Jaunā Gaita nr. 162, aprīlis 1987

 

 

 

DAŽĀDI CEĻI UZ LATVIEŠU VALODU

Līga K. Streipa. Easy Way to Latvian. San Francisco and Chicago: Latviešu mācības līdzekļi [1986]. 283 lp. [un sešas 45-minūšu kasetes]. Cena zem $50.00.

 

Arī īss pārskats par citām latv. valodas mācību grāmatām.

Nopietnais latviešu valodas mācības grāmatu trūkums angliski runājošiem mūs apgrūtinājis jau gadu desmitiem. To tikai daļēji atviegloja Budiņas-Lazdiņas un Feneļa grāmatas (sk. zemāk), un vēl joprojām nav īsti skaidrs, vai esam tikuši uz zaļa zara. Katrā ziņā stāvoklis nesen strauji uzlabojies ar vairāku izdevumu parādīšanos tirgū, ieskaitot recenzējamo grāmatu un kasetes.

Pirms recenzijas būtu vietā mazs pārskats par iepriekšējo. Jau 1966. gadā Terēze Budiņa-Lazdiņa laida klajā savu Teach Yourself Latvian pašmācības grāmatu serijā "Teach Yourself...". Gaujas apgāds to pārspiedis 1979. gadā. Šī grāmata ir no vēsturiskās valodniecības viedokļa nevainojama, bet nekādā gadījumā nav piemērota pašmācībai. Lai izsekotu gramatiskajiem norādījumiem vajadzīgs grads baltu filoloģijā, un pāreja no viegliem lasāmgabaliem uz grūtiem ir daudz par strauju.

Antonijas Milleres Latvian Language (West Menlo Park, 1979) ir grāmata, kuŗai netrūkst šarma un oriģinālitātes. Ar piemērotu skolotāju no šīs grāmatas var sekmīgi mācīties latviešu valodu, kā arī visādas - caurmērā nekaitīgas - nepareizības.

Trevora Feneļa un Henrija Gelsena masīvā grāmata A Grammar of Modern Latvian (3 sējumi, The Hague, Mouton, 1980) nomāc ar savu tilpumu un cenu (ap $180, bet ir redzētas krietnas atlaides). Visi trīs sējumi jāpērk kopā, jo trešajā sējumā ir vārdnīca un gramatikas kopsavilkumi, kas vajadzīgs jau no paša sākuma. Gramatikas izklāstījums ir ļoti uzticams, bet sadrumstalots. Grāmata lietojama tikai ar skolotāju, jo vingrinājumiem nav atslēgas. Ļoti iespējams, ka pēc ilga un grūta darba un sviedriem (un ar papildus stundām sarunu valodā) tieši šī grāmata sniedz vislabākos rezultātus.

Pirms pāris gadiem nāca klajā Jāzepa Leļa Latviešu valodas mācība iesācējiem (Basic Latvian, 1; ALA, 1984). Šī grāmata apvieno augstāko valodniecisko izglītību ar ilggadīgu skolotāja praksi. Gramatikas izskaidrojumi ir uzticami un tiem seko piemēroti vingrinājumi. Reizēm grūti izsekot autora domu gājienam tematikas izvēlē. Tā, nodaļā 2.1 mēs iepazīstamies ar visām armijas dienesta pakāpēm. Grāmata nav piemērota pašmācībai, bet nav iemesla to nelietot klasē kā galveno (vai palīga) mācības grāmatu.

Tai pašā gadā ALA izdeva arī Valentīnes Lasmanes A Course in Modern Latvian, kuŗas zviedriskās un vāciskās versijas bija tirgū jau agrāk. Stundu uzbūve ir pilnīgi tradicionāla (gramatika, vārdiņi, lasāmgabals, vingrinājumi) ar labi izsvarotu tekstu un sarunu izvēli. Grāmata lietojama gan klasē gan pašmācībā. Traucē pilnīgi zviedriskā orientācija ("Vai visi jūsu radi dzīvo Upsalā?") un drausmīgās illustrācijas.

Par Māras Soikanes-Trapānes Latviešu valodas pamata un tematisko vārdu krājumu (ALA, 1985) vēl arvien ienāk liecības no pircējiem un lietotājiem. Domas ļoti dalītas: "Zemē izsviesta nauda!" - "Es bez tās [grāmatas] nekur neeju."

