācu mācītāju lapu. Rīgā, Misiņa bibliotēkā, nepilnīgs komplekts filmā sākas jau ar 1822. g.

Liela un svarīga laikrakstu virkne saistās ar Baltijas Vēstnesi, kas sāka iznākt 1868. gadā. Noteikšanu par šo laikrakstu 1880. gadā ieguva B. Dīriķis ar biedriem, tai pašā laikā iegūstot arī Rīgas Lapu un Balsi. Dīriķis izveidoja BV par dienas avīzi; Rīgas Lapu beidza izdot; un Balsi izveidoja par nedēļas laikrakstu. Kad BV 1906. gadā slēdza, izdevēji pārvērta Balsi par dienas avīzi. Kad arī to gadu vēlāk slēdza, laikraksts slapstījās ar citiem nosaukumiem − Vēstnesis, Savietis, Vēstnesis (otrreiz), Plēsums un Dzimtenes Vēstnesis. 1917. gadā BV atsāka iznākt ar veco vārdu, bet spēja pastāvēt tikai līdz 1919. gadam. Baltijas Vēstnesis dabūjams Helsinkos no 1869. līdz 1906. gadam.

No Rīgas Lapas Helsinkos dabūjami pieci mēneši (feb.-jūn. 1880. g.).

Balss (1878-1907) Helsinkos dabūjama no 1880. līdz 1907. gadam.

Dzimtenes Vēstnesis Helsinkos dabūjams no 1907. līdz 1917. gadam. DV rīta izdevums − Rīgas Ziņas Helsinkos dabūjams no 1914. līdz 1917. gadam.

Nedēļas avīze Baltijas Zemkopis (1875-1885), kas sacentās ar Baltijas Vēstnesi, it īpaši ar saviem augstas kvalitātes pielikumiem, ir dabūjama Helsinkos no 1880. līdz 1884. gadam.

Latviešu Tautas Biedrs, sabiedriski politisks un reliģisks nedēļas laikraksts, iznāca no 1877. līdz 1881. gadam, un ir dabūjams no 1880. līdz 1881. gadam.

Tautas atmodas laikmeta sākumā svarīgais nedēļas laikraksts Mājas Viesis (1856-1910) ir dabūjams Helsinkos no 1880. līdz 1905. gadam (Rīgā no 1874. gada).

Kamēr Rīgas latviešu biedrības tautisko virzienu pārstāvēja Baltijas Vēstnesis un tam radniecīgie laikraksti, Jauno strāvu un vēlāk sociāldemokratiju (ieskaitot tās viskreisāko ievirzi) pārstāvēja laikraksti Latvietis Liepājā un Dienas Lapa Rīgā.

Liepājas dienas avīze Latvietis iznāca no 1882. līdz 1905. gadam un ir dabūjama Helsinkos. Kad to slēdza, tā turpināja slapstīties kā Tagadne, Liepājas Avīze, Biedris, Liepājas Vēstnesis un Jaunais Liepājas Vēstnesis, līdz atsāka dzīvi kā Liepājas Atbalss (1907-1915), dabūjama Helsinkos no 1909. līdz 1915. gadam. Laikraksta vakara izdevums, 1914-1915, ir līdzīgi dabūjams Helsinkos.

Dienas Lapa, dienas laikraksts no 1886. līdz 1905. gadam, un atsākot ar veco nosaukumu 1918. gadā, ir svarīgākais kreisā virziena laikraksts ar Raini un Stučku starp līdzstrādniekiem. Pēc slēgšanas 1905. gadā tas turpina iznākt kā Jaunā Dienas Lapa, Mūsu Laiki, Jaunā Dienas Lapa (otrreiz), Mūsu Dzīve, Baltija, Rīgas Apskats un Jaunā Dienas Lapa (trešreiz), līdz atsāk iznākt ar veco vārdu, Dienas Lapa, 1918.
gadā. Dabūjams Helsinkos no 1887. līdz 1905. gadam.

