LATVIEŠU TAUTASDZIESMAS ANGLISKI

DEAREST GODDESS, Translations from Latvian Folk Poetry by ESO BENJAMINS, Current Nine Publishing, 1985, 118 lp.

 

Prātniecība, manuprāt, nav raksturīgākais dainu elements. Prātnieciski ir sakāmvārdi vai parunas. Dainu elementi ir labestība, sirsnība vai aistētiskais pārdzīvojums, kas izpaužas ritmā, gleznās, mūzikā. Tāpēc visi mēģinājumi dainas tuvināt sveštautiešu izpratnei cietuši un cieš neveiksmi. Jo sirds un daile nav pārtulkojamas. Atziņas - jā. Bet arī tās vairāk būtu jāpārdzīvo nekā jāsaprot.

Vara tāpat nav dainu elements - varas vienmēr ļaunas. Ja vara laba, to sauc par burvestību, brīnumu. Bet kā to iestāstīt, piemēram, vāciešiem, angļiem? Tiem vara ir mērķis, ko "drīkst" sasniegt tiklab ar ieročiem, kā ar viltu. (If you can not beat them - join them.)

Benjamiņš tomēr to mēģinājis, sakārtojot tekstu vien-, div- un trīsvārdu rindās, uzsveŗot gandrīz katru teikuma locekli. Iespējams, tas tīri labs mēģinājums, vismaz - ceļrādis uz panākumiem. Pazūd gan ritms, mūzikālitāte, bet paliek kāda atziņa, mazliet gleznainības ... Amerikāņi varbūt pārmaiņas dēļ būs ar mieru "pirkt" arī Saulesmeitas - bez seksa ... Radīts kas jauns, it kā japāņu haikām līdzīgs. Tikai ...

Ar veco Dieviņu pastaliņās būs pagrūti, jo "God", "Goddess" pārāk bargi vārdi, nolietoti citās sakarībās ("... tēvu grēkus piemeklēs pie bērniem līdz trešam un ceturtam augumam"). Labāk varbūt viņi saprastu jēdzienus "labsvīrs", "augstība", "gaišība" (Goodman, Highness, Brightness vai ko tamlīdzīgu), kas gan no citas saknes, bet Dieviņa, Saules un Saulesmeitu raksturu apzīmēšanai tuvāki. Dainas taču pa lielākai daļai pagānu jeb blēņu dziesmas! ...

Bet par to jau laikam tik daudz literātūras gan no kristiešu, gan dievturu, gan dažādo nacionālpatriotu viedokļiem, ka labāk tai neķerties klāt.

 

Osvalds Liepa