LATVISKAIS EKSPRESIONISTS

Arnolds Treibergs, red. Oskars Skušķis, gleznu reprodukciju grāmata (11" X 8 ½"), Pensilvēnijā, ASV: Rasmas Skušķes izdevums, 1985.

 

1978. gadā pēc smagas sirds operācijas 69 gadu vecumā pēkšņi no šīs zemes šķīrās gleznotājs Oskars Skušķis, kuŗa dzīves vieta bija Brumolas (Broomall) pilsētiņa Filadelfijas pievārtē Pensilvēnijā ASV. Ar viņa dzīves biedres Rasmas Skušķes un drauga un kollēgas Arnolda Treiberga gādību 1985. gadā "Kalnin Graphics" spiestuvē Dženkintaunā (Jenkintown) Pensilvēnijā iespiesta viņa piemiņai veltīta grāmata, kuŗā sakopotas 44 gleznu krāsainas reprodukcijas. Vienā attēlā - diemžēl gan tikai grāmatas beigās - redzams arī pats mākslinieks 1975. gadā, raksturīgi tverts, savu piesātināti krāsaino darbu vidū. Oskara Skušķa gleznas atrodamas kā latviešu, tā amerikāņu privātās kollekcijās, tās grezno arī daudzus latviešu sabiedriskos namus ASV, uzturēdamas dzīvu viņa piemiņu mūsu vidū, bet šī glīti izdotā grāmata viņa piemiņai ļaus dzīvot vēl plašākā mākslas cienītāju pulkā.

Oskars Skušķis ir savdabīgs gleznotājs, un viņa mākslinieciskās idejas un raupji pirmatnīgā, enerģijas piestrāvotā izteiksme piešķiŗ viņam savrupu, ne ar vienu nesamaināmu vietu latviešu glezniecībā. Viņa gleznu raksturīgākā iezīme ir piesātinātu, reizēm spilgtu prīmāru krāsu izmantošana pasmagā uzlicienā. Viņa formu veidojumi raupji un stūŗaini; tie pauž it kā tīšu vairīšanos no plastiskāka veidolu saauduma, bet tajos vienmēr izjūtamas spēcīgas dinamiskas strāvas.

Ja 60-to gadu sākuma posmā Skušķa gleznās bija izmanāma radniecība ar dažu vācu "Die Brücke" grupas ekspresionistu skarbi spalgo valodu, par ko varam pārliecināties 18.attēlā "Zviedziens" (1961. g.), kur attēla krāsas, diemžēl gan neatbilst oriģināla intensitātei, tad 70-to gadu darbos jau vērojama lielāka dažādība tonālajās vērtībās, liecinot par komplicētāku un izsmalcinātāku pieeju gleznieciskajām problēmām, ja agrākajos darbos spalgi kontrastējošo krāsu dinamismam bija galvenā loma, tad vēlākajos arvien lielāka nozīmība piešķirta krāslaukumu izkārtojumam, meklējot izsvērtību kompozīcijas veidojumā, kā, piemēram, 2. gleznas attēlā "Neziņa, tumsa" (1974. g.).

Būdams ekspresionists, Oskars Skušķis neatveido redzamo pasauli, bet izsaka savas izjūtas spēcīgā emocionālā izteiksmē, bieži vien runājot simbolu valodā. Ļoti raksturīgs tēlainības elements Skušķim ir zirgi, piemēram, simbolizējot protesta izpausmi 19. gleznā "Es apsūdzu" (1970. g.); arī vērši, cīņā vai kustībā tverti, simbolizējot spēka izpausmi, piemēram, 30. gleznā "Izslāpušie vērši" (1972. g.). Vēršu motīvs figūrēja arī ar ALAs Kultūras fonda goda balvu apbalvotajā gleznā "Cīņa" (1963. g.), kuŗas attēla grāmatā, diemžēl, nav.

Vairākiem figūrālajiem darbiem nacionāli simbolisks iekrāsojums ar mūsu tautas ciešanu pārdzīvojumu tā pamatā, kā tas atspoguļots jau pieminētajā gleznā "Neziņa, tumsa", un arī 24. gleznā "Izpostītā zeme" (1973) un 23. - "Izdzītie" (1974. g.) un vēl citos darbos. Citiem darbiem iecere rasta tautas gara mantu pasaulē: 10. num. "Div' dūjiņas" (1971. g.) un 27. num. "Jāju dienu, jāju nakti" (1975. g.). Šajos darbos mākslinieks nebūt nav tiecies pēc literāra notikumu tēlojuma, bet gleznojis simbolu zīmēs, vienkāršotā tēlainumā un spēcīgā izteiksmē.

