JG redakcijai:

PAPILDINĀJUMI O.J. ROZĪŠA RECENZIJAI PAR „LETTISCHE LYRIK”

Pateicos Ojāram J. Rozītim par atzinīgajiem vārdiem spriedumos par manu Lettische Lyrik, it īpaši par teicienu, ka „Tieši saturu Zuzena pārcēlusi vācu valodā ar atzīstamām sekmēm”, kas bija mans galvenais nolūks. Gribētos papildināt Rozīša atziņu, ka grāmata būtu pelnījusi izcilāku tipografisku apdari, ko viņš pats līdzsvaro ar piebildi („droši vien iespieduma izdevumu samazināšanai”). Taisni tā: katrs, varbūt pieciešamais, iespiežamais krikums maksā bargu naudu, piem., virsraksta izcelšana u.c. Zvaigznītes bez nosaukuma dzejoļiem bija nolīgtas, bet spiestuvē tās vienkārši „nobirušas”. Vēršoties pret manu „subjektīvo pieeju tulkošanai” sakarā ar teikto manas grāmatas ievadā, O. Rozītis aizrāda, ka „Tulkošanā sīva cīņa par katra vārda, teikuma, tēla, domas noskaņu ir prāta darbs.” Bet tai pašā ievadā es pati, kopā ar Hermani Hesi apgalvoju, ka „Visa lirika ir pasaules atainojums atsevišķajā ES. Un tas viss noris ne jūtās, bet prātā”. Man ar Rozīti tātad saskanētu, ka tulkošana ir divkārt prāta darbs, jo tieši par noskaņu esmu cīnījusies, prātodama izteikas.

Kas attiecas uz O. Rozīša satura-stila-valodas iebildumu Ojāra Vācieša dzejolī „Man miglas naktīs / klīst pa dārzu / mani svētie − / pie savām ābelēm / pielodētie,” tulkots ar: „Mit Zinnkugeln angezinnten” var likties un ir alliterārisks Vācieša „ar lodēm pielodēti” poētisks atdarinājums noskaņas dēļ. Skaidrības labad: Zinn − angļu tin − ir svins, spraugu piepildīšanai − verzinnen, trauku, arī ložu darināšanai. Radniecīgais Blei − angļu lead − alva − der Jaungada laimju, ložu, alvas zaldātiņu liešanai un lodēšanai − anlöten − angļu solder. Manuprāt minētajā dzejolī Vācieša uzsvars likts uz miglas tēlu nežēlīgās pagātnes norādes došanu nākotnei. Man pašai no minētajiem Vācieša miglas tēliem tūlīt radās asociācija ar tautu meitu, kas pret briesmām „ar migliņu aplaidos”, un otra vizija bija no J. Jaunsudrabiņa Baltās grāmatas, kur miglainā rītā ganos Jancim nevainīgais zaķītis pārvērties par briesmīgo „Oazaitis ar līlīm ragīm”. Tas, ka O. Rozītim Vācieša dzejoļa rēgainā, traģiskā noskaņa ar Zinnkugeln rada „ziemsvētku eglīšu piekariņu un alvas zaldātiņu” priekšstatus, norāda, cik plašā apjomā lasītājs var iztulkot autora dotos tēlus pēc „savas sejas un līdzības”. Marsels Prusts (Marcel Proust) saka: „Katrs jau lasa sevi.”

Edīte Zuzena-Metuzala

 

 

JG redakcijai:

IEMĪĻOTI VĀRDI

Pirms dažiem gadiem kanadieši bija iemīļojuši vārdu grassroots. Tikko kāds gudrelis pavēra muti, ārā bira grassroots. Bet pamazām tas dižvārds novīta vai sakalta. Uzradās izteika the bottom line, zinīgi ļaudis vilka vietā un nevietā. Paldies Dievam, pēc pāris gadu valkāšanas šī līnija, liekas, arī sāk izdzist. Kas būs nākošais mēles mīlulis?

Latvieši, šķiet, ir noturīgāki. Nu jau gadiem viņi noņemas ar „aktīvitātēm”. Neviens kultūras, sabiedriskais vai polītiskais darbinieks vairs nestrādā, nedarbojas, nerīkojas, neizkārto, nepaveic, bet dara kaut kādu aktīvitāti. Mūsu vienkāršo, bet diženo darbu no visām avīžu un mēnešrakstu slejām ir padzinis sveštautietis „aktīvitāte”.

E. Freimanis