MEZGLI XVI

Dūšas uztaisīšanai, komunistu kaitināšanai.

Aristīdam Lambergam, ALAs priekšsēdim, jauns izdevums. Jau veselu gadu viņš ar to ir dižojies. Nu ir laiks dot vērtējumu.

Jaunais LATVIAN NEWS DIGEST, mūsu sakaru satelīts, mūsu lāpa, mūsu starmetis pasaulē gaišāku kūli nemet. Tāds ar dakšām piebāzts slātaviešu maiss vien ir.

LND izvērties pat par tādu emigrantu DZIMTENES BALSI. Lai gan ne vienu, ne otru izlasot, par latviešiem labu bildi iegūt nevar, liekas ka pēdējā savos nodomu ielokos ir sekmīgāka. DZIMTENES BALSS labestība ir tā, ka to senatoriem nepiesūta.

Ko svešinieks LND izlasījis par latviešiem var domāt? Ja neko sliktāku, labāku noteikti ne.

Tur nav ziņu, kas intelliģentam, teiksim liberāli noskaņotam senatoram, kas no rīta ir izlasījis laikrakstu Washington Post, varētu interesēt. Ja tu tādu mantu kādam par brīvu piesūti − tam cilvēkam ir tiesības dusmoties.

Bet jaunais LND izdevums, ar izbazūnētu grafisko ietērpu nu gan ir lielisks, vai ne? Masts iebrūnā ķiršu krāsā, tuvu Latvijas karoga sarkanumam − pirmā acu uzmetienā vibrē pozitīvi. Bet drīz izjūtas mainās. Papīrs delikāti iebrūnināts − color coordinated, apmēram tā kā baby boomera dāmai teniskurpes ar auskariem. Pēcgarša: tā vien liekas, ka ziepes pārdod − sublimināli gludu iesmērē. Vecais masts, melns uz balta, bloka burtiem − informatīva tipa izdevumam varbūt iederas labāk. Tam piemīt gūtenberģisks atklātums, vienkāršība un tiešums.

Kā liekas no biežās redaktoru maiņas, LND ir bijusi vētraina aizmugure, un no tā fakta vien mēs varam secināt, ka ALAs ļaudis, Aristīdu Lambergu ieskaitot, latviešiem labu vēl. Bet kādēļ tāda nemāka, kādēļ tāda tūļāšanās? Nauda, kā liekas, ieguldīta ir tīri prāva. Cilvēki, kas ap LND riņķo, vismaz no viņu pašu sasniegumu aprakstiem, liekas būtu ar zināmu YUPPY pašapzinīgu inerci. Izskaidrojumu šai neveiksmei man nav. Mēs varam tikai spriest no rezultāta. Par 1986. g. marta numuru mēs varam teikt sekojošo:

 

1.  Redaktori nezina, kam viņi raksta − latviešiem vai svešiniekiem. Ganiem vai advokātiem. Cilvēkiem ar augstāko izglītību vai sestās ziemas absolventiem.

2.  Redaktori nav izlēmuši, vai grib „krievus” baidīt. Kremļa polītbirojam pieteikt terroru, vai Latviju celt. Dot senatoriem informāciju par Latviju un latviešiem, vai kaut kādu labā spārna propagandu piekopt. Izdevuma lielais svars ir uz propagandu, lai gan nosaukums norādītu, ka satur informāciju.

3.     No žurnālistiskā viedokļa raksti, lai gan idiomātiski angliski, ir nemākulīgi gan sintaksē, gan to uzbūvē. Rakstu virsraksti ir ārpus kritikas. LND redaktori ir bez īstas žurnālistiskas vērtību skālas − varbūt pat bez vērtību skālas vispār. Tinte nevienam no viņiem dzīslās netek. Darbu vietējā avīzē nedabūtu.

