ŽURNĀLS GARĪGĀS KULTŪRAS KONTINUITĀTEI
Zari. Literārā gadagrāmata. Redaktore: Velta Rūķe-Draviņa. The Baltic Scientific Institute in Scandinavia izdevums, Stokholmā. 1982. - 1985. g.
Jau ceturto gadu iznāk šī grāmata. Ko tā sniedz, kas nebūtu jau aprakstīts Laras Lapā, Ceļa Zīmēs, Jaunajā Gaitā, Akadēmiskajā Dzīvē, Universitas, Archīvā un vēl citos trimdas izdevumos? Jautājums šeit ir arī atbilde: latviešu gara dzīve ir joprojām tik bagāta, ka tā jāatspoguļo daudziem izdevumiem. Zariem ir sava īpatnējā līnija: tie ir nomodā par mūsu garīgās kultūras kontinuitāti, tie ir saistīti ar aktuāliem notikumiem trimdas dzīvē, piem., teātŗa laukā un arī paveŗ skatu pagātnē. Par to, ka viss sniegts nopietnā zinātnes gaismā, atbild redaktores internacionāli pazīstamais vārds.
1982. g. janvārī Zari iesāk savas gaitas ar eksklūzīvu Veronikas Strēlertes rakstu par tulkošanas problēmām. Viņas izjūta par literārās mākslas finesēm - ritmu, skaņām, vārdu nozīmi, domu risinājumu - devusi drošas vadlīnijas, bet grūtību ir bijis vairāk nekā iespēju tās atrisināt. Margita Gūtmane raksta par tām pašām problēmām otrādā sakarībā - par latviešu daiļdarbu tulkošanu vācu valodā. Piemēram sniegts V. Strēlertes dzejolis "1945 Berlīne" ar gluži konģeniālu tulkojumu, kā arī dzejoļi "Irlava" un "Jūras vidū". Sakarā ar Māras Rozītes teātra montāžu Rainis un Aspazija, kas ar lieliem panākumiem rādīta Eiropā 1981. gadā (par to raksta Mirdza Krastiņa), faksimilā sniegtas 11 Aspazijas vēstules redaktoram Jānim Kārkliņam (laikā no 1930. līdz 1936. gadam). Tās rakstītas elegantā, lapidārā, personīgā stilā, pieskaras ekonomiskām un polītiskām problēmām viņas dzīvē. Redaktore (turpmāk V.R-D) raksta par "Vietu un personu vārdiem Annas Brigaderes darbos", Juris Rozītis par "Pasaku par ķēves dēlu" (Kurbadu). Gerda Naudiņa sniedz šarmantu tēlojumu par "Gadskārtu svētkiem Rīgā 20. gadsimta sākumā".
1983. g. Zari daļēji veltīti Mārtiņam Zīvertam sakarā ar viņa 80. dzimšanas dienu. Te ir rinda interesantu atmiņu, fotografiju, iespaidu un viedokļu. Indra Avena analizē Astrīdes Ivaskas valodas un stila īpatnības Līču lokos, Aija Priedīte verbālo elementu K. Skalbes pasakā "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties". Plašāka vieta ierādīta atskatam par Aspazijas Sidraba šķidrauta ("The Silver Veil") izrādēm Eiropā. Intervijas ar aktieriem dod ieskatu par to, kā latviešu gara pasaule var radīt spēcīgu emocionālu atbalsi arī cittautiešos.
1984. g. grāmatā V.R-D apraksta Pēterburgas Avīzes. Tām, nelūkojoties uz īso eksistenci (1862-1865), bija milzīga nozīme Tautas Atmodas laikmeta ievadījumā. Izdevējs - Krišjānis Valdemārs, atbildīgais redaktors - Juris Alunāns, faktiskais darba darītājs - Krišjānis Barons: šie vārdi vien jau izsaka daudz; kur tad vēl spilgtais laikmeta atspoguļojums, cīņa pret vācu muižniecību, kas mēģināja avīzi apturēt, kā arī pret cara valdības cenzūru. Šī cīņa gan bija jāzaudē, bet tautas atmodināto pašapziņu nekas nevarēja apslāpēt. No raksta daudzajiem citātiem redzams arī latviešu valodas un rakstības vēl neizveidotais stāvoklis un lielā vāciskuma ietekme. - Indra Avena raksta par "Divdabju konstrukcijām tautasdziesmās", Jānis Krēsliņš, jun. par interesanto "Latviešu tautasdziesmu un latīņu dzejas Saskari". Dots arī atskats par latviešu lielfilmu Aizsprosts, kas pabeigta 1940. g. aprīlī, tika rādīta presei tikai vienu reizi; vēlākam laikam tā vairs nebija piemērota. - Aija Priedīte raksta par "Personāža runu Regīnas Ezeras romānā Zemdegas." Ezera ir viena no okupētās Latvijas interesantākajām rakstniecēm. Viņas valoda visai bagāta, un viņa nebaidās to turēt dzīvei tuvu. - Dažas lappuses ziedotas M. Zīverta lugas Tvans uzvedumiem Zviedrijā 1950. gadā.
