JG167 PRESES SPOGULIS

Grūtie pēckaŗa gadi Latgalē palika atmiņa ar to, ka trūka daudz kā, bet netrūka amata pratēju. Bija kalēji, galdnieki, mūrnieki, audējas, šuvējas, adītājas un kurpnieki. Tas bija reāls pamats tautas mākslas attīstībai. Tomēr uzplaukums nebija ilgs, jo nāca nelabvēlīgie piecdesmitie gadi, kad visus amatniekus centās apvienot arteļos, bet podniekus piespiest strādāt kolhoza laukos un fermās. Strauji mainījās dzīves veids, sākās iedzīvotāju migrācija, sadzīves lietojamos priekšmetus sāka izgatavot rūpnieciski. Tādēļ kurpnieki, koka trauku meistari, kalēji, pinēji, seglinieki un citi amatnieki kļuva lieki: pārkvalificējās, aizgāja uz pilsētu un labākā gadījumā darbojās kādā studijā. Antons Rancāns, Lit. un Māksla, 3.25.88.

Vēlēšonōs

Salaeit kūpā gryudus, pa vējam kaiseitūs,
tautu saseit kūpā,
vīnā teirumā īsēt, savōkt pi vīna golda,
pabarōt, padzirdeit, porunōt meilim vōrdim,
volūdu saseit, bolsi lai napagaist,
pasorgoj, Dīveņ, bolsus,
Latgolā, Vydzemē, Kūrzemē, un vēj tāli, tur tōli,
atsaukt saucīãm garam — nu viņa da myusu gola,
apsegt vokorūs bērnus, lai nasatryukst mīgā, lai nasabeist,
nūslauceit osaras vējam, atrast svaigzni ustobas koktā!

Anna Rancāne Lit. un Māksla, 3.25.88

Zviedrijā mums dāvāja arī skaņuplates. Starp tām — Lūcijas Garūtas kantātes „Dievs, tava zeme deg” ieraksts Ģertrūdes baznīcā 1944. gada 15. martā. Šī padomju komponistes kantāte ir sāpēs apgarots aizlūgums tautai otrā pasaules kara drausmīgajā ugunsgrēkā. ... ...dokumentālais ieraksts saglabājis arī skarbo karalaika elpu — platē dzirdam klausītāju elpu, klepu, kara mašīnu trokšņus aiz baznīcas mūriem. Kantāte izskan arī kā latvisks protests pret nacistisko okupācijas režīmu... Vēlreiz rūpīgi izpētīju kantātes literāro materiālu — toreiz tas vēl ir pavisam cits Andrejs Eglītis — ne vēsts no tā, kuŗš 43 gadus vēlāk apjukumā, kaut arī psiholoģiski saprotamā skaudībā, pats savu naivumu neapzinādamies, sauc pret „Ave sol” koncertiem Amerikā. ... Es klausos kantāti un fantazēju — ja nu Imants Kokars, koris „Ave sol”, Doma ērģeles, mūsu solisti... J. Peters Lit. un Māksla, 1.22.88.

Tiek meklētas tās sviras, kuŗas iedarbinot izlīdzinātos kuģa gaita. Protams, jāatceras, ka šis kuģis riņķo cita, vēl lielāka kuģa iekšienē — visā mūsu sabiedriskajā struktūrā, ir tās modelis. Māra Zālīte, Lit. un Māksla, 1.29.88.

Māksliniekam ir jādod tiesības uz personisku ielūgumu pamata tieši izstādīt savus darbus ārzemju ekspozīcijās, konkursos un izsolēs, viņam jādod iespēja stažēties, kā arī noslēgt radošus līgumus ar starptautiskajām organizācijām. ... Māksla un kultūra ir tā joma — un varbūt vienīgā —, kur mēs jau šobrīd spējam izturēt jebkuŗu konkurenci pasaules līmenī. Džemma Skulme (runa PSRS Mākslinieku 7. kongresā. Lit. un Māksla, 1.29.88.

