Jaunā Gaita nr. 166, marts 1988

 

KOMMENTĀRI • PIEZĪMES • AKTUĀLITĀTES • REPLIKAS • ĪSRECENZIJAS


DAILES UN DAIĻRADES AVOTI UN AVOTIŅI − ATBALSU NOMENKLATŪRA

(1985./86. g. atbalsu turpinājums.)

 

ALKA, Brigita − pianiste, bračiste, dziedātāja, diriģente, BM, MA. Darbojusies Orfordas mūzikas nometnē 1985. g. Diriģējusi garīgajā koncertā dziesmu svētkos Toronto 1986. g.

BAUMANIS, Uldis − vijolnieks, diriģents, BM, MM, DMA. Piedalījies dziesmu svētku koncertos Toronto 1986. g.

BIEZAIS, Haralds, Dr. theol. − izvēlējies atmiņu stāstā par sevi sekot prof. V. Maldoņa padomam − teikt visu, kā tas ir un tā arī izdarījis. Lieki teikt, ka ne visiem pa prātam. Grāmata Saki, kā tas ir iznākusi 1986. g.

BIRSTIŅA, Inese − tekstīliju skulptore, izglītojusies Austrālijā. Darbu skatē Kanadā, Montreālā, rādījusi skulptūras, kuŗu veidošanas materiāls vilna.

BROŽE, Ruta − komponiste, koŗdiriģente, flautiste, BM. Diriģējusi kopkoŗus Kultūras dienās Austrālijā. Kompozīcijas atskaņotas tur un dziesmu svētkos Kanadā.

BUDIŅA, Rasma − audēja. Izglītojusies Anglijā, kā stipendiāte arī Somijā un Meksikā. Izstādījusies Anglijā, Austrālijā un Vācijā.

BŪMANE, Nora − arpiste Edmontonas simfoniskajā orķestrī. Piedalījusies Toronto dziesmu svētku atklāšanas koncertā kā soliste.

CĪRULIS, Jānis − gleznotājs, illustrātors. Saņēmis PBLA KF apbalvojumu 1985. g.

DINDONE, Dace − dejotāja, choreografe. Darbojusies Indiānapoles u.c. teātŗos, choreografējusi ap 40 baletuzvedumu.

DREIFELDE, Gunta − „COC’s Latvian Lady of Translation”, uzveduma direktora asistente Kanadas Operas sabiedrībā. Cildināta ar plašu rakstu žurnālā COC News. Darbojusies kā diriģente u.c. kapacitātēs arī latviešu Jaunatnes dziesmu svētkos, nometnēs u.c.

GAIDULE, Laila − piedalījusies kā viena no lielāko blakuslomu tēlotājām A. Eglīša lugas Spēle ar brāļiem pirmiestudējumā Toronto Māŗa Ubāna režijā.

GEDULIS, Guntars − komponists, diriģents. Izglītojies Ņujorkā, dzīvo un strādā kā koŗu diriģents Venecuēlā. Sabalsojis ap 150 tautasdziesmu. Darbojies Orfordas mūzikas nometnē. Kompozīcijas atskaņotas dziesmu svētkos Montreālā un Toronto 1985./86. g.

GRIĶE, Olga − mecosoprāns. Koncertējusi Vankuveras dziesmu svētkos 1985. g., arī koncertapvienību ietvaros ASV un Kanadā.

JANSONS, Andrejs − komponists, diriģents, obojists, BS, MA, Dr. Komponējis 5 dziesmu spēles, ap 40 oriģināldziesmu, veicis ap 80 tdz. apdaŗu. Darbi atskaņoti gan dziesmu svētkos, gan citur. Daiļrades avots sen jau pārvērties upē.

JANSONS, Arturs − altvijolnieks, BM, MA. Mācībspēks Toronto karaliskajā konservatorijā. Piedalījies dziesmu svētku koncertos Toronto u.c.

KĀRKLIŅA-LEONARDE, Māra − čelliste. Koncertējusi latviešu biedrības koncertu cikla ietvaros 1986. g. Kalamazū.

KĻAVIŅŠ, Jānis − basbaritons. Dziedājis izlases sabiedrībai Parīzē, ASV sūtņa protektorātā.

KREIŠMANE, Lilita − filmaktrise. Iesaistījusies cīņā par cilvēku tiesībām.

