NEPADEVUSIES TULKOJUMU GRĀMATA
Poetry from Latvia, Copyright by Alfred Kalnājs. Gulfport, Florida, 1982, with permission of SSR Latvia - VAAP. 3 sējumos.
Īsā laikā Rietumos ir parādījušās trīs latviešu dzejas antoloģijas, atdzejotas angļu un vācu valodās. Laika secībā Poetry from Latvia būs laikam pirmais izdevums, katrā ziņā vienreizējs vairāku iemeslu dēļ. (Bet neskrien vēl, lasītāj, uz grāmatu veikalu to iegādāties!) Vienreizējs, norādot uz neparastu komūnistu un kapitālistu sadarbību: dzeja un atļauja nāk no Latvijas, izdošana un iespiešana, acīmredzot, no Floridas. Tas nu būtu viens pasākums, kas sagājis greizi. Otrkārt, ja ideoloģijai ir darīšana ar dzeju, tad šinī izdevumā tām "sagulēšana", šķiet, nav bijusi ērta. Dzeja, būdama vārīgāka, izliekas stingri nogulēta. (Gandrīz kā kanadieši izsakās par saviem dienvidu kaimiņiem: ja tu esi vienā gultā ar ziloni un viņš grozās, viņš tevi var viegli nospiest.) Kā gan citādi varētu izskaidrot faktu, ka starp 41 dzejnieku Belševica nav atrodama? Skaidrs, ka vienprātības dzejnieku izvēlē nebūs, jo gaumes un aistētiskie uzskati ir personīgas, nesamērojamas lietas. Un ja būtu, piemēram, jāizvēlas pats labākais latviešu dzejnieks un tā nebūtu Belševica, iebildumi būtu nevietā. Bet neielikt viņu 41 - lielāku un mazāku garu un gariņu - starpā ir katrā ziņā polītiski ideoloģisks apsvērums. Belševica, protams, nav vienīgā aizmirstā un izstumtā. Mēs būtu varējuši sagaidīt Bērziņa, Helda, Zariņa vārdus antoloģijā, ja naīvitāti varētu atļauties mūsu dienās. Interesanti konstatēt, ka neviens sevi nepaziņo par redaktoru redzamā veidā. "Copyright" pieder Alfrēdam Kalnājam Floridā, un sējuma (pēdējā) lapā ir teikts, ka Jānis Anerauds, labi zināms poētiski polītisks (vai arī otrādi, ja ir kāda starpība) darbinieks Latvijā, ir sakopojis un kommentējis izdevumu. Bet, acīmredzot, kādam ir bijuši sirdsapziņas pārmetumi, jo ievada vārdi cenšas attaisnot izvēli ar to, ka Latvijā publicē ap 30 dzejoļu krājumu gadā un visus dzejniekus, protams, nevarētu uzņemt, un bez tam citos gadījumos darbi nav publicēti izvēlētajā laikā, t.i., no 1970. līdz 1981. gadam. Redaktoriem neienāk prātā, ka Čaks, kam 24 dzejoļi, tur neiederētos. Un tā starp uzņemtiem ir daudzi, kuŗu dzeju, sīciņu un viegliņu, varētu arī atstāt netulkotu, lai mūsu dzeja paliktu labākā atmiņā sveštautiešiem. Bet no otras puses jāatzīst, ka lasītājs - sveštautietis ir paturēts prātā. Tā, piemēram, nav neviena "aleluja" dzejoļa valdībai, iekārtai, vadoņiem. Vietām varētu iebilst, ka daži no izvēlētajiem dzejoļiem ir tik dziļi iesakņojušies latviešu valodas un kultūras īpatnībās, ka, pardēstot citā valodnieciskā un kultūrālā vidē, viņu aistētiskā un sēmantiskā nozīmība pazūd. Bet visā visumā paši tulkojumi, resp. atdzejojumi ir pienācīgi labi, jo nāk no rūdītās Rutas Spīrsas (Ruth Speirs) spalvas, Reinholdam Milleram un Andrim Vējānam piepalīdzot. Ar to vajadzētu recenziju beigt, jo pats galvenais ir visai pieņemams. Taču viss pārējais ir tik bēdīgs, ka lasītājs - sveštautietis būs izbrīnījies, vietām gan noteikti uzjautrināts.
Nerunāsim par iespieduma kļūdām un redakcijas paviršībām. Liekas, ka neviens nav korrektūru lasījis, jo noteikti būtu vieglāk uzskaitīt lappuses, kur kļūdas nav atrodamas. Gaŗumzīmju galvenā teksta daļā nav, toties satura rādītājā pēkšņi uzrodas. Alfabētiskā kārtība sajūk, pārejot no viena sējuma uz otru. Ievada rindkopas ir žēlsirdīgi īsas, bet satur ļoti koncentrētu muļķību un īpatnēju analfabētismu. Standarta fraze ir: "He writes poetry." Vajadzētu zināt, kā vēl varētu tikt uzņemts antoloģijā. Un kā būtu jāsaprot teicieni: "Her poetry is unanimous in content and form," "He is the Head of Chair of literature," "He has translated and acquainted with the works..." u.t.t.? Bieži tulkotājs nesaprot vārdus un to kultūrālo kontekstu. Piemēram, "poetess" ir nepieņemams tulkojums "dzejniecei". Nosaukt Čaku par "the poet of suberbians [sic]" nez vai būtu labi. Visā visumā atliek cerēt, ka šis izdevums nenonāks daudzu sveštautiešu rokās. Mūsu dzeja ir katrā ziņā pelnījusi labāku apiešanos.
Juris Silenieks
