Kad visu smalki jo smalki izmeklējam, kur gan šim nelabumam tā sakne aug, tad patiesi jāsaka, ka mēs uzaugot iemācāmies aplami tēvu un māti pulgot un visu to nicināt un pārsmiet, kas vien citreiz bijis. Vēl tīri smurguļi būdami, tagadējie jaunekļi turas nevien par gudrākiem, bet arī par labākiem, krietnākiem nekā tēvu tēvi bijuši. Te nu neko daudz nelīdz, ka ceturto bausli liek mācīties, jo visa dzīve tagad pārgrozās, pārvēršas un tādēļ daudziem jāiekrīt kādās švindlera rokās, ceļas tādas aplamas domas, ka viss, kas vien bijis, apsmādējams un atmetams. Tā zūd nemanot tēva un mātes jo labās mācības vajadzīgākais svars, un šo pamatu atstādami cilvēki sāk pieklīst pie lopiem, lai būtu ārīgi diezin cik smalki iztērpušies.