Diapazons starp „okupantu kalpu” un „nacionālistisku uzkurināšanu” bija tas darbības lauks, kuŗā nācās strādāt. Māris Čaklais, Lit. un Māksla, 3.4.88

Jāatzīst, ka gandrīz visus pēckara gadus Latvijas vēstures mācīšana skolās ir bijusi formāla, bet tas kuŗš to nopietni mācīja, tika nosaukts par buržuāzisko nacionālistu. Būtu jāpārdomā, vai vienmēr lietot vārdu salikumu „buržuāziskā Latvija” ir zinātniski. Braucot uz Rietumeiropu un tiekoties tur ar mūsu emigrantiem, es sastapu izteicienu „okupētā Latvija”. Es viņiem atbildēju, ka tas nav īsti, korekti, — lietosim Latvijas oficiālo nosaukumu attiecīgā laikā un tad konkrēti aplūkosim tās kvalitātes!... Protams, publicisks jēdziens „buržuāziskā Latvija” pastāv, taču vārdam „buržuāzisks” jāatjauno tā sākotnējā, vēsturiskā jēga, kuŗa noliedz vienkāršo, vulgarizēto „labi” un „slikti” kritēriju sistēmu. H. Strods, Padomju Jaunatne

Ja lasītājs vadīsies no H. Stroda viedokļa, tad secinās, ka mēs visi neesam nopietni mācījuši Latvijas PSR vēsturi, jo patiešām manas ilggadējās darbības laikā universitātē neviens no mūsu fakultātes mācības spēkiem buržuāziskā nacionālisma grēkā vainots netika. Bet varbūt skaidrības labad profesors nosauks konkrētas personas republikas vēstures skolotāju vidū, kuras par nopietnu Latvijas PSR vēstures mācīšanu pēc paša profesora sarakstītās mācību grāmatas būtu nosauktas par buržuāziskiem nacionālistiem? Elementāra cieņa prasītu viņu reabilitāciju. Ojārs Niedre, Padomju Jaunatne, 3.19.88.

Patiesībā docenti Veru Kanāli vairākkārt šādi [nosauca par buržuāzisko nacionālisti] apvainoja. Un ne tikai viņu vien, jo prasīja zināšanas pēc programmas. Arī Rīgas 69. vidusskolas vēstures skolotāju O. Konstandu, kuŗa darbu šodien slavējam (P.J., 1988. g. 9. janvārī u.c.), jo viņš blakus nesen celtam piemineklim Brāļu kapos parādījis un izskaidrojis kādu „nepareizu” blakus stāvošu pieminekli. Saprotams, ka līdz šim šie jautājumi presē vai pavēļu grāmatās neatspoguļojās. Piekrītu O. Niedrem, ka „elementāra cieņa prasa viņu reabilitāciju”, jo vairāk tāpēc, ka šādi izlēcieni apgrūtināja Latvijas vēstures pētīšanu un mācīšanu. H. Strods, Padomju Jaunatne, 3.19.88.

Tas gan nenozīmē, ka jebkurš padomju vēsturnieku darbs ir galvas tiesu augstāks par buržuāzisko vēsturnieku sacerējumiem tādēļ vien, ka tas balstās uz vēsturiskā materiālisma metodi. Dažbrīd no viena otra darba lapaspusēm uz mums raugās kailas ideoloģiskas konstrukcijas, kas nav piepildītas ar vēsturiskiem faktiem visā to daudzveidībā un pretrunībā un tikai atkārto materiālus, kas mums zināmi no daudziem citiem vēstures pētījumiem. Nozīmīgi notikumi pazūd no vēsturiskā sacerējuma lappusēm, lai saskaņotu to ar tradicionālajām shēmām un štampiem, patētiskas frāzes un atsauces uz autoritātēm aizstāj dziļu reālās, bieži vien sarežģītās ainas analīzi, bet reakcionārie polītiskie darbinieki parādās karikatūras veidolā (atšķiroties no safabricētā Ričarda III portreta ar smieklīgu bezspēcību un reālisma izjūtas trūkumu). Valdis Blūzma, Lit. un Māksla, 2.12.88

Jūnija balāde

Šodien puķes piemineklis pieņem,
un es savas nolieku, lai tās
visu tautu moku ceļus nočukst
svētā mierā, sāpēs mūžīgās.

Atkal liktens ugunī ir iesviests.
Vienā liesmā pārpelnoti svilst
holandieši, ebreji un poļi.
Latvieši un krievi.

Salaspils.

Nāvespils, i pretējo es zinu. —
Izvešanas. Šķiru naids. Un — karš.
Baltos krustos bērzu birzis salūst.
Piemineklī nosirmo pat varš.