Jaunā Dienas Lapa (1905-1906 & 1909-1915) un Mūsu Laiki (1906-1907) ir dabūjami Helsinkos.

Jelgavas nedēļas laikrakstam Tēvija (1884-1914) ir dīvaina vēsture. Tas iesāka dzīvi kā pārkrievošanas atbalstītājs, vēlāk pielāgojās Baltijas Vēstneša līnijai. Dabūjams Helsinkos.

Pēdējais mikrofilmētais laikraksts, kas ietelp šai laika posmā, ir Amerikas Vēstnesis − reliģisks un nacionāls laikraksts, kas iznāca Bostonā (sākumā reizi mēnesī, vēlāk biežāk) no 1896. līdz 1920. gadam. Dabūjams Bostonas publiskajā bibliotēkā no 1897. g. aprīļa līdz 1904. g. decembrim; līdz ar atsevišķu 1918. g. 1. janv. numuru.

 

 

II

Daļa 20. g.s. sākuma laikrakstu jau apskatīta iepriekšējā daļā, proti: Latviešu Avīzes, Baltijas Vēstnesis, Mājas Viesis, Latvietis, Tēvija, Dienas Lapa.

Laikā līdz 1905. gadam no jauna nāk klāt četri laikraksti: Vārds / Rīgas Avīze, Apskats, Cīņa un Proletāriets.

Ilgākais mūžs ir Vārdam (1901-1902) − dienas avīzei, kas maina savu nosaukumu un sākot ar 1902. g. iznāk kā Rīgas Avīze līdz 1915. gadam. Sākumā mēreni liberāla, RA nosliecas arvien vairāk uz labo spārnu un pēc 1905. gada revolūcijas kļūst par vienīgo izteikti reakcionāro laikrakstu Latvijā. Dabūjama Helsinkos.

Laikraksts Apskats iznāca reizi un divreiz nedēļā, sākot ar 1903. gadu, Baznīcas Vēstneša vietā. 1906. gadā laikrakstu slēdza un redaktoru māc. J. Rozēnu sodīja par piedalīšanos 1905. g. revolūcijā. Dabūjams Helsinkos, no 1903. līdz 1905. g. beigām.

Laikrakstam Cīņa ir sarežģīta, reizēm slavena, reizēm bēdīgi slavena vēsture. Kā sociāldemokratijas pirmais oficiozs šī nelegālā avīze gatavoju ceļu 1905. gada revolūcijai. Iznāca sākot ar 1904. gada 4. jūn. Ņujorkas publiskās bibliotēkas filmā dabūjami pirmie 24 numuri (1904-1905). Pie šī laikraksta atgriezīsimies šī raksta IV daļā.

Mēneša avīze Proletāriets iznāca Cīrichē, Bostonā un Ņujorkā kā sociālistu un sociāldemokratu izdevums no 1902. līdz 1917. gadam. Pēdējie deviņi gadi dabūjami Ņujorkas publiskajā bibliotēkā.

Konstitucionālo demokratu partijas oficiozs Latvija iznāca kā dienas avīze no 1906. līdz 1915. gadam. Izteica liberālās pilsonības uzskatus un oponēja Rīgas Avīzei. Dabūjama Helsinkos.

Dienas avīze Rīta Blāzma noturējās virs ūdens kādu mēnesi (1907. g. 25. sept. - 30. nov.). Dabūjama Helsinkos.

Bostonas Strādnieku izdeva sākumā sociāldemokrati, vēlāk sociālisti, beidzot komūnisti. Laikraksts iznāca no 1906. līdz 1919. gadam, sākumā reizi pa divām nedēļām, vēlāk trīs reizes nedēļā. To turpina Strādnieku Rīts (skat. III daļu). Gadagājumi 1906-1916 dabūjami Ņujorkas publiskajā bibliotēkā.

