VARAVĪKSNE, 1985 (Rīga, Liesma)

 

Šāds vārds var maldināt lasītāju, pieļaujot sagaidīt kādus poētiskus pārdzīvojumus. Īstenībā Varavīksne rekomendē sevi par mūsu literārā mantojuma gadagrāmatu, kur mazāk daiļliteratūras jeb iztēles literātūras, bet vairāk apcerējumu par to. Grāmatu sastāda S. Viese un L. Volkova, cenzdamās dot mūsu literārajai kultūrai dažādas papilddevas. 1985. g. Varavīksnes laidiens veltīts Kr. Baronam un tautasdziesmu tematikai. Un jāatzīstas, 200 lappusēs ietilpināto pienesumu mūsu tautas mantojumam, šai reizē mūsu tautas garamantām, redakcijai laimējies sabalansēt godīgi un ieinteresēti.

Pirmie divi rakstiņi gan, kā jau pienākas turienes gaisotnē, neiztiek bez kungu nodevām. S. Viesei bija jāsameklē citāts no Vl. I. Ļeņina vārdiem par folkloru un J. Niedrem jāveltī puslappuse nacionālās buržuazijas laika attēlojumam viņa mērcē. Tālāk abi raksti un visi pārējie pāriet uz lietisku un faktiem bagātu vēstījumu. No Vieses uzzinām par tagadējo folkloras krājēju, nespeciālistu J. Krūmiņu Madonas apgabalā, kas miris 1984. g. Viņš savācis ap 8000 dziesmu un ierosinājis apkārtējos pierakstīt vēl mūsu dienās dzīvo folkloru. Šķiet, ka šis apgabals vēl arvien glabā daudz dārgu folkloras un latviešu valodas "izrakteņu", ko apliecina arī šo vietu pazinēja I. Indrāne savā romānā Zemesvēzi dzirdēt, iestrādājot tur lielu daudzumu apvidus vārdu un izteicienu.

Otras grupas raksti pieskaŗas mūsu tautas poēzijas saskarei ar citām tautām. Jaunā zinātniece S. Brice, kuŗas diplomdarbs bijis "Latviešu tautasdziesmu parindeņi vācu valodā", gan šīs grāmatas apcerējumā nedod nekā jauna tādām personām, kas pirms 50 gadiem vai agrāk studējuši baltistiku un klausījušies prof. L. Bērziņa lekcijas par mūsu folkloras krājējiem 18. gadsimtā, par Hāmani, Herderu u.c. Bet, protams, nav ko noliegt šādas informācijas svētību ārpus augstskolas sienām! Toties mūsu literātūrzinātniekiem liels pakalpojums ir tulkotais V. fon Andrejanova raksts "Bilder aus Lettland", kas iespiests 1895. g. Vācijas laikrakstā un Latvijā līdz šim nav bijis pazīstams. Andrejanova atziņas gan ir novecojušās, bet šāds fakts pats par sevi var likt arī mums Rietumos uzmanīgāk pašķirstīt 19. g.s. cittautu presi, meklējot mūsu kultūras saskari ar šo pusi. Par citu tautu interesi liecina arī grāmatā savāktie dati, ko sniedz cittautu autori par tulkotām tautasdziesmām čechu, angļu un franču valodā, kam pievienojas arī interesants sacerējums par mēģinājumiem tulkot tautasdziesmas krieviski. Šī raksta autors, krievs J. Abizovs, vispusīgi iedziļinājies folkloras tulkošanas grūtībās, un varbūt derētu likt vērā viņa atziņas arī mūsu entuziastiem, kas pūlas ap tautasdziesmu atdzejojumiem citās valodās. "Tautasdziesmu atdzejošanai nav piemērots katrs tulkotājs, vienīgi tas, kuŗam gan ir zinātniski teorētiska sagatavotība, gan arī vienkārši tieksme pēc etniskas pašizteikšanās un uztveres."

Trešā tematiskā rakstu grupa aptveŗ dainu mītoloģiju un to pārstāv tikai dzejnieces Māras Zālītes apjomā palielais sacerējums "Pilna Māras istabiņa jeb tautasdziesmu Māras meklējumos". Manuprāt, šis ir visa Varavīksnes sējuma īpatnējākais un ierosmēm spilgtākais devums. Raksta struktūra vien rosina lasītāja iztēli un pārdomas, jo dzejniece operē gan ar zinātniskiem faktiem, ar plašiem mītoloģisko priekšstatu avotiem, gan piesaista šodienīgas intervijas ar skolniekiem, tā veidojot savdabīgu mozaīkveida eseju. Viņa meklē mūsu Māras tēlu Tuvo Austrumu senajās civīlizāciju tradicijās, kur tas parādās kā ambivalents dzīvības un nāves apvienojums mītiskajā Mātes tēlā. Nāve kā dzīvības dabisks turpinājums, rainiskais gals un sākums ... Mūsu Māras daudzslāņainā jēdzienā tāpēc varot ietilpināt visas tautasdziesmās sastopamās 60 dažādās Mātes kā Māras dažādās izpausmes. Māra spējot iemiesoties it visā, jo visa materiālā pasaule ir Māra (pretstatā - Dievs).

Pieminami vēl 3 ierindas pētījumi - domraksti par folkloras ietekmi K. Skalbes, A. Sakses un I. Ziedona literārajās pasakās un Varavīksnes tradicionālie veltījumi mūsu literātiem - simtgadniekiem: šoreiz A. Ersam un Elzai Stērstei, kur par pēdējo siltas atmiņas pastāsta dzejnieces mazmeita.

Vēl piezīmējot, ka astoņu dažādu latviešu gleznotāju Krišjāna Barona portreti, sākot ar J. Rozentālu līdz J. Rankam, ir gaumīgi iestarpināti starp šiem 18 rakstiem, varētu nobeigt ar mundru frazi: Varavīksnei izdevies atspoguļot mūsu folkloru varavīksnes krāsās.

 

Valentine Lasmane