ARCHĪVS

Divdesmit ceturtais sējums. 1984. gadā. Redaktors Ed. Dunsdorfs. Izdevēji: Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība un Kārļa Zariņa fonds.

 

Šis sējums ir veltīts trimdai, respektīvi, tām specifiskām problēmām, kas skaŗ tautiešus ārpus dzimtās zemes robežām. Sējums saturā ir ļoti bagāts, to veido samērā īsi 32 raksti, veltīti minētajam tematam, skulptūru attēli (galvenā kārtā Elvīras Brūveres darbi), diagrammas un kartogrammas, ko zīmējis pats redaktors, un fotoattēli. Visu bagāto devumu nebūs iespējams īsā recenzijā apskatīt. Tāpēc pieskarsimies tikai kādiem no svarīgākajiem rakstiem.

Pirmajā vietā jāmin Lucijas Bērziņas raksts "Izglītība un paaudžu plaisa". Doma ir labi mērķēta. Jaunajai latviešu paaudzei, kas dzima un auga ārpus Latvijas robežām, sveštautu izglītības sistēma iepotēja citas vērtību mērauklas, līdz ar to arī citus domāšanas veidus, kas radīja fundamentālas atšķirības garīgās dzīves struktūrā no tām vērtībām, ko saudzīgi glabā vecā paaudze. Daudzi vecie cilvēki dažādību pozitīvo pusi vēl, kā liekas, nav varējuši saskatīt un pārmet jauniešiem atsvešināšanos vai pat aiziešanu no tautas. Šinī ziņā vislielākos pārmetumus pelnī pārdēstītās jaunatnes pašaudzināšanas organizācijas - korporācijas. Vecie Rīgas laiku burši, uzspiežot jaunajiem kommilitoņiem Rīgā veidotos komānus un tradicijas, nav varējuši radīt garīgu kontaktu starp locekļiem, bez kā jaunatnes pašaudzināšanas organizācijas nav iedomājamas.

Kā otrs vissvarīgākais raksts jāmin E. Silkalna "Trimdas periodiskie izdevumi". Jau pašā sākumā autors norāda, ka viņa apcere ir it kā papildinājums Archīva XX sējumā publicētajai informācijai un Jaunās Gaitas 133. numurā ievietotajam rakstam. Pārbaudot norādītos avotus, izrādās, ka Archīvs min tikai 376 periodiskus izdevumus. Plašāko periodisko izdevumu uzskaiti dod Tālivaldis Ķiķauka Jaunajā Gaitā, kaut gan arī tā ir nepilnīga. Gribētos redzēt pēc iespējas pilnīgu periodisko izdevumu pārskatu. Tas būtu liels vairāku autoru darbs un svarīgs devums trimdas vēsturei.

Kā nozīmīgus rakstus vēl varētu minēt Līvijas Džonsones "Latvieši trimdā: Latviešu bēgļu motīvi"; Olģerta Pavlovska "Mūžīgā Latvija un Baltu valodu studijas dažādās brīvās pasaules universitātēs".

Ļoti nopietnu rakstu ir devis Jānis Ritenis "Mūsu sabiedriskā dzīve". Autors gan aicina "nodarboties ar pašanalīzi", bet nenorāda uz jaunu spēku trūkumu daudzās lielās latviešu organizācijās. Liekas, ka daudzu vecās paaudzes pārstāvju neiecietība ir aizbaidījusi lielu daļu jaunās audzes darbinieku. Kā šo organizāciju sarīkojumos, tā arī darbā jauniešus ir grūti saskatīt. Daudzi vecās paaudzes piederīgie vēl arvien domā, ka nacionālisma izpausmēm var būt tikai viens veids un ka šī veida monopols pieder no dzimtenes izbēgušajiem. Tāpēc veco veidotajās organizācijās jauniešu nav un, kā liekas, daudzas no tām līdz ar veco paaudzi beigs eksistēt.

Vispār runājot, jāsaka, ka Archīvs ir bagāts trimdas vēsturisko materiālu krājums. Atliek tikai novēlēt redaktoram un viņa līdzstrādniekiem labu veselību un daudz sekmju turpmākajā darbā.

 

Tadeušs Puisāns