[Helsinku katalogā ir arī Rīgā izdots Strādnieks, filmēts no 1907. līdz 1917. gadam. Neesmu šo laikrakstu pats redzējis, un kataloga dati īsti nesedzas ne ar vienu bibliogrāfiski apzinātu izdevumu.]

Liepājas dienas avīze Dzīve (1908-1914) − vēlāk: Jaunā Dzīve (1914-1915) dabūjama Helsinkos no 1909. gada līdz 1915. gadam. Redakcijā pārsvarā sociālisti.

Samērā konservatīvās Jaunās Latviešu Avīzes atdalījās no Latviešu Avīzēm (sk. I daļu). Iznāca Jelgavā, divas reizes nedēļā no 1909. līdz 1915. g. Dabūjamas Helsinkos.

Tāpat Jelgavā iznāca mēreni demokratiskā Sadzīve, trīs reizes nedēļā no 1908. līdz 1915. g. Dabūjama Helsinkos (1909-1915).

Man nav zināma Liepājas Dienas Avīzes (1912-1915) polītiskā ievirze. Dabūjama Helsinkos.

Īss mūžs bija Rīgas Jaunajam Ceļam (1913-1916), kas kā dienas avīze faktiski iznāca tikai četrus mēnešus (no 1913. g. decembŗa līdz 1914. g. aprīlim). Polītiskā ievirze man nav zināma. Dabūjams Helsinkos.

Helsinkos dabūjami arī vairāki mazāku centru laikraksti: Ventspils Apskats (1907-1914); Auseklis (Limbažos, 1912-1916), Jaunā Avīze (Ventspilī, 1912-1915); un Cēsu Apskats (1914-1915).

No lietuviešu viedokļa notikumus Latvijā apskata Rygos Garšas, kuŗa nepilnīgi gadagājumi (1915-1917) dabūjami Kentas universitātē.

Kā nākamās minamas trīs ļoti svarīgas avīzes. Jaunākās Ziņas, kas iznāca no 1911. līdz 1940. gadam, iesāka dzīvi kā ‘kapeikas’ laikraksts (proti, pāris lappuses, ‘ziņas vien’, pretēji partiju un izteiktu polītisku virzienu laikrakstiem). No JZ Helsinkos ir dabūjami numuri no 1912. g. novembŗa līdz 1917. g. martam.

Samērā radikālais Jaunais Vārds iznāca no 1914. (faktiski 1915.) gada līdz 1918. gadam. Helsinkos dabūjami numuri no 1915. g. sākuma līdz 1917. g. aprīlim. Ņujorkas publiskajā bibliotēkā dabūjams 1916. gada.

Izteikti nacionālais Līdums iznāca no 1913. līdz 1919. gadam. To vēlāk turpina Gaisma, Tauta, un Brīvā Zeme. Dabūjams Helsinkos no 1914. līdz 1917. gadam.

Latvijas tapšanā liktenīgos 1918. un 1919. gadus filmā nesedz neviens pieņemams laikraksts. No šī laika pieejami četri laikraksti.

Vācu nedēļas laikraksts Rigasche Rundschau sedz 1918. gada otru pusi un ir dabūjams Štutgartes ārzemju sakaru institūtā. Citi gadagājumi sedz gandrīz visu Latvijas neatkarības laiku (1920-1939).

1919. gada pirmo pusi sedz dienas avīze Die Rote Fahne, dabūjama Ņujorkas publiskajā bibliotēkā un Latvijas Sociālistiskās Padomju Valdības Ziņotājs, dienas avīze, kas iznāca no 1919. g. februāra līdz maijam, dabūjams Hūvera institūtā (dažu numuru trūkst).

Latvijas Sargam, kas iznāca no 1919. g. jūlija līdz 1934. gadam, bija it svarīga loma Latvijas atbrīvošanas cīņu laikā. No šī laikraksta, diemžēl, dabūjams tikai viens vienīgs numurs Hūvera institūtā.

