LIELĀKĀS TRIMDAS LATVIEŠU ORGANIZACIJAS 35 DARBA GADU DOKUMENTĀCIJA

Bruno Albāts, Visvaldis Klīve. ALA 35 (1951-1986) Amerikas Latviešu Apvienība, 1986.

 

Šis apjomīgais sējums ar baltu vāku, rotāts ar mūsu nacionālajām krāsām, dokumentē un labi dokumentē pirmos trīsdesmitpiecus gadus mūsu lielākās trimdas centrālās organizācijas darba mūžā un tātad savelk vienviet to, kas pa šiem gadiem izkaisīts latviešu presē, ALAs publikācijās un protokolos. Ja šo izdevumu saucu par dokumentāciju, tad jāpiemin šis temats vispār. Ja mēs kā sabiedrība dokumentētu tikai to, kas ir bijis un izbijis, tad tas būtu bēdīgs fakts.

Mēs turpretim esam ļoti dzīva sabiedrība, kā tas redzami pierādījies pagājušajos pāris gados vien. Gan polītikā (Brīvības Fonds, Madride, Kopenhāgenas tribunāls, Brīvības kuģis, Otava, Šatakvas konference, Vīne), gan kultūrā (Dziesmu svētki, vasaras vidusskolas - daudzu šo nopelnu īstā atslēga -, Jāņa Riekstiņa studiju centrs, Latviešu Fonda plašie piešķīrumi, Stokholmas teātŗa viesizrādes), gan sportā (plašās sporta spēles Gaŗezerā, kam turpinājums paredzēts Austrālijā).

Šīm aktīvitātēm labi manāmā līdzgaitniece ir lielāka interese vispār par latviešu lietām un daudz vairāk latvisko laulību. Amerikas Latviešu Apvienībai lielākā vairumā minēto pasākumu ir lieli, dažkārt pat vienpatīgi nopelni.

Bet - šādas dokumentācijas vajag arī citos laukos: Dziesmu svētkus lieliski divos sējumos dokumentēja nelaiķis Valentīns Bērzkalns, bet tagad tiem vajag papildinājuma ne tikai par mūsu, bet arī okupētās Latvijas nacionālās spīts un krievu dziesmu piesātinātajiem svētkiem. Lieliski arī Čikas un Šmita dokumentēts sports, bet arī tam drīz vajadzēs jaunas grāmatas. Dzird, ka nelaikā mirušais Osvalds Uršteins vācis materiālus teātŗa vēsturei, kas ir svarīgs projekts; un citām mūsu nozarēm tādas dokumentācijas nav nemaz. Te jāpiemin, ka tautieši okupētajā Latvijā dokumentē visas kultūras nozares.

No Amerikas Latviešu Apvienības mēs droši varam gaidīt papildinājumu grāmatai ALA 35. Šī ir autoritātīva grāmata, un tādai tai vajadzētu būt, jo Visvaldis Klīve ir tajā darbojies un bijis šīs organizācijas priekšsēdis, kamēr Bruno Albāts bez šaubām jādēvē par Mr. ALA, jo viņš tajā darbojies no pirmās dienas, un, rūpīgi izlasot līdz pēdējai lappusei, kā recenzentam klājas darīt, uzzinām, ka pirmais ALAs sekretāriāts ir atradies Bruno Albāta vienistabas dzīvoklī, kur drīz gultai pietrūcis vietas, bet tas nav traucējis, jo nav vairs bijis laika gulēšanai.

