VARDNĪCA, KAS KLIEDZ PĒC OTRA IZDEVUMA

Māra Soikane-Trapāne. Latviešu valodas pamata un tematisks vārdu krājums. Amerikas latviešu apvienība, 1985. XII, 392 lp. $13.00.

 

Lai nebūtu pārpratumu: recenzējamā vārdnīca ir ievērojams sasniegums. Māra Soikane-Trapāne ir sarakstījusi vienīgo nopietni ņemamo vispārējai publikai veltītu latviešu valodas vārdnīcu visos pāri par četrdesmit trimdas gados. Kā autore, tā arī šī pasākuma veicinātāji - ALA, PBLA KF (un LF) - var būt līdzīgi lepni un apmierināti par veikto. No tā, kas recenzijā zemāk lasāms, nekas būtiski nemazina šī lielā sasnieguma vērtību.

Soikanes-Trapānes Vārdu krājums ir arī vienīgais sava veida darbs latviešu leksikografijā. Darbam par paraugu ir derējušas līdzīgas vārdnīcas, kā, piem., Eberharda Hermesa Grund- und Aufbauwortschatz Latein (Štutgartē, 1983). Šī veida vārdnīcām pamatā ir šādi apsvērumi: Apmēram pirmo tūkstoti vārdu jebkuŗā valodā var iemācīties diezgan viegli, un ar tādu krājumu var saprast apmēram trīs ceturtdaļas no caurmēra teksta. Tādu vārdu krājumu var vienkārši izrakstīt no biežuma vārdnīcas, ko arī S.-T. ir darījusi (gan ne mechaniski, bet sekojot gluži prātīgiem apsvērumiem sk. VKr., 390. lp.).

Pēc pirmā tūkstoša vārdu iemācīšanās, jaunu vārdu vajadzība strauji aug. Vajag, teiksim, 350 vārdu virtuvei, 150 automobilim, 250 reliģijai, 400 sportam u.t.t. Mācīties šos vārdus vispārējā biežuma secībā ir nepateicīgs darbs, jo pēc otra tūkstoša iemācīšanās iespējams, ka apgūti tikai kādi septiņi auto vārdi, ar kuŗiem ne mechaniķim, ne draugam nekā izskaidrot nevar. Lietojot VKr. var samācīties auto vārdus vispirms, atstājot mūzikas terminus citai reizei.

VKr. sevī apvieno ap 7000 vārdu. Pirmo tūkstoti (7.-72. lp.) S.-T. sauc par pamata krājumu (basic vocabulary), un par tā izvēli nevar sūdzēties. [Valodnieki gan "pamata krājumu" lieto citādi. Tie pamata krājumā ievietotu, piem.: "ola, naba, aknas, peldēt" u.t.t. un izlaistu: "attiecīgs, spriegums, secināt, uzstādīt."]

Pārējie 6000 vārdi sadalīti 19 grupās un 101 apakšgrupā pēc nozīmes, piem.:

VII Satiksmes līdzekļi un tūrisms	611 vārdu
1 Vispārīgi apzīmējumi	6
2 Dzelzceļš	69
3 Auto	137
4 Auto satiksme	75
5 Motocikls un divritenis	46
6 Kuģis un laiva	94
7 Gaisa satiksme	53
8 Pilsēta	57
9 Tūrisms	74

Neatkarīgi no tā, kādi ir VKr. izlašu pamatprincipi, gala rezultāts ļoti atgādina tūristiem domātas sarunvārdnīcas - Berlitz Italian for Travellers vai - tuvāk pie mājām - R. Labanovska un Č. Šklennika Latviešu-poļu sarunvārdnīcu (Rīgā, 1984). Lai turpinātu mācīties latviešu valodu, tematisko grupu skaits (un dažādība) ir pilnīgi pietiekams. Nevar gan teikt, ka šīs grupas pilnīgi atspoguļo latviešu valodu tās dažādībā, nedz angliski runājošo latviešu dzīvi un valodu (to pilnībā un nepilnībā). Izlaisti ēdieni (un līdz ar to pīrāgi un frikadeļu zupa), ASV televīzija (un līdz ar to ziepju opera un game show host) un ASV futbols (un līdz ar to ceturtdaļmugura). Pārsteidz, ka trūkst īpatni latviskās terminoloģijas: vainags, kāvi, zalktis, sprīdis, mičot, budēļi, kokle (bet ir "fagots" un "brača"). Trūkst arī daudz ļoti parastu vārdu: dibens, gaida, kāzas, paģiras, sīknauda, varonis.

