LIELS PIENESUMS LATVIEŠU VĒSTURES LITERĀTŪRĀ

Pēteris Dardzāns. Dieva plaukstā - Latviešu vecā strēlnieka atmiņas. Pārdomas. Atziņas. 1. sējums. Čikāgā: Autora izdevums, 1985. 539 lp.

 

Pulkvežleitnants, mag. rer. merc. Pēteris Dardzāns (1889 - 1985), latviešu "vecās gvardijas" pēdējais leģendārais cīnītājs mira 96 gadu vecumā, savu atmiņu 3 sējumu iznākšanu nepiedzīvojis. Senas sēļu brīvzemnieku dzimtas atvase, Dardzāns bija lepnas un neatkarīgas dabas cīnītājs, smalks Rietumu kultūras cienītājs, vairāku valodu pratējs un domātājs, kas latviešu problēmas tvēra lielās līnijās uz starptautiska fona. Viņš ir daudz rakstījis un publicējis, bet savu atmiņu publicēšanu novilcināja pārāk ilgi. Bez apskatāmā, nelielā eksemplāru skaitā (250) izdotā, I sējuma klajā nāks vēl II sējums, bet III sējums palika nenobeigts līdz galam. Dardzāns vienmēr bijis cīnītājs par taisnību un patiesību, nepakļaudamies konvencijām un grupu spiedieniem un neciezdams garīgi sīkas, par varoņiem pārvērstas personas, diletantus, demagogus un lielībniekus. Pēc profesijas būdams tautsaimnieks, Dardzāns gatavojās zinātnieka karjērai un nepavisam neplānoja būt kaŗavīrs, bet liktenis viņam bija lēmis kļūt par vienu no ievērojamākajiem latviešu strēlnieku virsniekiem un Ziemsvētku kaujās ar savu drosmi un talantu gūt izšķīrējus panākumus, kā arī izvadīt savu 1. Latvijas atbrīvošanas bataljonu (Troickas pulku) 6000 jūdžu pāri Sibirijas taigām, tundrām un tuksnešiem nepārtrauktās kaujās ārā no Krievijas pilsoņu kaŗa elles uz brīvo Latviju. Vēlāk viņš bija arī Latviešu Strēlnieka 7 sējumu redaktors Latvijā un 1967.-75. g. arī Strēlnieka redaktors trimdā un Veco strēlnieku organizācijas vadītājs.

Dardzāns ir lielisks stāstītājs un arī raksta saistoši, kaut gan atmiņās jau jūtams redaktora rokas trūkums. Kā lielākā daļa vecās paaudzes atmiņu rakstītāju, viņš pārāk daudz telpas veltījis bērnības dienu un radu rakstu apskatiem, ganiņa gaitām utt. Šajās atmiņās, paldies Dievam, no 539 lp. tāda viela aizņem tikai 67 lp. Tālāk Dardzāns nonāk savā elementā, kur viņš demonstrē ne tikai labo atmiņu savu gaitu aprakstā, bet arī plašās vispārīgās zināšanas vēsturē, polītiskā zinātnē, tautsaimniecībā, psīcholoģijā un loģikā. Aprakstot notikumus un personas, Dardzāns neslēpj savas antipatijas pret sociāldemokratiem un komūnistiem, kā arī pret krievu tautu, kaut gan viņš pauž lielu sirsnību un draudzību pret atsevišķiem krieviem, kas raksturoti kā dvēseliski un izpalīdzīgi cilvēki. Sējumā daudz krievu un vācu izteicienu, kas dažviet nav tulkoti. Dažas personas minētas ar uzvārda pirmo burtu. Jābrīnās par autora lielo piesardzību, jo tās visas jau sen mirušas, dažas jau pirms vairāk nekā pussimta gadu! Autors bagātīgi izmantojis literātūru, kas daļēji citēta. Daudz kas smelts arī no mana Latvijas vēstures sējuma, lai gan tas nav pieminēts. I sējums noslēdzas ar pamatīgiem Ziemsvētku kauju aprakstiem. Sējums bagātināts ar 136 fotografijām, no kuŗām daudzas ļoti retas, un 14 schēmām. Dardzāna atmiņas ir liels, kaut vēls, pienesums latviešu vēstures literātūrā. Tajā labi tverti laikmeta un personu raksturojumi, brīžiem ar humora piedevu. Žēl tikai, ka jau pirms iznākšanas tas kļuvis bibliografisks retums.

 

Dr. Edgars Andersons