NOZĪMĪGS LUGU KRĀJUMS

Aina Vāvere. Jauna, neprecējusies un baltu izcelsmes. Lugas. Salas apgāds, 1982. g., 303 lp. Austrālijas latviešu autoru daiļdarbu serijas 15. grāmata. Vāku zīmējusi Ilze Nīta.

 

Grāmatā sakopotas šādas 12 lugas:

1) Jauna, neprecējusies un baltu izcelsmes. Luga 13 skatos, uzrakstīta 1981. g. Tai ir 15 personāžu, bet vairākas lomas var tēlot vieni un tie paši aktieŗi. Mazākais iespējamais tēlotāju skaits: viena vecāka un viena vai divas jaunākas aktrises, viens vecāks un viens jaunāks aktieris. Darbības laiks: starp 1940to gadu beigām un mūsu dienām. Darbībai nepieciešami trīs ātri apmaināmi spēles laukumi, ko viegli panākt ar izgaismošanu. Kostīmi 1940/50to un 1960/70to gadu gaumē. Izrāde aizpilda 2 - 3 stundu programmu. Lasāms kā illustrēts pēckaŗa Eiropas bēgļu piedzīvojumu stāsts. Drāmas elementi spēcīgi, sakopoti prasmīgi, bet izšķīst it kā kompromisā bez cīņas, it kā ar turpinājumu, kuŗa nav. Inscenējama kā sadzīves luga.

2) Mačs Priekulis. Vēsturiska luga 4 cēlienos, 12 ainās, uzrakstīta 1966. g., ALAs Kultūras biroja godalgota. 19 personāžu, 13 vīrieši un 6 sievietes, vairāki ņemti no vēstures avotiem. Darbība risinās 17. g.s., tā sauktajos "labajos zviedru laikos Vidzemē", Cesvaines muižā, tās apkārtnē un Zviedrijā, Stokholmas tuvumā. Tā balstās trīs dažādās problēmu plāksnēs: mīlestības sarežģījumos (virzīti konvencionāli, nepretenciozi), kārtu pretstatos un varas kontinuitātes (mantošanas) tradicijā, kas rādīta kā dominējoša, kaut izkurtējusi. Visām trim tomēr rasti tikai lokāli, vēsturiskiem faktiem atbilstoši, risinājumi, dodot uzvaru gan emocijām, gan aplēsēm, bet neķeroties pie problēmu saknēm. Raksturi spilgti, tekstā paskopi pamatoti, bet darbībā iespējami, ticami. Dekorāciju jautājums ļaujas vienkāršoties, spēles laukumu sadalot proscēnijā, pusskatuvē un skatuvē. Daudz "tēlojamā" kostīmiem, mazāk (bet ne par maz) runājamā aktieŗiem, filozofijas tikpat kā nemaz. Inscenējama kā reālpsīcholoģiska drāma ar laimīgām beigām. Aizpilda vakara programmu.

3) Sabrukušais nams. Luga 3 cēlienos ar dziesmām, uzrakstīta 1973. g., godalgota. 11 personāžu: 6 aktieŗi, 5 aktrises, daži nenosakāma dzimuma statisti. Trīs dažādas skatuves iekārtas. Dabiskās samērā smagas, lietojot stilizētās - būs sevišķi liela atbildība dekorātoram. Satira par līdzekļu sagādi trimdas sabiedriskajiem namiem, par to celšanu, lietošanu un uzturēšanu, nozīmi, mērķiem u. t. t. Šī satira ievīstīta dziesmās un mūzicēšanā. Parādītas vecāko un jaunāko paaudžu izpratnes atšķirības. Labi, puslīdz vienādi sadalīti raksturi - kā pozitīvie, tā negātīvie. Liekas tomēr, ka autorei bijušas grūtības ar virsraksta izvēli: tas nav "sabrukušais", bet gan "brūkošais" nams, ko viņa rāda! Un - jaunais, kam jāceļas tā vietā, bet tikai pēc pāris gadu desmitiem, kad "pasaule varbūt būs mainījusies, būs labāka un siltāka nekā tā, kuŗā pašlaik dzīvojam mēs"! - Luga lasāma viegli, tajā daudz dziļas, apslēptas simbolikas, tā ļaujas interpretēties arī pēc katra režisora ieskatiem, tomēr - neaicina būt ne par tās režisoru, ne dekorātoru. Jo brūkošo sienu stutēšana prasa ne tikai meistariski veidotus tēlotāju pārdzīvojumus, lai neieslīgtu farsā, - prasa arī stingri un nevainojami konstruētas skatuves kulises. Luga īsāka par iepriekšējām, bet aizpilda vakara programmu.

