Jaunā Gaita nr. 155, decembris 1985

Juris Tārs

PĒTEŖA UPĪŠA EX LIBRIS STOKHOLMĀ

Prof. Pēteris Upītis savā darbnīcā Rīgā 1985. g.

Mūsu ievērojamā vecākās paaudzes grafiķa prof. Pētera Upīša darbus šai izstādei bija izraudzījies Leo-Jānis Briedītis no saviem grāmatzīmju krājumiem. Izstāde notika Stokholmā Baltijas Institūta telpās 1985. g. no 16.-20. martam; to atklāja Leo Briedītis, bet nākamajā svētdienā par P. Upīša grāmatzīmēm referēja P. Šadurskis. (Plašāk par P. Upīša grafiku vispār P. Šadurskis bija stāstījis Stokholmas jauniešu sarīkojumā iepriekšējā mēnesī.)

No P. Upīša darināto ekslibru lielā klāsta izstādē bija redzami 150 darbi, sakārtoti chronoloģiskā secībā. Šī izstāde iepazīstināja latviešu publiku ar reti rādītu īpatnēju grafikas nozari, lai gan jau divdesmitajos un trīsdesmitajos gados ar ekslibriem bija darbojušies J. Plēpis, N. Strunke, S. Vidbergs, O. Ābelīte, A. Junkers u.c.

P. Upītis turpina mūsu pirmā lielā ekslibru meistara R. Zariņa ievadīto ceļu. R. Zariņš bija darinājis ap 75 ekslibrus; P. Upīša darbu skaits pašlaik pārsniedz 600. Viņa grafikas darinājumus pazīst arī ārpus Latvijas; ekslibri bijuši izstādīti dažādās Austrum- un Rietumeiropas zemēs, kā arī Japānā. Latvijā P. Upītis kā Mākslas akadēmijas profesors izaudzinājis daudzus izcilus amata meistarus jaunākajā paaudzē (Z. Zuze, D. Rožkalns, O. Mednis u.c). P. Upītis pats tieši ekslibriem pievērsās samērā pavēlu, 1938. gadā kokdzeluma technikā.

Viņa grāmatzīmēs dominē ainava. Allegoriski vai simboliski tēli sasaistīti ar grāmatas īpašnieka (adresāta) vārdu. Tā, piemēram, kupla ozola attēli īpašniekiem ar uzvārdiem „Ozols”, „Ozoliņš” u.tml. „Bērziem” un „Bērziņiem” savukārt izmantoti latviskie motīvi ar bērzu, pat kopā ar tecinātām bērza sulām. Turpretim Ģirtam Vilkam veltītajā ekslibrī redzam vilku.

Iemīļots ir dona Kichota motīvs, kas atkārtojas daudzās (25!) grāmatzīmēs.

P. Upītis darinājis ekslibrus dažādu tautību grāmatu īpašniekiem dažādās zemēs un sakarā ar to arī ainavu un sižetu daudzveidīgums. Visus viņa darbus raksturo arī virtuoza technika.

Mūs Stokholmas izstādē īpaši interesēt varēja grāmatzīmes pazīstamiem latviešu rakstniekiem (piem., Aleksandram Čakam, Imantam Ziedonim) un māksliniekiem (Teodoram Zaļkalnam, Konrādam Ubānam u.c), kā arī Jānim Jaunsudrabiņam, Kārlim Skalbem un Fricim Bārdam darinātās memoriālās grāmatu zīmes.

Būtu interese skatīt vēl citas līdzīgas ekslibru izstādes, kopā ar katalogiem, kur uzrādīts katra šāda darba sižets, technika, tapšanas laiks, kā arī adresāta vārds un profesija. Referātos liels palīgs skatītājiem būtu arī iespēja skatīt ekslibrus palielinātos diaattēlos, lai rūpīgāk ieskatītos un uztvertu mākslinieka darba sīkdaļas un tajās izmantotos ornamentiskos simbolus.