Viskonsinas universitātes latviešu valodas stundās lieto Valža Zepa Speak You Latvian? (1981), Speak You Latvian? Key to Exercises (1981) un Speak U-2 Latvian (1983). Šīs grāmatas nav piemērotas ne bērniem, ne pusaudžiem un nav dabūjamas brīvā tirgū. Šo mācības līdzekļu autors pats gan ir pārliecināts, ka uzrakstījis viskodolīgāko un izsmeļošāko latviešu valodas gramatikas izklāstījumu angliski runājošiem.

Līgas Streipas Easy Way to Latvian ienāk šai arēnā bez konkurences. Sešas kasetes ar pavadtekstu sola iemācīt runāt latviski bez skolotāja, bez pūlēm un bez gramatikas (nu, gandrīz bez gramatikas). Tūlīt jāmin, ka EWtL ir labi iecerēts, labi īstenots, un vairāk nekā attaisno ieliktās pūles. Ja EWtL būtu gadījuma rakstura pasākums, tad pietiktu ar pāris slavējošiem teikumiem un sirsnīgu ieteikumu pirkt un lietot. Taču nav šaubu, ka EWtL iznāks atkārtotos metienos un cerams, ka vismaz daži recenzenta ieteikumi lieti derēs.

Kursā ir 24 lekcijas, pirmajām 10 ir pievienotas "neobligātas" gramatikas nodaļas. Viss valodas materiāls ir pasniegts tikai sarunu formātā. Bez tam ir rakstiski vingrinājumi ar atslēgu grāmatas beigās. Vārdu krājums - ap 1250 - ir pietiekami plašs apmēram viena sēmestŗa kursam. Izņemot vienu lekciju nedēļā - kas nevarētu būt par apgrūtinājumu - kursantam pusgada laikā vajadzētu zināt krietni daudz latviski, ne tikai tikvien, lai pārliecinātu latviski runājošos draugus un radus par savu labo gribu. Cerams, ka tie, savukārt, neuzrunās censoni ar "You speak Latvian very well" un neturpinās latviski aizsākto sarunu angliski.

Sarunu viela ir attiecināta uz vidēm, kuŗās pašreizējos apstākļos latviešu valodas lietošana varētu būt ticama - mājās, viesībās, nometnē, izbraukumā, ceļā - bet ne muitā, pastā, darbā, veikalā (22. nodaļā "In a Latvian store" mēs pērkam Nameja gredzenu, prievīti un Šildes vēsturi; 23. nodaļa gan saucas "On the job", bet faktiski aprobežojas ar vispārējiem konstatējumiem - "Es dabūju algas pielikumu.") Šāds vielas ierobežojums attaisnojams - ja vispār - tikai pašā mācību sākumā.

Streipai ir veselīgs pietātes trūkums pret visādiem māņiem un priekšrakstiem. Tas redzams visnotaļ gan pareizrakstībā, gan gramatikā, gan vārdu izvēlē. Viņa raksta telefōns (95. lp.) un ōpera (7. lp.) ar ō - kas ir labi - bet ne visur: 246. lp. ir opera, kas ir slikti. Bez vārda teikšanas viņa ir izmetusi veco liekēdi instrumentāli (ļoti labi). Viņa bez kautrēšanās runā par zupu un sīpolu dipu (labi), bet dipa nav vārdnīcā (slikti). Viņa ierosina lietot jaunvārdus, kā, piem., tīkmets "vaļas prieks, hobby" (labi), bet pēdējo savukārt grūti iegaumēt (slikti).

Gramatikas skaidrojumi, iespēju robežās, ir ciešami. Man vislielākie iebildumi ir pret verba apdari. Bet tie nav šeit iztirzājami visos sīkumos. Piemēra pēc, 47. lp. tiek skaidrots, ka vienzilbīgie verbi pieder pirmajai konjugācijai un ka pirmās konjugācijas verbiem piemīt zināmas īpašības. Vai nebūtu vienkāršāk sacīt, ka vienzilbīgiem verbiem piemīt zināmas īpašības? Viens otrs skaidrojums, šķiet, nav izdomāts līdz galam: 57. lp. lasām (runājot par verbiem runāt, dzīvot, u.c.): "Please notice that a long stem vowel plus -j- is inserted between the verb base and the conjugational endings in all three tenses ..." Nestrīdoties par sēmantiku (kāpēc "inserted", ja gaŗais patskanis redzams visās formās - runāt, meklēt, dabūt u.t.t.?), vai tiešām runājam par -j- visos trīs laikos - runā-j-u (tag.), runā-j-u (pag.) un runā-j-šu (nāk.)?