 

*  *  *

 

Reiz pienāca Ādolfs Hitlers un sacīja:

Kam propaganda ir domāta? Zinātniskām galvām vai mazāk izglītotām masām? Propagandas uzdevums nav zinātnisko indivīdu izglītošana, bet lai dotu masām faktus, procesus un vajadzības ... to nozīmi ievirzīt masu redzes aplokā ... tai vienmēr ir jāiedarbina jūtas un tikai ļoti ierobežotā veidā, tā sauktais „intelekts”. Ja ir lielāka cilvēku masa, ko grib sasniegt, jo zemākam ir jābūt intellektuālam saturam. Propagandas uzdevums, piemēram, nav nekad izvērtēt dažādas patiesības, bet gan uzsvērt vienu vienīgu patiesību, to kuŗu tā pārstāv ... Ja propaganda pieļauj pat mazu stariņu patiesības otrai pusei, tad tūlīt rodas šaubas par tavu viedokli ... Propaganda nav domāta izvirtušu kungu izpriecai, bet lai pārliecinātu masas.

Hitlera gudrības „lielie meli” vēl dzīvo un ne tikai Brazīlijā vien. Ziepju pārdevējiem tas ne mazāk derīgs. Bet liela kļūme ir ar Lambergu − liktenis viņu izspēlējis tādā vēstures aplokā, ne īstā laikā, ne vietā.

Nesaprašana un neziņa!

Uzkāpis uz glumās nogāzes, Lambergs slīd un slīd, un slīd. „Tev būs savu vidi un ļaudis pazīt labāk nekā savu azoti un bikšu kabatas,” atšķirībā no Hitlera padomiem skan anglosakšu avīžnieku bauslis.

 

*  *  *

 

Šķirstu pēdējo LND, 1986. g. marta numuru. Kļūmes uzbāžas viena pēc otras.

No 22 rakstu virsrakstiem (headlines) neviens nav perfekts. Vairāk vai mazāk pieņemams virsraksts ir „New Type of Soviet Submarine Enters Baltic Sea”. Drusku par garu, nepietiekoši aprakstošs, nav poētiski koncentrēts, bez ritma, un neko labi nelasās, bet visumā tas ir Amerikas avīžnieku prakses ielokā.

Šīs zemes avīžnieciskais standarts prasa lai katram virsrakstam būtu teikuma priekšmets un izteicējs. Un, pēc tā standarta vadoties, nepieņemami ir 9 virsraksti. FLYING THE FLAG; November 18th Demonstration − Paris −; Baltic Women’s Plea in Nairobi; Author’s Labor of Pride; A VOLLEYBALL MELTING POT; Recent Government Changes in Occupied Latvia; A Minister from Bielorusia (Sic) − New KGB Chief −; STUDENTS KILLED; un Cardinal Vaivods 90th Birthday.

Tad baušļi ir arī lauzti, lietojot pagātnes formu (seši virsraksti) un lietojot citātu „We Have Never Recognized the Annexation of the Baltic States” (viens gadījums). Tad virsraksts bez skābekļa asinīs ir LESINSKIS DIES. No stilistiskā viedokļa ārā izmetami ir: Author’s Labor of Pride Strengthens Ties to Latvian Homeland un Pope Cites Renewed Life in Latvia Church. Šīs zemes redakcijās ir nepieņemams arī virsrakstā lietot noteikto artikulu „THE”. Šinī veidā LND kļūdas četros gadījumos. Sevišķa problēma ir ar STUDENTS KILLED − tam nav ne teikuma priekšmeta, ne aktīva predikāta.

Visai šai virsrakstu šausmu kaudzei kroni uzliek pareizrakstības kļūda vārdā „Bielorusia”.

Virsrakstus vien izlasot, senatoram jau būtu jānāk pie labas jēgas, kas rakstiņā ir atrodams. Virsrakstam ir jābūt īsam, bet tomēr raksta konspektam un ja tas tā nav, latvietis teiktu − „uz naglu prom”. Komunikatīvās mākslās izglītoti ļaudis, kādi ir visi senatori, šos likumiņus zina un, zinot, ka viņi zina, ko tad mēs nodokļu noslodzītā tauta par LND varam domāt.

