Jaunā Gaita Nr. 16, 1958. g. jūlijā, augustā

KRIPATAS

 

Datumi:

• ALJA-s 7. kongress Nebraskas Linkolnā, 1958. g. 30., 31. augustā un 1. septembrī.
• 7. A S V rietumu piekrastes jaunatnes dienas Sanfrancisko, 1958. g. 30., 31. augustā un 1. septembrī.
• Jaunatnes nedēļa „Nekļūsim sveši − kalposim” visās vietās 1958. g. oktobŗa pirmajā nedēlā.
• Jaunatnes svētki Toronto, no 1959. g. 27. jūnija līdz 5. jūlijam.

 

Uz Ameriku! − Zviedrijas latviešu jaunatnes sadarbības komitejas bijušais vicepriekšsēdis Uldis Kariņš kopā ar savu Māru jūlija vidū devās pa vikingu, revolucionāru un Smolandes sīkzemnieku pēdām okeānā − uz Jauno Pasauli.

Uldis Kariņš

Tie ir divi jauni cilvēki, kuŗus aizbraucot pavada daudzu draugu laimes vēlējumi un sirsnīgais paldies. Uldis ir jāpazīst, lai viņu novērtētu pareizi, lai saskatītu viņā tās lielās sabiedriskā darba darītāja dotības, cilvēcīgo ideālismu un darba gribu, kas raksturo viņu un viņa devumu Zviedrijas latviešu saimei. Bez viņa jaunatnes darbam būtu daudz kā trūcis. Aktīvs JKS loceklis, viņš ne tikvien kā ar visu sirdi iesaistījās KLJS rīkoto jaunatnes dienu organizēšanā, bet atrada laiku, lai atkal uzvestu uz ceļa uz laiku apsikušo skautu kustību: viņa nopelns − Stokholmas spriganais mazskautu pulciņš. Uldis vienmēr arī saprata, ka jaunatnes darbošanās nevar izbeigties ar gadskārtējām jaunatnes dienām un kongresiem − ir jāskatās tālāk, jāliek skanēt pasaulē latviešu jaunatnes domām un gribai, ir jaunatnes vārdā jāsauc uz priekšu arī visa sabiedrība.

Kad ELJA pirms divi gadiem kādā kongresa rezolūcijā izteica uzmudinājumu jaunās paaudzes latviešiem iesaistīties skolotāja darbā un audzināt mūsu visjaunākos brāļus un māsas − Zviedrijā tā bija Māra Kariņa, kas pirmā atsaucās šim aicinājumam. Viņa vienmēr bijusi klāt arī pārējās jaunās paaudzes gaitās − ja arī ne „redzamos” amatos, tad vienmēr praktiskajā darbā.

Zviedrijas draugi saka abiem aizceļotājiem: Uz redzēšanos!
 

 

Tas nebija pārāk senā pagātnē, kad dibinājās ALJA. Un toreiz, par statūtiem debatējot, kāds jauns cilvēks uz jautājumu, kas ir jaunietis, atbildēja: „Kas nav precējies!” Bet pēdējā laika notikumi liek stipri vien padomāt. Ja tā turpināsies, būs uz līdzīgu jautājumu jāatbild: „Kas ir precējies!” Proti:

ALJA-s valdes priekšsēdis Dr. Valdis Muižnieks saderinājies ar savu sekretāri skolotāju Lalitu Lāci. Ievērojot apstākli, ka Lalita ir arī Jaunās Gaitas redaktore, ilgu laiku Kripatas nevarēja izgudrot, vai te notikusi ALJA-s valdes iejaukšanās redakcijas lietās vai arī redakcijas ietekmes paplašināšana. To rādīs nākotne.

ALJA-s valdes priekšsēža vietniece Maija Freivalde saderinājusies ar Juri Ekšteinu. Nekāda iejaukšanās nav notikusi, bet Kripatas tikpat cītīgi vēros arī šī pāra nākotni.

Visu gaišu!

 

ALJA, ELJA, LNJAK

Kalamazū Latviešu Jaunatnes Kopa izgatavojusi lipināmas latviešu jaunatnes organizāciju emblēmas. Emblēmas līp visur, bet it sevišķi noderīgas automašīnu un istabu logiem, jo citur panākumi nav garantēti. Tās dabūjamas neierobežotā skaitā par 25 centiem gabalā pie Māras Kaugaras, 710 Dutton H., Kalamazoo, Mich.

 

 

Latviešu ģimnāzija Vācijā reģistrē šādus jaunatnes organizāciju ziedojumus no 1957. g. 1. aprīļa līdz 1958. g. 1. aprīlim: ALJA − DM 660.09; Filadelfijas LJP − DM 625.67; Čikāgas LJP − DM 500. 57; Toronto LJP „Lāpa” − $ 329.40; Omahas LJP „Burtnieks” − DM 102. 77; Milvoku lut. jaun. pulciņš − DM 417.17; „Jaunā Gaita” − 2 abonementi; „Ceļinieks” − abonements. Jāpiezīmē, ka ALJA-s summā ieskaitīti vairāku jaunatnes pulciņu ziedojumi.