Nepārprotamu gramatikas kļūdu laikam nav, kaut arī vismaz viens teikums nekādi nav latvisks: "Mana sieva un es nopirkām māju ..." Pareizi taču: "Mēs ar sievu nopirkām māju ..."

Daudzi teikumi klibo. Es saviem studentiem mācu vietniekvārdus "mans, tavs, savs" bez vajadzības nelietot. Tādus atrodam 94. lp.: "Un pasveicini savu tēvu!" Labāk: "Pasveicini tēvu!" Traucē ļoti daudzie noliegumi un apstiprinājumi tikai ar un nē. Jautājumam "Vai tu gribi braukt līdz?" (76. lp.) normālas atbildes būtu arī "Gribu" un "Labprāt" - ne tikai "Jā."

Vārdnīcās pamatformas izvēlētas teicami. Lietvārdiem uzdots nominātīvs un datīvs, piem., blūze, -ei Fe blouse. Ar saīsinājumu Fe apstiprināts, ka blūze tiešām ir sieviešu kārtas e-celms. Līdzīgi pareizi ir izvēlētas verbu pamatformas, proti infinitīvs, 3. pers. tagadnē un pagātnē. Manuprāt, lieka ir nākotnes forma, bet tagadnes 2. pers. viensk. forma reizēm palīdz.

Solis atpakaļ toties ir vārdnīcas alfabētiskā secība, kuŗā gaŗie un īsie patskaņi ir alfabētizēti kā atsevišķi burti. Šo principu bija sācis nožēlot jau pats Endzelīns, un kā Latvijā, tā trimdā īsos un gaŗos patskaņus alfabētizē vienkopus, līdz ar to novēršot problēmas vārdu strebt/strēbt, lekt/lēkt, muzejs/mūzejs, Eriks/Ēriks u.d.c. alfabētizēšanas jautājumā.

Kasešu ieskaņotāju vidū daudz pazīstamu vārdu no Bostonas teātŗa. Balsis labi sadalītas starp dzimumiem un vecumiem. Ieskaņojums techniski priekšzīmīgs. Skatuves valoda tomēr ir samākslota, un es būtu pie mikrofona lūdzis vienkāršus ļaudis (kam ir visi zobi, kas daudzmaz skaidrā un citādi pie pilna prāta). Tad varbūt nebūtu radušies tādi fušieŗi, kā div-desmit izruna ar v, nevis ar u (pareizi: diudesmit).

Ir daudz sīku drumstalu. Kursam ir sešas kasetes, bet ievadā solītas tikai četras (9. lp.). Vārds "Rheumatic" neder kā piemērs ŗ izrunai (7. lp.). Paraksti zem illustrācijām ne vienmēr izdevušies: "Latvia, because of its proximity to the Gulf stream, has a fairly mild climate, and many rivers and lakes." Kur te ir loģika/lōģika? Grāmatas vāks, titullapa, titullapas aizmugure, pēdējais vāks un pašas kasetes nav vienis prātis par to, kā kurss saucas, kas to izdevis, vai kurss ir grāmata ar kasetēm, vai kasetes ar pavadbrošūru, u.t.t. Jāpieņem, ka šādi un līdzīgi sīkumi radušies steigā un ka tos autore novērsīs nākamajā izdevumā bez īpašiem uzmudinājumiem.

Grāmatas salikums ir punktu matricas technikā. Kursīvs rada tūlītējas galvassāpes, un treknie burti saplūst viens otrā. Brošūras mugura ir līmēta (perfect-bound), kas nav piemērots iesējums bieži lietotam sējumam.

Līdz ar to recenzents ir beidzis piesieties sīkumiem un ieteic šo kursu jo plašam lietotāju pulkam. Vērts atzīmēt, ka kurss sagatavots un izdots bez sabiedrības naudas. (Nākamais izdevums solīts lāzera technikā.) Adrese: Easy Way to Latvian, 7012 Church Street, Morton Grove, IL 60053, USA.

 

Valdis J. Zeps

Jaunā Gaita