 

*  *  *

 

Cik laba ir pirmā lapa? Te dominē foto: trīs uzkārti jaunieši, maigiem bezrievu, bezrūpju ģīmīšiem. Drusku dusmīgāka paskata puika, ausaini galvā, sarkanu zvaigzni pierē, blakus, domāts poļitruks. Ielas teātris! − var jau visu − lai atbrīvotu Latviju, bet kādu efektu šis foto var radīt uz senatoru? Kremlis jau nu būtu panikā. Būtu labi, ja LND spētu ietekmēt NEW YORK TIMES redaktorus, ka viņi sāktu iespiest mūsu karājošos jaunekļu fotogrāfijas. Tagad tā iznāk kā tāda pašslavināšanās (hype), tāda beznotikumu notikumu radīšana. Sabļauj, sabļauj un tad klausās. Tāda vankšēšana iet cauri visam izdevumam. Uzpūsti burbuļi, uzraksti, kas neatbilst rakstu saturam un otrādi.

Pirmās lappuses galvenais raksts „Senate Passes Baltic Freedom Day Resolution” liekas impozanti svarīgs. Bet, kad ielasās, redz, ka autoram iznāk bezgala liela mīcīšanās, jo Tautas Pārstāvju Namā pat šī rezolūcija vēl nav saņēmusi pietiekami daudz atbalstītāju, lai tiktu pie balsošanas. Citiem vārdiem rezolūcijai ir zināma negatīva vēl nenogatavojusies puse, tātad burbulītis uzpūsts. Un ja arī viss Kongress to būtu pieņēmis, vai tad senators lasītājs šo rutīnas rezolūciju par svarīgu ziņu uzņemtu?

Izdevumā ir atrodami trīs „cietu” ziņu raksti: par kardināla Vaivoda godināšanu padomju pusē, pāvesta Jāņa Paula II uzslavu latviešu katoļiem un Latvijas jaunā iekšlietu ministra (KGB šefa) Vladimira Jegorova iecelšanu. Jebkuŗš no tiem rakstiem, un varbūt visi trīs, ir pirmās lapas materiāls − tie ir informatīvi un dod īstas ziņas.

 

*  *  *

 

Vēl dažas piedevas:

 

*        Rakstu par pāvesta Jāņa Paula II prieka vēstījumu, ka Latvijas katoļi vēl dzīvo un turas, samaitā pussagāzta baznīcas torņa fotogrāfija, jo dod ziņām pilnīgi pretēju noskaņojumu. Vai tad redaktori, piemēram, nevarēja atrast kādu katoļu korīti?

*        Simpātiski gabaliņi ir par Vito Sīmani un Aldi Bērziņu un, tā kā pārņemti no respektējamiem izdevumiem, ir valodā veikli.

*        Ko amerikāņu senatoram var nozīmēt Jūlija Kadeļa nāves ziņojums, man nav skaidrs Mēģinājums sacelt kājās Ameriku ar preses pīles zinu, ka Kadelis it kā „krievu” noslepkavots ir ekstrēmistu preses paraža, izdevumi no kuŗiem respektabli senatori distancējas.

*        Tad slavēts pa divi lāgi ir arī ar sirds lēkmi nelaikā kritušais Lešinskis: liels patriots bijis un bezgala kaitīgs komunismam. Polemikas, intellektuāla spraiguma LND jau trūkst, bet kādu vētru tad senatora galvā var sacelt, aizstāvot Lešinski? Ja LND grib kļūt par polemisku izdevumu, tad jau vajadzētu senatoriem dot izdevību dzirdēt otru pusi. Bet tad laikam tas būtu pret ziepju pārdošanas labākiem likumiem Vienpusīgai polemikai ir tāda skaņa, ko puscilvēks dzird puskokam mežā krītot.

*        Ex-Latvian KGB agent dies of a heart attack, vēstī virsraksts. Mīļie redaktori! mirstot Lešinskis nekļuva par ex-latvieti. Viņš piebiedrojās tam lielam tautas pulkam aiz zvaigznēm, ārpus raizēm un vētras, tur, kur latvieši vairs nemirst, tur, kur viņi nekad nepārkrievojas.