Lielākā daļa darbu ir ar simbolisku, bieži vien protesta vēstījumu, bet ir arī gleznas ar neitrālākām temām - darbi, kuŗos dominē glezniecisku vērtību meklējumi, piemēram, trīs vientuļi koki joslaini gleznotas piekalnes fonā (34.num. 1972. g.), tumšos ūdeņos blāvojošas krāsainas buras (35. num., 1970. g.), kā arī plikņu kompozicijas un puķes. Šajos darbos tonālitāte mierīgāka un konvencionāli saderīgāka nekā "mākslinieka - protestētāja" gleznās.

Vispārināto veidolu un simbolu dēļ Skušķa gleznu saturs ne vienmēr viegli lasāms. Grafiski uzskatāmākiem darbiem, kā, piemēram, 17.num. "Protests" (1965. g.) un 42. num. "Zem smaga krusta" (1973. g.) saviļņojuma iedarbe ir nepārprotama un tieša. Vispār ar latviešu tautas smagajiem piemeklējumiem saistītās temas mākslinieka pārdzīvojumā īstenotas vispārliecinošāk, un šajās gleznās pa lielākai daļai arī darbu formālais veidojums sasniedz visizlīdzinātāko izteiksmi.

Gleznu attēlu sakārtojumā chronoloģiskā secība nav ievērota, kas apgrūtina izsekošanu mākslinieka izteiksmes maiņām gadu tecējumā. Ievietotais vecākais darbs ir 20.num. "Trauksme" (1960. g.), kam seko jau pieminētais "Zviedziens", bet nesenākie ir mākslinieka pēdējā dzīves gadā (1978. g.) gleznotie 13.num. "Mana zeme II" un "Mana zeme III". Šo darbu salīdzinājumā konstatējama mainīšanās no sabangotas, nervoza otas raksta reģistrētas trauksmainības uz it kā samierināšanos, izsvērtību un monumentālitāti gleznieciskajā izteiksmē.

Šai krāsaino attēlu grāmatai, kas domāta kā latviešu, tā angļu valodas pratējiem, īsas ievadapceres snieguši gleznotāji Laimons Eglītis (angliski) un grāmatas sakārtotājs Amolds Treibergs (latviski), laimons Eglītis īsumā raksturo Oskara Skušķa jaunrades savdabību, norādot uz viņa mākslinieciskās izteiksmes sakņošanos 20. gadsimta modernismā, un viņa ideju simbolisko izpausmju kopsakarībām ar Otra pasaules kaŗa izraisīto latviešu tautas un visas cilvēces traģēdiju. Apceri nobeidz īsas biografiskas ziņas. Arnolds Treibergs, savukārt, chronoloģiskā secībā lasītājus iepazīstina ar nozīmīgākajiem pagriezieniem mākslinieka dzīvē un radošā darbā, pieskaŗoties raksturīgākajām temām un atsevišķām gleznām mākslinieka devumā. A. Treiberga apcerei seko grāmatā sakopoto gleznu saraksts ar gleznu nosaukumiem abās valodās un katrai gleznai atbilstošo gadskaitli un izmēru. Grāmatas nobeigumā atrodams pilnīgs izstāžu saraksts (patstāvīgas skates un izstādes, kuŗās mākslinieks piedalījies), kā arī preses atsauksmju bibliografija. Gan jāpiezīmē, ka izstāžu un laikrakstu atsauksmju uzskaitēs pamīšus lietota angļu un latviešu valoda, kas neliekas īsti pieņemami.

Grāmatas vispārīgais nostrādājums rūpīgs; izmantots labas kvalitātes papīrs un attēlu iespiedumos krāsas dzidras, nesaduļķotas un pietiekoši spēcīgas, kaut arī Skušķim raksturīgo piesātināto, galēji sakāpināto intensitāti pilnīgi nesasniedz. Tuvākas oriģinālajam krāsu piesātinājumam ir to triju gleznu krāsas, kas redzamas uzņēmumā kopā ar pašu mākslinieku.

Grāmatas technisko apdari veicis Leonids Zaprauskis un salikumu - Viktors Reiss.

 

Eleonora Šturma