 

III

Neatkarības laika prese ir mikrofilmā pieejama ļoti mazā mērā. No Latvijā izdotiem latviešu valodas laikrakstiem, filmā ir dabūjami tikai divi.

Dienas avīze Latvis, kuŗu izdeva labā spārna partija Bezpartejiskais Nacionālais Centrs, iznāca no 1921. līdz 1934. gadam. Dabūjama Ņujorkas publiskajā bibliotēkā no 1923. g. augusta līdz 1934. gada oktobrim.

Dienas avīze Latvijas Kareivis, kas iznāca no līdz 1940. g. (un kā frontes laikraksts 1944. g.), filmā dabūjama no 1938. g. jūlija līdz 1940. g. martam (vairākās vietās, starp tām Kongresa bibliotēkā, Pētniecības bibliotēku centrā un Harvardā).

Ārpus Latvijas turpinās Amerikas latviešu kreisā prese. No 1920. līdz 1934. gadam iznāca divi nedēļas laikraksti − Amerikas Cīņa Ņujorkā un Strādnieku Rīts Bostonā. AC dabūjama Ņujorkas publiskajā bibliotēkā no 1926. gada līdz 1934. gadam; SR dabūjams Viskonsinas valsts vēstures biedrības bibliotēkā no 1926. līdz 1932. gadam. Kopš 1935. gada to vietā iznāk Strādnieku Cīņa, kuŗu 1940. gadā pārsauc par Amerikas Latvieti (sk. IV daļu). SC ir dabūjama Bostonas publiskajā bibliotēkā, tikai 1939. gadagājums.

Samērā labi pārstāvēta neatkarības laika vācu prese, ko ir filmējis Štutgartes ārzemju sakaru institūts. Bez jau otrā daļā minētā Rigasche Rundschau tur dabūjami šādi laikraksti:

Dienas avīze Libauische Zeitung (1922-1939); dienas avīze Mitauer Nachrichten (1922-1923; 1927-1928; 1932-1934); nedēļas avīze Deutscher Bote (1924-1936; 1938-1939); nedēļas avīze Rigasche Nachrichten (1924-1925); nedēļas avīze Baltische Stimmen (1925-1929); dienas avīze Neues Tageblatt (1925); nedēļas avīze Riga am Sonntag Rigasche Post (1925-1939); Der Anzeiger für Goldingen und Windau (1927-1929); dienas avīze Neue Presse (1932-1933); dienas avīze Deutsche Zeitung, (1933); dienas avīze Nachrichtenblatt (1934-1935; 1938-1939); dienas avīze Rigaer Tageszeitung (1934).

Bez vācu preses, minamas divas avīzes angļu valodā, divas žīdu avīzes un viena avīze krieviski.

Angļu valodā iznāk Riga Times, kas dabūjams no 1925. līdz 1928. gadam Ņujorkas publiskajā bibliotēkā. Nedēļas laikraksts Baltic Times iznāk Tallinā, bet laikam veltīts visai Baltijai, dabūjams Hūvera institūtā, no 1938. g. līdz 1940. g. maijam, ar dažiem trūkstošiem numuriem; daļa no šī paša laika dabūjama arī Ņujorkas publiskajā bibliotēkā.

Žīdu publikai kalpoja Frimorgn, kas dabūjams no 1929. g. aprīļa līdz 1934. g. maijam: un Rigaer Jüdische Rundschau, kas dabūjams vācu preses mikrofilmu arehīvā no 1929. līdz 1931. gadam.

Krievu dienas avīze Segodnja, kas iznāca Rīgā no 1919. līdz 1940. g., ir dabūjama filmā Kongresa bibliotēkā no 1933. g. jūlija līdz 1934. g. septembrim un no 1935. līdz 1940. gadam. Mikrofišetes formātā šī avīze ir dabūjama no Interdokumentācijas kompānijas – 1923-1925; 1927-1935; 1937-1940.

 

 

IV

Pēdējā daļā apskatām Otru pasaules kaŗu, okupācijas un trimdu.