KRONBERGA, Linda − iesācēja vijoles un klavieŗu spēlē, dziedāšanā, diriģēšanā. Pēdējās 2 kapacitātēs piedalījusies dziesmu svētkos Toronto 1986. g.

KURMIŅŠ, Andrejs − baritons. Dziedājis solo un duetos Vankuveras dziesmu svētkos.

LAPPUĶE, Rolands − „chanteur”, izglītojies Francijā. Dziedājis 3x3 nometnēs un citur. Pa ceļam uz Austrāliju koncertējis Sanfrancisko.

LIEPIŅA, Ingrīda − ieguvusi Arvida Paukuļa piemiņas fonda balvu par rosību preses darbā Anglijā un Spānijā 1985. g.

LINDTS, Edijs − klarnetists. Piedalījies kā solists Jaunatnes dziesmu svētkos Montreālā 1985. g.

MANTINIEKS, Andris − komponists. Sonatīna atskaņota Jaunatnes dziesmu svētkos Montreālā.

MATCĀTE, Ausma − gleznotāja, audēja. Izstādījusies Ņujorkā 1986. g.

MATĪSS, Egils − gleznotājs. Izstādījies Ņujorkā.

MOGENSENA, Sandra − pianiste. Guvusi ievērību arī Dānijā un Austrijā. Darbojusies Orfordas mūzikas nometnē, piedalījusies māsu Saliņu ansamblī koncertapvienības ietvaros Toronto un dziesmu svētku koncertos Montreālā.

PLATAIS, Ilze − komponiste, dziedātāja. Internacionālā dziesmu konkursā Īrijā ar dziesmu „Smooth Sailing” ieguvusi 2. vietu (no 2003). Saistījusies ar CBC sabiedrību Našvillē plates ieskaņošanai.

PLOSTNIECE, Gunta − kameransambļa Melodia vadītāja Filadelfijā. Darbojusies Orfordas mūzikas nometnē un recenzējusi Toronto dziesmu svētku koncertus 1986. g.

PRĀMNIECE, Marta − ērģelniece, pianiste, dziedātāja, BM, MM. Piedalījusies ērģeļu dienās, A. Kuprisas darbu koncertā Ņujorkā un Jaunatnes dziesmu svētkos Montreālā.

RAMIŅŠ, Imants − komponists, BA. Saņēmis darbu pasūtinājumus Toronto dziesmu svētkiem. Kantāte atskaņota atklāšanas koncertā.

RIEMERE, Paulīne − tēlojusi televīzijas filmā Cry for Home, BBC 2, Anglijā.

RUBESA, Baiba − darbojusies kā pieteicēja tautas deju lieluzvedumā Toronto 1986. g.

SKULTE, Richards − diriģējis bērnu un jauniešu kori Toronto dziesmu svētkos.

STUMBRS, Olafs − dzejnieks. Uzstājies ar autorvakara programmu Montreālas un Otavas latviešiem 1985. g., par ko kārtējo „nacionālpolītisko šlagu nolējis” Vanagu Kārlis avīzē Latvija Amerikā. Abi „notikumu” pārdzīvojuši. Citas atsauksmes cildinošas.

TIPĀNS, Ansis − režisors, aktieris − 16. 5. 87. kļuvis jaunākais 80-gadnieks.

Atbalsīs presē un programmās 1985./86. g. ieskanējušies vēl ap simt vārdu, kas viena vai otra iemesla dēļ te palikuši nepieminēti. Tāpat pa retam atkārtojušies vārdi, kas trimdas pirmajos gadu desmitos skanējuši ļoti spēcīgi. Avoti netek mūžīgi, tie kļūst klusāki, pat iztvaiko, izsīkst. Atbalšu sarakstā par 1987. gadu iespējams, ka arī tiem atradīsies vieta.

 

Osvalds Liepa
„vainīgais”

 

 

KĀRĻA IEVIŅA rakstnieka un žurnālista, gleznotāja un vijoļu meistara SIMTGADE.

Zemgales sīksaimnieka namdara dēls, no vecmāmiņas puses attālos rados ar Zviedrijas karaļnamu, kandidāts Nobeļa prēmijai četrdesmitos gados, š.g. 10. martā būtu varējis atskatīties uz mūža 100 gadiem. Taču viņa dzīve aprāvās Zviedrijā nepilnu 90 gadu vecumā (1977. g. 18. novembrī). Savrupa ceļa gājējs, tāls visāda veida polītiskām skaļām frāzēm, Ieviņš tomēr atstājis dzīvas atmiņas plašās tautas aprindās.

