JAUNS UN INTERESANTS PIENESUMS LATVIEŠU VALODNIECĪBĀ

Baiba Metuzāle-Kangere. A Derivational Dictionary of Latvian. Latviešu valodas atvasinājumu vārdnīca. Hamburg: Buske, 1985. XXXVI, 355 lp.

 

Vārdnīcā sakārtotas latviešu valodas vārdu saknes alfabētiskā secībā līdz ar to atvasinājuma formām, kam seko tulkojums angļu valodā. Ja saknes morfēmai vairāki varianti (alomorfi), tie minēti kopā ar saknes pamatmorfēmu, piem.:

KLĪS (KLĪD) (KLĪ) (KLIED) (KLAID)

	klīs	t					to roam
at	klīs	t					to come strolling
aiz	klīs	t					to stray
ie	klīs	t					to wander in
iz	klīs	t					to scatter
no	klīs	t					to go astray
pa	klīs	t					to degrade
pie	klīs	t					to stray in
uz	klīs	t					to appear
iz	klīd	in	ā	t			to drive away
iz	klīd	in	ā	šan	a		dispersion
pa	klīd	is					demoralized
pa	klīd	en	e				strumpet
pie	klīd	is					stray
	klied	ē	t				to dispel
aiz	klied	ē	t				to disperse
	.
	.
	.
	.
	klaid	on	is				vagrant
	.
	.
iz	klaid	īg	s				absent-minded

Vārdnīcas korpuss iegūts no 1973. gadā Aijovā izdotās E. Turkinas apm. 30,000 vārdu Latviešu-angļu vārdnīcas (pārspiestas no 1963. g. Rīgas izdevuma) un Latviešu-krievu vārdnīcas 2. izd. (Rīga: LVI, 1963), ko autore pēc tam nedaudz modificējusi. Ortografija atbilst 1981. g. Rīgā publicētās Latviešu valodas pareizrakstības normām. Ievadam latviešu un angļu valodā seko pārskats angļu valodā par latviešu morfoloģisko sistēmu.

Tapusi kā daļa no autores doktora disertācijas Melburnas universitātē, šī vārdnīca ir jauns un interesants pienesums latviešu valodniecībā. Iecerēta un sakārtota pēc zinātniskiem principiem, tā uzskatāmi rāda latviešu valodas atvasinājumu bagātību un daudzveidību. Tā derēs ne vien latviešu valodas pētniekiem, bet arī jaunajiem, svešās zemēs augušajiem latviešiem, kam pašiem dažu labu reizi vairs nevedas izdomāt, kā un ar kuŗām saknēm lietojami atvasinājuma piedēkļi. Šī ir vienīgā modernā latviešu valodas vārdnīca, ieskaitot bagātīgo Mīlenbacha un Endzelīna Latviešu valodas vārdnīcu, kur atvasinājuma formas apvienotas vienā ligzdā, nevis alfabētizētas, izkaisot prefiksētos viensaknes vārdus pa dažādām vārdnīcas daļām. No valodas mācītājos vārdu nozīmes izzināšanas viedokļa žēl vienīgi, ka angliskie tulkojumi ir pa lielākai tiesai neniansēti (piem., klauvēt, izklauvēties, paklauvēt, pieklauvēt, saklauvēt visi tulkoti ar "to knock"), kaut autorei taisnība, ka prefiksēto verbu precīzs tulkojums prasītu konteksta parādīšanu un krietni komplicētu tagad tik pārskatāmo iekārtojumu.

Autore vārdnīcu iecerējusi sinchronisku, t.i., vērtējot vārdus un to sastāvdaļas (morfēmas) no mūsdienu viedokļa. Līdz ar to vārdi, kas radušies no vienas saknes, bet tagad nostabilizējuši atsevišķas sēmantiskas identitātes, likti atsevišķās ligzdās. Šis princips gan nav izturēts viscaur, piem., jozt un josla vai grimt un gremdēt atrodami vienā ligzdā, kamēr šlūkt un šlūdonis vai plāt un plandīt divās. Vienā ligzdā atrodam vārdus tapt un sastapt, kaut arī tie šķiet atškirīgām pamatnozīmēm (sk. stapt ME III 1045. lp. un VI 550. lp.), kā arī ezis un gliemezis, kam citu sakarību kā homofonisko ez grūti saskatīt. Šur tur grūtības sagādājusi vārdu, īpaši svešvārdu jeb internacionālo vārdu, dalīšana morfēmās; vietumis atdalīta oriģinālvalodas sakne: aut-or-s, basket-bol-s, kon-front-ēt, citur ne: kondens-ē-t (kaut arī latviešu valodā sastopams vārds densimetrs). Ar šādām grūtībām, protams, būtu jāsastopas, strādājot ar jebkuŗu dzīvu valodu, kas laika gaitā mainījusies, gan dažādojot morfēmu skaniskos apvalkus un iedzīvojoties alomorfos, gan aizņemoties jau reizi atvasinātus vārdus no citām valodām. Vietām atrodamas, cik liekas, pārrakstīšanās kļūdas, taču tādu ir maz.

Morfoloģiskajam pārskatam angļu valodā būtu derējusi vēlreizēja redakcija. Kaut autore min, ka mēģina dot tikai schēmu un vispārējus norādījumus, vispārējie skaidrojumi vietām kļūst diezgan piņkerīgi. Savukārt bez konkrētākām illustrācijām tie kļūst arī neskaidri. Ne visai izdevusies ir daļa par divdabju atvasinājumiem; skaidrojums par I konjugācijas verbu infinitīva atvasinājumu no pagātnes celma rādās pārāk pilns izņēmumu (un kas galu galā notiek ar nākotnes celmu?) Ja "tari+fi+ac-ija (to tariff)" XXXI lp. varētu pieņemt par pārrakstīšanos, neizprotams ir XXXIII lp. minētais pt à t/ _ē likums, kas it kā illustrētu rpt à rp/ _ē rezultātu (ekscerpts : ekscerpēt).

Neskatoties uz nedaudzajām viegli labojamām kļūmēm un iespējamiem papildinājumiem, Metuzāles-Kangeres vārdnīca ir nozīmīgs sasniegums - gan kā pamats tālākam zinātniskam darbam, gan kā palīgs latviešu valodas skolotājiem un lietotājiem.

 

Lalita Muižniece