1985. g. grāmata pārspēj iepriekšējās gan apjomā (224 lp.), gan saturā. Iesākumā iespaidīgs Krišjāņa Barona bēŗu apraksts; autors Kārlis Egle - faksimils no Izglītības Ministrijas Mēnešraksta. Tanī parādās Latvijas brīvības laika izcilākie polītiķi un gara darbinieki (J. Čakste, K. Skalbe). - Gan V.R-D, rādot Kārļa Ieviņa tautasdziesmu tulkojumus zviedriski, gan Edīte Metuzale-Zuzena pieskaŗas folkloras tulkojumu īpašajām grūtībām. - Jānis Krēsliņš, jun., paveŗ īpašu lappusi latviešu saimniecības vēsturē, rakstot par vaskiem. Izrādās, ka tie nav tikai poētiskas gleznas tautasdziesmās, bet bijuši agrākos laikos ievērojams saimniecisks faktors. Baltija un Baltkrievija eksportējušas vasku uz Rietumeiropu, kur tie izdedzināti baznīcu svecēs. Aija Priedīte salīdzina svētku un ģimenes godu tradicijas Aspazijas un Annas Brigaderes bērnības atmiņu grāmatās. Juris Tārs sniedz plašāku studiju par rakstnieku Kārli Ieviņu (1888-1977). Viņš lielu dalu sava mūža nodzīvojis Zviedrijā, bijis arī gleznotājs, mākslas amatnieks un vijoļu būvētājs. Vita Matīsa saskata parallēles starp Salomi un Aspazijas Gunu rakstā "No septiņiem šķidrautiem līdz sidraba šķidrautam". Par izejas punktu šeit ņemta Oskara Vailda drāma. Dažas parallēles ir problēmatiskas: "nevainīgā" Salome ātri pārvēršas par seksuālslepkavu un perversu fetišisti. Guna jau sākumā ir sabiedrības kritiķe un protestētāja, tā kā pils dedzināšana beigās ir zināma konsekvence. Mākslā viss atļauts un viss iespējams, bet, lai fantazijas tēlus psīcholoģiski vērificētu, nepietiek arī ar "visrafinētāko" teoriju (Freuda koncepcija, ka mīlestība, dzīvības avots un sargs, "savā būtībā" saistīta ar nāvi, ir tikai absurda domu konstrukcija.) - Nobeigumā V.R-D analizē "Vārdu krājumu A. Bela romānā Būris". Tas, tāpat kā Ezeras Zemdegas, dod interesantu ieskatu tagadējā latviešu ikdienas dzīvē aiz dzelzs priekškara.
* * *
Zari varbūt ir pārāk retrospektīvi, filoloģiskajā metodē forma tiecas pārsegt saturu, lingvistikas termini vienam otram liksies pasveši, jaunvārdi "vārdlietojums" un "vienkāršruna" neliekas labi izdevušies, no franču valodas pārņemtais "personāžs" šai valodā nozīmē vienu atsevišķu personu, ne lugas vai romāna personu kopumu - bet, nenoliedzami, Zari dod valdzinošu ieskatu un ierosmi lūkoties dziļāk latviešu folkloras un literātūras bagātībās. - Bez faksimiliem, daļēji pat rokrakstu veidā, tos kuplina daudzas fotografijas, un ārējais ietērps - Sarmas Draviņas veidots - ir mākslinieciski ļoti iespaidīgs.
Herberts Zālītis