„Latvijas nākotne kopā mūs sauc!”

 

 

Tikai nepilns gads palicis līdz lielajiem LATVIEŠU JAUNATNES SVĒTKIEM Toronto. īss brīdis darbīgajai organizācijas komitejai. Pēdējā laika darbi:

Izvēlēts Jaunatnes svētku simbols, kura autors ir Pēteris Rasinš no Toronto.

Sagatavota sevišķa reklāmas lapiņa un tiek sagatavots svētku avīzes 2. numurs . Šie un citi informācijas materiāli neko nemaksā; tie pieprasāmi ģenerālsekretārei Dagnijai Treijerei, 706 Eastwood Cresc., Niagara Fails, Ont., Canada.

Norit sacensību noteikumu izstrādāšana. Pirmās sacensības sāksies jau drīzumā, sasniedzot kulmināciju lielajā svētku Jaunatnes pausmē. Par sacensību nolūku teikts: „Pirmkārt, dot mudinājumu individuālu talantu un spēju attīstīšanai; otrkārt, rosināt jaunatnes pulcinu, roveru un lielgaidu dzimtu un citu jaunatnes grupu pašdarbību, dot impulsu un tālu mērķi darbam; treškārt, dot svētku Jaunatnes pausmei labāko, ko spējam sniegt.” Individuālas sacensības paredzētas deklamātoriem, pasaku stāstītājiem, latviešu skolu labākajiem skolniekiem, sabiedriskiem runātājiem, rakstniekiem drāmā, dzejā un prozā, dejotājiem, mūziķiem un filmētājiem. Grupu sacensības − teātra kopām, tautas un moderno deju kopām, baleta grupām, mūzikas ansambļiem. Sevišķu māku sacensības − fotogrāfijā, filmās, pašdarinātos tautas un modernos tērpos. Paredzēta arī plaša jaunās un vecās paaudzes tēlotājas mākslas darbu skate.

Tiem, kas nedomā piedalīties sacensībās, Kripatas sola tālākas ziņas par iespējām satikt svētkos sev vēlamu zēnu vai meiteni. Bet gaidītājiem vēl daudz laika: vēl gandrīz vesels gads!

Jaunatnes nedēļas uzsaukumā teikts: „Ir tomēr ārkārtīgi nepieciešami uzturēt garīgas saites starp turieni un šejieni, lai tad, kad Latvija varēs atkal brīvi dzīvot brīvajā Eiropā, mēs spētu iespējami labi kalpot savai tautai, palīdzēt tagadnes jaunajai audzei veidot savu un mūsu nākotni. Jo labāk mēs būsim spējuši saprast savus draugus Latvijā, jo vairāk mēs spēsim domāt kopīgi, kopīgi strādāt. Tāpēc − nekļūsim sveši! − Ir droši zināms, ka apspiestā jaunatne Latvijā cer uz mums, uzticas mums. Mēs − brīvie − līdz ar to nesam smagu atbildību, ko nevaram nomest, ko nedrīkstam nomest. Tāpēc − kalposim!” Jaunatnes nedēļas nolūks: iepazīstināt latviešu sabiedrību ar jaunatni apspiestajā Latvijā; iepazīstināt vietējās zemes sabiedrību ar apstākļiem apspiestajā Latvijā, prasot taisnību apspiestajiem; aicināt latviešu jaunatni un sabiedrību pretkomūnistiskajā darbā; veidot nākotnes Latvijas vīziju, meklējot ceļus tās piepildīšanai. Jaunatnes nedēļa šogad paredzēta plašāka nekā iepriekšējos gados: līdzdalību tajā apsolījušas bez ALJA-s un LNJAK vēl citas jaunatnes organizācijas, latviešu skauti un gaidas, luterāņu un katoļu draudžu jaunatne. Ierosināts rīkot vienu vai vairākus sarīkojumus katrā pilsētā, piemēram minot priekšlasījumus, grupu un paneļa diskusijas, aizlūgšanas dievkalpojumus, izstādes, radioraidījumus, rakstnieku stundas ar apspiestās jaunatnes autoru darbiem, līdzekļu vākšanu pretkomūnistiskajam darbam, sevišķa jaunatnes nedēļas izdevuma sagatavošanu vietējai sabiedrībai. Šī gada oktobris Latvijas apspiedējiem kļūs ilgu sāpju mēnesis, jo tā jaunā paaudze, kas izaug svešumā un tā, kas izaug dzimtenē, vēl ilgi būs vienota sirdīs, domās un darbos.