Turies, turies, pieminekli turies,
sērdienīšu rokām apzeltīts.
Rīgas bruģis — Piektā gada dūre,
divos karos Strēlnieks, jauns kā rīts.

Dievs, patiešām, Latviju un visas
zemes svētī, ja tu viens to spēj!
Es visvairāk pašai tautai ticu,
kura sviedrus svētīdama lej.

Un es paceļu virs acīm roku:
pietiek vaidu, pietiek kapu.
Vien šūpulīšu nepietiek šai zemei,
kas pie lielās nākamības sien.

Kad nu puķes piemineklis pieņem,
tāli sniegi mirdzēdami snieg —
tās ir kauto dvēseles, kas minēt
lielo mīklu nākamībai liek.

Lai tev, smago likteņgaitu sverot,
taisna sirds, lai gaišs tev acu skats.
Darbs lai svētī Latviju, un darbā
lai tu šodien svētīts topi pats.

Jānis Peters Cīņa, 6.20.87

Bet vai mūsu pēcteči būs mums pateicīgi? Vai viņi nekritizēs mūs tāpat, kā tagad mēs kritizējam pirmā pēckara ģenerālplāna autoru, kas visu Rīgas transporta problēmu gribēja atrisināt ar vienu vienīgu Oktobra tiltu un Ļeņina ielas caurlauzumu cauri Vecrīgai, ziedojot tam arī Rātslaukumu ar tā celtņu atliekām?... M. Straume, galvenais inženieris un vēl 138 paraksti, Padomju Jaunatne, 2.4.88.

Esmu stipri neapmierināts ar Rīgas sabiedriskā transporta nespējību. Elektriskais dzelzceļš ir jau pārslogots. Sezonā nevar ciešami aizbraukt uz Jūrmalu. Neticami ir laikrakstā minētie skaitļi pret metro. Vai tā ir tautas vai pūļa balss? Revolūcijas acu liecinieks, Arvīds Vasilis, Padomju Jaunatne, 6.4.88.

Piezīme: Pēc PJ redakcijas informācijas saņemtas 14 422 balsis pret metro celtniecību. Par metro celtniecību iestājušies 43 cilvēki.

Ir vēl kāds efektīvs līdzeklis, kas izmantojams lai samazinātu darba spēka pieplūdumu no citām republikām. Tā ir darba spēka resorsu meklēšana savā republikā. Protams, stāvēt pie stellēm, mazgāt traukus vai kurināt katlamāju nav viegli. Taču kādam jādara arī šis darbs. B. Pugo, Padomju Jaunatne, 7.5.88.

„Sapulce pieņēma šādu rezolūciju: ‘LPB Rietumvācijas sapulce konstatē, ka laikraksts Brīvā Latvija saturs neveicina kopības pastāvēšanas stiprināšanu un neatbilst mūsu nacionāliem mērķiem tautas nelaimes laikā. Sapulce nolemj izteikt vislielāko neapmierinātību par laikraksta līdzšinējo redakcionāro veidojumu un cer, ka izdevēji šo nostāju sapratīs un spers attiecīgos soļus’. Šī gada jūnija valdes sēdē LPB CV pievienojās šai rezolūcijai.”

Pēc LPB Rietumvācijā sagaitas šī rezolūcija neparādījās Brīvā Latvijā. Nezinu, kurš pie tā vainīgs — redaktors vai raksta autors; nezinu, kāpēc šo rezolūciju apzināti noslēpa Brīvās Latvijas lasītājiem. Rezolūciju toties publicēja laikraksti Latvija Amerikā, Laiks un Austrālijas Latvietis. Kārlis Štāmers, Brīvā Latvija, 16.11.87.

Ar 16. novembra pirmo un astoto lapu Brīvās Latvijas redaktors ir izpelnījies mūsu respektu. Pirmais gads godam veikts. Štāmera vēstuli lasot, var redzēt, cik grūts šis gads ir bijis. Jānis Dzenis, ASV. BL 7.12.87

Šausmīgs raksts ir atrodams žurnālā Jaunā Gaita ... 164. nr. ar virsrakstu: Mūsu pagātnes neatbildētie jautājumi. Prof. R. Zaļups, Latvija Amerikā, 1.16.88