Neatkarīgās Latvijas gados veselai paaudzei Ieviņš bija viens no populārākajiem romānu rakstniekiem. „Latvijas dabas un latvisko tikumu slavināšana spilgti uzmirdz visos labākos Ieviņa sacerējumos”, rakstīja Kārlis Egle 1931./32. g. Latviešu Konversācijas Vārdnīcā. Ieviņa „Jaunākās Ziņās” iespiestos dzejoļus, kopā ar Skalbes, Akuratera, Krūzas, Ādamsona, Čaka un citiem darbiem, vecākās paaudzes literāti vēl tagad atceras kā „skaidru dzeju”, „it kā būtu pie avota noliecies un spirdzinošu veldzi saņēmis” (M. Kalndruva 1988. g. 1. janv. LuM).

Zviedrijas kultūrvēsturniekam Jurim Tāram atklājot kādas 400 Ieviņa gleznas dažādās zviedru mājās, Ieviņam tika nodrošināta vieta latviešu kultūras vēsturē arī kā gleznotājam. Ar apm. 50 darinātām vijolēm viņš cienīgi ierindojas arī Zviedrijas vijoļu būves speciālistu saimē.

Gadu desmitus Ieviņš bijis dzīvā saite starp Zviedriju un Latvijas valsti, stiprinot abu tautu draudzību un kultūru apmaiņu. Simtgade atgādina, cik svarīga ir Kārļa Ieviņa piemiņas saglabāšana viņa dzimtajā Džūkstē, un cik steidzama būtu monogrāfija par šī mūsu daudzpusīga mākslinieka mūža darbu.

 

 

 

PAGĀTNES DRUSKAS, TAGADNES REFLEKSIJAS

 

CIK MODERNA kādreiz bija jaunās Latvijas kultūras dzīve! Piemērs! Luidži Pirandello luga Sei personaggi im cerca d’autore Itālijā parādījās grāmatā 1921. gadā. Nacionālais teātris Rīgā to gatavojies uzņemt repertuārā ar nosaukumu Seši cilvēki meklē autoru. Luga Valža Grēviņa tulkojumā ar nosaukumu Sešas personas meklē autoru iespiesta Rīgā 1925. gadā. Arī vāciski šī luga tulkota 1925. gadā. Tās izdevumi angļu valodā kā Londonā, tā Ņujorkā parādījušies 1922. gadā. Ne trimdas, ne okupētās Latvijas kultūras dzīve tādām aktualitātēm tagad netiek līdz. Skaidri redzams, ko tautas kultūras dzīvei nozīmē sava neatkarīga valsts.

 

PAR RAKSTNIEKU VAKARIEM. 1922. gada 11. novembrī Rīgā, konservatorijas zālē Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība rīkojusi rakstnieku vakaru ar T. Zeiferta, J. Akurātera, J. Jaunsudrabiņa, A. Austriņa, K. Jēkabsona piedalīšanos. Taču „par spīti saistošai programmai vakars bija vāji apmeklēts. Acīm redzot,” saka vakara recenzents, „rakstnieku vakari sarīkojami ar citādu, intimāku nokrāsu.” Arī tagad trimdā rakstnieku vakari vāji apmeklēti. Vai vēl arvien tos nerīko ar pietiekami intimu nokrāsu, jeb vai tagad vaina citur?

 

TAUTAS ATMODAS LAIKA DZEJNIEKS FRICIS MĀLBERĢIS (1824.-1907.) nav ieredzējis latviešu reizēm pārmērīgo pazemību pret svešajiem kungiem. Reiz uz Seci, kur Mālberģis strādāja par skolotāju, atbraucis kāds krievu činavnieks. Krievam projām braucot, kāds pagasta dižvīrs centies tam vēl bučot svārku stērbeli, kaut rati jau sākuši kustēties. Mālberģis, malā stāvēdams un visu vērodams, saucis: „Bučo riteņus! Bučo riteņus!” Vai šis Mālberģa izsauciens reizēm neattiecas arī uz mums?

 

Valija Ruņģe

Jaunā Gaita