VALSTS SĀKUMA GADU DOKUMENTĀCIJA

Ernests Blanks. Latvijas valsts pirmie gadi. Apgāds Gauja. 1985.

 

Šī ir 64 lapaspušu bieza brošūra, veltīta tikko nodibinātās Latvijas valsts patstāvības pirmajiem pieciem gadiem. Oriģināls publicēts 1923. gadā, pārspiests un izdots Gaujas apgādā 1985. gadā. Ar šo brošūru autors toreiz deva vispirms savu atmiņu stāstu, kuŗā viņš atklāja daudz interesantu datu un nozīmīgu sīkumu, kas bija palikuši vēsturnieku nepamanīti. Ar šo nelielo darbu ļoti koncentrētā veidā uz lasītāju runāja īsts patriots, kas ar apmierinājumu un lepnumu skatījās uz pieciem drudžainā valsts darbā pavadītajiem gadiem. Viņš zināja, ka samērā īsā laikā bija paveikts daudz un skaidri apliecināts pasaulei, ka brīvā Latvijas valsts ir netikai spējīga pastāvēt, bet arī augt, nesot labklājību visiem tās pilsoņiem.

Stāsts sākas ar Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes darbu Valkā 1917. gadā un nobeidzas ar pirmās Saeimas pirmo darbības gadu. Grūtības, ar kādām kaŗoja polītiskās brīvības idejas pirmie veidotāji, bija milzīgas, bet darba prieks nebija mazāks. Pēc boļševiku coup d'état Pēterpilī un pēc nelaimīgā Brestlitovskas miera līguma pa plašo Krieviju izkaisītā latviešu tauta sāka organizēties brīvības cīņām. No polītiskās platformas nozuda ilgi lolotais jēdziens - Brīva Latvija brīvā Krievijā. Pēc boļševiku apvērsuma Krievija vairs nebija brīva. Latviešiem cits nekas neatlika kā izvēlēties neatkarības ceļu.

Neatkarības cīņās E. Blanks galveno uzmanību veltīja Ziemeļlatvijas brigādei un tās cīņu gaitām kā pret vāciešiem, tā arī pret lieliniekiem. Tā, piemēram, viņš sniedza diezgan sīku Cēsu kauju aprakstu, kā arī deva pārskatu par partizānu darbību boļševiku spēku aizmugurē. Savā patriotiskajā sajūsmā autors aizmirsa norādīt, ka Ziemeļlatvijas brigāde bija pilnīgi pakļauta Igaunijas armijas virspavēlniekam, caur to angļu apgādei un, vēl vairāk, ka Cēsu kauju smagumu iznesa igauņi, nevis latvieši. Arī igauņu kritušo kaŗavīru skaits bija nesalīdzināmi lielāks. Šī nejaukā aizmāršība vijas cauri visam Latvijas laikam. Latviešu tautai tas godu nedara. Tāpat autors arī nenorāda, ka Cēsu kauju laikā majors Flečers nebija nejauša parādība notikumu virknē, bet gan Niedras valdības ieceltais Latvijas armijas virspavēlnieks, kam nomināli bija padota arī Baloža brigāde un firsta Līvena spēki. Ar majoru Flečeru kā ar Latvijas armijas virspavēlnieku rēķinājās arī sabiedroto pārstāvji, it īpaši vāciešiem labvēlīgais amerikāņu pulkvedis V. Grīns (Green).

Pietiekoši daudz uzmanības veltīts cīņām pret Bermontu un Latgales atbrīvošanai. Sīkāk atzīmēta Satversmes sapulces un pirmās Saeimas darbība, lai ar to parādītu kā savai tautai, tā arī pasaulei, ka latvieši ir spējīgi risināt smagas iekšpolītiskas un ārpolītiskas problēmas, un ir spējīgi sevi valdīt. E. Blanks savu darbu nobeidza ar optimistisku nākotnes pareģojumu:

Latvijas valsts pirmie pieci gadi ir spīdoši pierādījuši, ka mēs varam attīstīties un pieņemties spēkā kā brīva, neatkarīga tauta. Mēs esam darbos pierādījuši savas tiesības uz neatkarīgas valsts eksistenci un pret šiem dzīves faktiem sabrūk visi mūsu pretinieku argumenti. Ja mūsu valsts pēc pasaules kaŗa un lielnieku postāžas spēj uzrādīt tik lielus panākumus dzīves atjaunošanas darbā, tad jo lielākas izredzes mums gaidāmas turpmākos miera gados. Pirmie pieci valsts pastāvēšanas gadi un galvenie polītiskie principi šai laikā ir stiprs pamats, uz kā Latvijas Republikas ēku var celt tālāk.

 

Tadeušs Puisāns