Grāmata vispirms dokumentē ALAs darbu. Tur īsi aprakstīts katrs kongress (pirmais pilnīgāk un par to vēlāk), vēlēšanu procesi, ievēlētie un kandidātos palikušie valdes locekļi, neaizmirstot dokumentēt arī tos, kas starp kongresiem mainījušies. Katrs citāts grāmatā dokumentēts, un par katru no līdz šim septiņiem ALAs valdes priekšsēžiem (un goda priekšsēžiem) ir jauks apraksts ar attēlu, pie kam visi septiņi priekšsēžu attēli iespiesti arī lapā iepretim titullapai. Grāmata plaši sadalīta brīvās Latvijas un trimdas paaudžu nodaļās, kas arī liecina par mūsu sabiedrības spēku. Tāpat grāmata ir plaši ilustrēta: tajā ir katras valdes attēls; ne vien pašas pirmās, bet arī organizātoriskās sapulces pirms tam; un plaši skati no ALAs projektiem: no Studiju Centra būvdarbiem, līdz literārajiem pulciņiem un jau pieminētajām globālajām sporta spēlēm. Svarīgi ir izsekot ALAs budžeta nemitīgajai augšanai un izdomātajiem veidiem, kā ALAs valde ir sagādājusi vairāk naudas tad, kad tās nepieciešami vajadzēja: Brīvības Fonds, mūža biedri, zelta mūža biedri, testamentārie novēlējumi, jaunais un ļoti svarīgais miljona dolaru fonds jaunu polītisku darbinieku izglītošanai. Būtu bijis labi (nākošajā desmitgades izdevumā?) tabulveidā parādīt ienākumu un izdevumu posteņus un to nemitīgo augšanu.

Grāmata patīkamā kārtā nevairās kontroversiju, lai gan pirmajā brīdī tā izskatās: jau 15. lappusē pieminēts, ka dažiem ALAs delegātiem nav paticis Latviešu Konsultātīvās Kopas (vēlāk Komitejas Latvijas Brīvībai) polītiskais sastāvs; te nu būtu derējis paskaidrot kāpēc, jo pēc 37 gadiem var tikai minēt, tas bijis - pārāk ulmanisks iepretim parlamentāriskam? Bet tālāk grāmata sīki piemin kultūras sakaru jautājumu. Tā kā šī ir problēma, kas nule atkārtojas un atkal sāk sakarsēt sabiedrības prātus, (pie kam no iepriekšējām reizēm jāpiezīmē, ka čekas viltīgi izliktajos slazdos iekrīt un sabiedrību jauc nevis tie, kas šos sakarus izmanto, bet tie, kas pēdējos sauc par komūnistiem), tad ir derīgi pieminēt ALAs viedokli, ka no šiem ciemiņiem izvairīties ir grūti, bet tos var censties iespaidot mūsu tautas interešu virzienā.

Grāmatai ir ļoti noderīgi satura rādītāji: gan personu, no kuŗām lielākā dala ir labvēlīgi iespaidojuši ALAs darbu, gan lietu, kur var viegli atrast katra gada kongresus un to vietas un katra gada valdes.

Ļoti plaši atreferēts Latvijas sūtņa Jūlija Feldmaņa vadītais ALAs dibināšanas kongress Vašingtonā, no kuŗa jāpiemin tas, ka domstarpības bija arī tad; tas nekavēja ALAu nodibināt un jāsagaida, ka tās, kas nāks, nekavēs tai tikpat sekmīgi strādāt. Tāpat jāpiemin, ka šai kongresā piedalījās cilvēki, kas lika labus pamatus šai organizācijai, īpaši izceļot ilggadīgo priekšsēdi Pēteri Lejiņu; jau tad parādījās pirmais ieteikums financiāla fonda dibināšanai (V. Lambergs) un gandrīz aizkustinoši lasīt, ka jaunās valdes locekļi veikli saziedoja $22.00, jo kongress bija lēmis, ka sūtāma telegramma ASV valdībai un igauņiem viņu valsts svētkos, bet tik tālredzīgs gan kongress nebija, lai šiem pasākumiem piešķirtu arī naudu. Nekā nevar paiet gaŗām tam, ka tāpat savu darbu sāka pirmā Latvijas pagaidu valdība - no ministru ziedojumiem. Ko vēl ieteikt nākošajam papildinājumam? ALAs apgāds, kas ir visas sabiedrības mīlestības darbs, ir izdevis daudz laba un to vajadzētu šādā sējumā dokumentēt.

Šai grāmatai vajadzētu būt katra latvieša grāmatu plauktā, kas vēlas zināt, kā ASV latviešu trimdas sabiedrība, par ko piecdesmitajos gados zīlēja, ka tā noturēsies varbūt piecus gadus, ir ne tikai uzturējusi lielisku nacionālās cīņas organizāciju 35 gadus, bet to virzījusi arvien lielāku uzdevumu virzienā. Nav jāatkārto pats lielākais, kas ir - Latvijas neatkarība.

 

Laimonis Streips