Jaunā Gaita nr. 161, februāris 1987

 

JG redakcijai:

Daži iebildumi un piebildumi Dzintara Soduma „manuskripta” tekstam „Savai valstij audzināts”. Sodums JG 158. numura 22. lapp. raksta: „Labāk neurbties pa reliģiju, bet nedarīt otram to, ko nevēlas, lai tev dara. Kalna sprediķis.” Soduma citētais teksts nepieder Jaunās Derības Kalna sprediķim, bet gan Vecajai Derībai. Kalna sprediķa teksts, kā lasām Mateja evaņģēlija 7. nod. 12. pantā, skan: „Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” Šī ir kardināla atšķirība jūdaisma un kristiānisma mācībā − noliegums, kas izteikts jūdaismā, vērsts pozitīvā aicinājumā kristiānismā.

Notēlojot Raiņa bēres, Sodums raksta (25. lapp.): „Jo tuvāk nāca Meža kapu daļai, ko vēlāk nosauca par Raiņa kapiem, jo vairāk ļaužu gāja pa kapu ceļiem.” Raini apbedīja Meža kapiem kaimiņos esošajā kapu laukā, ko līdz tam dēvēja par bezticībnieku jeb pagānu kapiem, jo tur glabāja tādus, kas nevēlējās kristīgas apbedīšanas ceremonijas. Pēc Raiņa apglabāšanas šais kapos tos pārdēvēja par Raiņa kapiem.

Dažas valodas kļūmes vai neskaidrības Lidijas Dombrovskas rakstā „Par dzīvi, mākslu un oranždzeltenajām kliņģerītēm” JG 158. num. 38. lapp. Autore runā par individa piecām dziņām. Parasti ar skaitli „pieci” mēdz saistīt ne dziņas, bet maņas. Siem divi vārdiem atšķirīgas nozīmes un nebūtu ieteicams vienu aizstāt ar otru. Tālāk viņa raksta: „Šis vienreizējais radības process. Lielais neaprakstāmais, vārdiem neizsakāmais acumirklis, kad vīzija gūst formu, veidols kļūst par simbolu.” Liekas, ka vārda „radība” vietā labāk iederētos vārds „radīšana”, jo radība tulkojama, piem., angliski ar vārdu creature, bet radīšana − ar creation, vāciski attiecīgi ar Geschöpf un Schöpfung.

Valija Ruņģe, Kalamazū, ASV

 

 

JG redakcijai:

PAREIZAIS VĀRDS ĪSTĀ VIETĀ

Mūsu sarunu valodā ieviesušies divi vārdi, kas, manuprāt, lietojami daudz nopietnākā un dziļākā nozīmē, nekā mēs to tagad vieglprātīgi darām. Tie ir ideja un problēma. Ja kādā sanāksmē runā par nākamās reizes tikšanos, un kāds saka: „Sapulci noliksim pēc trim nedēļām,” un sanāksmes vadītājs priecīgi iesaucas: „tā ir laba ideja − darīsim tā!”

Vai vārds „ideja” bija īstā vietā un pareizā izpratnē?

Ja namamāte ieteic olbaltumu putot ar elektrisko putojamo ne ar vecmodīgo rokas putojamo, vai tā ir laba „ideja” vai tikai labs ieteikums?

Šādu piemēru mūsu sarunu valodā varam atrast papilnam, un arī mūsu rakstos „ideja” pazeminātā lētā nozīmē nav vairs retums! Mans ieteikums vārdu „ideja” lietot tā oriģinālā nozīmē: piemēram „ldeja par brīvu, natkarīgu Latviju dzima jau agri.”

Gluži tāpat mums iet ar „problēmām”, ja no rīta sēžamies savos spēkratos, un aizdedze nedarbojas uz pirmo atslēgas pagriezienu, vai tad mums ir „problēma” vai tikai sīka neveiksme? Ja speķa rauši neapcepjas skaisti brūni, vai cepējai ir „problēma” vai tikai neizdošanās?

Ja saviem bērniem nespējam ieaudzināt savus ideālus, savus pasaules uzskatus, savas idejas par dzīves jēgu, tad gan man šķiet mums ir problēmas!

Izlietu ūdeni nevar sasmelt, izteiktu vārdu nevar noķert, tāpēc pārdomāsim ko sakām vai rakstām, lai ar mūsu idejām nerodas problēmas!

Vera Streita