4) Nepublicējams starpgadījums. Autores nodēvējumā - luga ar dejām. Izrāde paredzēta "nepārtrauktā laidienā", bet teksts un izdarības vienam cēlienam šķiet par gaŗu. Tā uzrakstīta 1975. g., darbība risinās "mūsu dienās". Plašs, iekārtas priekšmetiem un rekvizītiem piekrauts spēles laukums: kādas vairs neatzītas, tikai formas pēc vēl eksistējošas "baltās zemes" sūtniecības banketu zāle, tālākās telpās mākslas un rokdarbu izstāde, priekšplānā terase, vieta - vārdā nenosauktas Rietumu lielvalsts galvas pilsētā. Darbojas 10 personāži 3 grupās. Pirmajā: vecs "baltās zemes" sūtnis frakā, tikpat vecs kādu "apvienoto varu" sekretārs, sūtņa sendienu draugs. Otrā: 4 "jaunieši", sūtņa adjutants (militārā tērpā, ko tas lieto kā kostīmu, bieži apmainīdams pret citu, neoficiālu, ērtāku), sūtņa mazmeita, sākumā apkalpotājas drānās, vēlāk vakartērpā; kādas vēl topošas melno ļaužu republikas pagaidu valdības lietvedis ar portfeli, kuŗā sprāgstbumba (lietvedis sākumā vakartērpā, vēlāk citās drēbēs) un kāda reportiere, ieradusies vakartērpā - visi kādreizējie studiju biedri vai paziņas. Trešā grupa: 4 budēļi maskās, kam jāsniedz banketa programma - vilks, kaza, lācis un lāču dīdītājs, kas viesiem neierodoties, "dīdās" pārējiem līdz. - Raksturi un dzīves stāsti atklājas pamazām, nekāds lielāks starpgadījums nenotiek, bet par tā iespējamību un lietderību spriež gan diplomātiski, gan mazāk diplomātiski. Spriež trīs dienas, trīs naktis un paliek spriežot, beigās tikai mīmiski... - Noskaņu radīšanā un izrādes spraiguma uzturēšanā autore parāda meistarību. Luga būtu inscenējama kā satira ar noslieci uz traģikomēdijas pusi vai - otrādi... Bet tā ir vienīgā luga, par kuras izrādēm grāmatā atzīmju trūkst. "Starpgadījums" - tā gan publicēts, bet kādu laiku vēl paliks neizrādāms. Jācer, ka kādreiz tam radīsies vieta - filmā...

Pārējās 8 ir vairāk vai mazāk īslugas, rakstītas radiofonam, "programmām ar sekojošu deju" u. t. t. Visas - atskaitot vienu - par mūsdienīgiem, svaigiem tematiem, visas modernā apdarē, atstājot lielu vaļu režisoriem, dekorātoriem un pat aktieriem (Narcise). Valoda viegli runājama, bez gaŗiem, saliktiem teikumiem. Notikumi, tiklab fiziskie, kā psīcholoģiskie, rādīti no dažādiem skatpunktiem bez patosa vai citiem tamlīdzīgiem veclaicīgiem pārspīlējumiem. Virsraksti neizsaka daudz - tie te var palikt neminēti. Bet grāmata jāizlasa katram - ne tikai teātrālim, arī teātŗa mīļotājam, skatītājam. Vismaz - lai nolaistām ausīm nebūtu jāklausās gudras runas par labas iestudējamās vielas resp. labu lugu trūkumu.

 

Osvalds Liepa