Nebūtu godīgi vārdnīcai pārmest, ka tā neveic to, kas nemaz nav solīts, proti: atrisināt trimdas sarunu valodas problēmas. Tomēr daudzi lietotāji dosies pie vārdnīcas, lai atrastu atbildi jautājumiem, kas tos mocījuši jau gadiem: Nez', kā latviski sauc "(car) jack, to simmer, feedback, floppy disk, diaper liner, deodorant, (window) screen, kitchen counter, clipboard" vai arī: nez' vai "collštoks" ir īsti pareizi? Šie zināšanu meklētāji būs gandrīz bez izņēmuma vīlušies. (Starp citu, jack laikam ir domkrats, diaper liner - es iesaku *autiņu ievalks, deodorant ir dezodorants - es iesaku *svaidze, clipboard - es iesaku *skavas dēlītis.)

Lai nedomātu, ka vārdnīcas sastādītājai ir bijusi viegla dzīve, apskatīsimies dažus vārdus tuvāk.

Vispirms, kā tulko auto terminu hood, bonnet? Latvijā tautā to sauc kapots (no franču val. ar krievu starpniecību). Vārdam nekas nekaiš, bet valodnieki tam neliek miera, vispirms iesakot motora vāks, pēc tam: motora pārsegs. Tauta to spītīgi turpina saukt par kapotu; trimdā šķiet, dominē motora vāks. S.-T. ir (laikam pareizi) izšķīrusies par motora vāku.

Kā trimdā, tā Latvijā mūziķi pulcējas orķestra bedrē. Latvijas valodniekiem bedre ir par prastu, un tie (veltīgi) iesaka orķestŗa ložu. S.-T. seko ložai.

Kā Latvijā, tā trimdā radiatoru tā arī sauc. Nezinu, no kurienes S.-T. ņēmusi dzesinātāju. Loģiski dzesinātājs ir iespējams vārds, jo ko gan citu radiators dara ja ne dzesē. Tomēr var garantēt, ka klausītājs dzesinātāju pārpratīs kā gaisa dzesētāju.

Ne trimdā, ne Latvijā nav vārda, kas atbilstu glove compartment. Tautā lietotais bardaciņš ir, laikam visiem par prastu. Redzēta (bet neticama) ir "sīku mantu kastīte". Es ieteiktu vāceli.

Emergency brake jautājums Latvijā ļoti labi atrisināts. To sauc par stāvbremzi, atšķirībā no (darba) bremzes. VKr. īsti šim jautājumam paiet gaŗām, minot gan rokas bremzi un kājas bremzi, kas vairs neizšķiŗ bremžu funkcijas, jo stāvbremze mūsdienu automobīļos var būt kā kājas, tā rokas.

Šādas un līdzīgas problēmas vārdnīcas sastādītājai ir bijis jāpārvar simtām reižu. Būtu ļoti neparasti, ja mēs ar viņas tulkojumiem un ieteikumiem vienmēr būtu vienis prātis. Tā, piem., es nekad netulkotu aizdars kā fats (drīzāk kā garnish vai topping). Visumā tomēr ar tulkojumiem - kā agrāk ar izvēli - varam būt apmierināti.

Paliek divas sāpīgas problēmas:

Vārdnīcā ir daudz par daudz kļūdu vārdu galotnēs: matrace, 165. lp.; gaŗumzīmēs: tapēte, 162. lp.; mīkstinātā r lietošanā: mani sauc Māŗu, 54. lp.; un pareizrakstībā vispār: ōkeans, 154. lp.

Vārdnīca ir par biezu un gaŗu (un dārgu) vismaz manai kabatai. Daļēji vainīga ir izšķērdība ar papīru. Tā 187. lp. ir iespiestas tikai 22 rindas (normāls rindu skaits varētu būt vismaz divkāršs). Div-trešdaļ tik biezs un par collu īsāks (kaut vai par to pašu cenu) VKr. būtu daudz parocīgāks izdevums.

Nākošo izdevumu gatavojot - jo tāda noteikti vajadzēs - autorei būtu (a) jāaicina palīgā skolotāji, īpaši tie, kas VKr. jau lietojuši klasē; (b) vajadzētu cieši sadarboties ar kādu latviešu valodnieku, - neizslēdzot iespēju samaksāt mēneša algu, ja sadarbība par brīvu nav dabūjama; (c) nepaļauties akli uz vārdnīcām, bet mēģināt noskaidrot, ko faktiski lieto kā Latvijā, tā trimdā; (d) rūpīgi šķiŗot vārdus, ko tiešām lieto, no tiem, kuŗus vārdnīca (vai kāda cita instance) tikai ieteic; (e) no Dieva puses - nepamest iesākto darbu.

 

Valdis J. Zeps