No baigā gada nav dabūjams nekas. No vācu okupācijas laika ir pāris vācu laikrakstu. Deutsche Zeitung in Ostland dabūjama Britu laikrakstu bibliotēkā no 1942. g. janvāra līdz 1944. g. jūlijam (nepilns komplekts); Amtlicher Anzeiger des Reichskommissars für Ostland − trīs numuri Kongresa bibliotēkā, kur arī dabūjams nepilns komplekts avīzei Verordnungblatt (1942-1943).

Vienīgais latviešu laikraksts no kaŗa gadiem ir nedēļas avīze Latgolas Bolss (arī: Latgola), kas dabūjama filmā Ņujorkas publiskajā bibliotēkā no 1943. g. novembŗa līdz 1944. g. septembrim un (trimdā) no 1946. līdz 1966. g.

Joprojām turpina iznākt komūnistu Amerikas Latvietis, turpinot iepriekš minēto Strādnieku Cīņu. Dabūjams Bostonas publiskajā bibliotēkā 1942-1968 un sākot ar 1970. g. janvāri.

No otras padomju okupācijas laika filmā dabūjami: dienas avīze Sovetskaja Latvija Harvardā, Kongresa bibliotēkā, Britu laikrakstu bibliotēkā un citur, sākot ar 1946. gadu; nedēļas avīze Literatūra un Māksla Kongresa bibliotēkā, sākot ar 1955. gadu; dienas avīze Padomju Jaunatne Kongresa bibliotēkā, sākot ar 1956. gadu; dienas avīze Cīņa (jau minēta II daļā) Kongresa bibliotēkā, sākot ar 1962. gadu; Skolotāju Avīze Kongresa bibliotēkā, sākot ar 1964. gadu (ar trūkstošiem numuriem 1964. & 1965. g.).

No trimdas laikrakstiem (bez jau minētās Latgolas Bolss) filmēti šādi:

Ludvigsburgas Latviešu Ziņas dabūjamas Ņujorkas publiskajā bibliotēkā no 1947. g. novembŗa līdz 1949. g. jūnijam.

Latvija, nedēļas laikraksts, Eitīnā un citur, dabūjama Ņujorkas publiskajā bibliotēkā no 1947. g. novembŗa līdz 1950. g. jūlijam; Kongresa bibliotēkā no 1960. līdz 1972. g.

Hanavas Tēvzeme dabūjama Ņujorkas publiskajā bibliotēkā no 1947. g. novembŗa līdz 1948. g. oktobrim.

Laiks dabūjams Ņujorkas publiskajā bibliotēkā, sākot ar 1954. gadu; Kongresa bibliotēkā, sākot ar 1951.

Latviju Amerikā uzņēmās filmēt no 1951. līdz 1973. gadam McLarena kompānija. Vai tas tiešām notika, par to man trūkst ziņu.

Amerikas Vēstnesis dabūjams Balča institūta filmā no 1955. g. oktobŗa līdz 1958. g. augustam.

Nedēļas laikraksts Londonas Avīze dabūjams Kongresa bibliotēkā 1961-1963 & 1971-1973.

 

*

Nobeidzu šo pārskatu ar lūgumu sniegt papildinājumus un labojumus, rakstot šī raksta sastādītājam uz JG redakciju. It īpaši svarīgi apzināt personas, kam ir krājumā nefilmēta periodika un kas būtu ar mieru to atļaut filmēt.

ADRESES:

Balch Institute for Ethnic Studies, 18 So. 7th, Philadelphia, PA 19103, USA

Boston Public Librarv, Boston, MA 02117, USA

British Library, London, WC 1B 3DG, United Kingdom

Center for Research Libraries, 5721 Cottage Grove Ave., Chicago, IL 60637, USA

Harvard U., Cambridge, MA 02038, USA

Helsingin Yliopisto, FS-00171, Helsinki, Finland

Hoover Institution on War, Revolution and Peace, Stanford, CA 94305, USA