 

*  *  *

 

Ar bezgala mūžīgo propagandu ir dažādas lamatas. Gribu nokārtot vienu parādu ar LND. Tekošā burtnīciņā atklātu antisemītismu nepamanīju. Lai gan TĒVIJAS jēlumu šur tur cauri saskatīt var. Koks, kuŗu iestādīja Arturs Kroders un Pauls Kovaļevskis, vēl turpina augt jaunā audzē, pa zariņam, saknītei, lapiņai uzreiz tā uzbuŗas.

Vienu tādu rupjāku TĒVIJAS gabalu atceros 9. sējuma Nr. 3 pagājušā gada jūnija burtnīciņā. Pirmā lapā labajā augšējā stūrī pārspiesti bija divi foto: Kārlis Goppers, impekablā skautu organizācijas dibinātāja Bēdena-Pouvela (Baden-Powell) uniformā, platmalē, ievaskotā ūsiņā un tad blakus Goppers moceklis. Esmu drošs ka tie relatīvi „jaunie” cilvēki, Aristīdu ieskaitot, kuŗi strādā ap LND nezina šo attēlu kopojumu izcelsmi, bet ļaudis gados tiem varēs pastāstīt, ka šis foto grupējums pirmām kārtām parādījās TĒVIJĀ un, dažādās variācijās atkal un atkal pārspiests, gājis cauri emigrantu kolonijām Vācijā, Amerikā un Austrālijā. LND nu to izspēlēja uz senatoru kafijas galdiņa.

Goppers, kā cienījams strēlnieku virsnieks un skautu vadītājs bija pazīstams tūkstošiem latviešu, varbūt pat visam 1.5 miljonam. Viņš bija viens no pirmajiem latviešu pretkomūnistiem, un ne tikai tādēļ svarīga un impozanta figūra latviešu vēsturē. Viņa atmiņu mums vajadzētu saudzēt.

SD nolūks ienākot Latvijā bija viens: satracināt latviešu jaunekļus pret žīdiem. Ar Goppera mocekļa attēlu, un mūžīgo apakšrakstu, ka tas nevainojamais un tīrais latvietis bija žīdu upuris, šie krokodīļi uzknābās uz spēcīgi iedarbīgu simbolu. Neviens cits mocekļa foto tā neiedarbojās kā Goppera sašķobīto vaibstu attēls. Vēsturiski notikumi nav tā vienkārši un ātri izskaidrojami, bet šai svētai latvieša īkonai bija liela saistība ar to, kādēļ tik daudzi jauni latvieši pulcējās ap šo slepkavu karogiem un tā savu dzīvi līdz nesalāpīšanai sairdināja. Tām fotogrāfijām tātad ir sakarība ar to, kādēļ vēl joprojām dažs tautietis iekrīt OSI tīklā.

 

*  *  *

 

Kurp LND? Ko darīt? Par tik par cik tas vērts, mani padomi:

 

1.    Ņemt sava izdevuma nosaukumu nopietni. Dot senatoriem latviešu preses savilkumu. Parādīt pasaulei latviešu gara bagātību un domu spraigumu. Apmēram sekot LARAs LAPAS paraugam.

2.    Kļūt par demokrātisku izdevumu. Šinī skeptiskā pasaulē ziepju glumumam ticamība zema.

3.    Radīt to kā pilnīgi neatkarīgu izdevumu ārpus ALAs polītikas.

4.    Atkratīties no Daugavas Vanagu noteicošā svara. Vanagi ir daļa no mūsu tautas, un viņu viedoklis mums, protams, ir jādzird, bet ir liela kļūda vīnu ģīmī pasaulē iet.

5.    Sameklēt redaktoru, brīvu garu, kas rakstīt māk, ir senatoriem līdzīga sabiedriska līmeņa izcelsmes, kuŗa intereses vairāk sliecas uz literātūru nevis sabiedriskām sakaru mākslām.

 

Andrievs Ezergailis