BL 52. nrā lasāms paziņojums par Rīgas vīru koŗa „Dziedonis” koncertu Minsterē, toties nav minēts, kurš ir atbildīgais rīkotājs. Vai tā būtu Minsteres latviešu studentu kopa, Cipuļa kunga iniciatīvā? Nav minēts arī, ka kori uzņems LCM telpās un pacienās skolnieku saimniecības komiteja. ...Nosodām rīkotājus un iniciatoru (−s); pieprasām, lai viņi nāk atklātībā. Protestējot pret minēto uzņemšanu LCM, ar šo izstājamies no LCM biedru pulka. Ja turpmāk atkārtosies līdzīgi gadījumi, pārtrauksim aktīvo darbību mudināt sniegt atbalstu LCM. Valdis Pāvulāns un Vija Pāvulāne. BL 16.11.87.

Nevarētu būt iebildumi, ka arī A. Kadeģis meklē satikšanos ar iebraucējiem no Latvijas, bet rīkot pusoficiālu vai oficiālu uzņemšanu Latviešu Centrā Minsterē vīru korim „Dziedonis” ir nožēlojama lētticība sabiedriskā darba laukā. Arī Amerikas latvieši šai ziņā ir grēkojuši, tiekoties ar „Ave sol” kori. Tā tas turpināties nevar. Mūsu idejiskās „gaismas pilis” ir visas mūsu cīņas pamats. Tās jākopj un jāsargā, lai ienaidnieks tās nesagrautu no iekšpuses. Pauls Pētersons, Stockholmā. BL 7.12.87

Bolševisms ir briesmīgi viltīga sistēma: lai valdītu par tautu, vajaga tautai atņemt vēsturi, nozagt vēsturi un to panāk ar noklusēšanu. Lai vēsturi viltotu, nav nemaz jāmelo, pietiek ar vēstures faktu noklusēšanu. Tāpēc boļševiki apkaroja Jāņu dienas tradicijas un tagad kā eksporta preci latviešiem emigrācijā pasniedz kautko tādu, kam nav saskaņu latviešu tautā. Tas ir jauns savārījums. Tomēr ne gluži jauns. Ave Sol ir romiešu tradicijas imitācija. ... 249 g. pr. Kr. Puniešu kara laikā šie tautas svētki /simtgadu atcere/ izvērtās par patriotisma demonstrāciju pret ienaidnieku — Kartagu un tika saukti — Ludi Tarentini — Tarentes spēles... Svinību kulmināciju sasniedza divu koru uzstāšanās 27 jaunavas /virgines lectas — izlasītas jaunavas/ un 27 jaunekļi /pueri casti — šķīsti jaunieši/.

Arī Ave Sol uzvedumā redzējām vīriešu un sieviešu sadalīšanu, tērpti baltos tērpos. Rīkojot šo simtgades jubileju ar Carmen Saeculare /Simtgades Dziesmu/. Augusta mērķis bija divējāds: atjaunot noslīdējušo reliģisko kultu — cildināt Sauli un Mēnesi kā galvenās dievības un pats galvenais cildināt savu laikmetu un izcelt savu personu. Tā tad tas bija reliģiski māksliniecisks un polītisks uzvedums. ... Ave Sol inscenējums ir eksporta prece marksisma sistēmas glorifikācijai... SLĒDZIENI: 1. Ave Sol inscenējums ir mēģinājums sekot klasiskai tradicijai. Tā kā marksisms ir pret Kristiānismu, bet tā kā cildinājums nevar būt bez cildinājuma objekta, tad ir izvēlēts klasiskais motīvs — gods saulei. Saukt Ave Marksam vai Ļeņinam būtu neparocīgi. Emigrācijas latvieši uz to neielaistos, bet Ave sauciens saulei viņiem ir pieņemams, sevišķi starp pusinteliģentiem un tiem, kas nekādu ticību nepraktizē. 2. Inscenējumam Ave Sol nav nekāda tradicionāla pamata latviešu dzīvē un vēsturē. 3. Tur dzirdētās skaņas ir svešas latviešu ausij. 4. Tingel-tangeļi un zvārguļi ir nepiederīgs izraibinājums. L. Latkovskis, SKV, 12/87, 1/88.

Izlasījis šajā laikrakstā (2. un 9. nov.) Jāņa Rožkalna interviju — īpaši to daļu, kas skar dzimtenes latviešu attiecības ar komūnistisko partiju — nepacietīgi gaidu, kā tagad uz to reaģēs mūsu Zviedrijas sovjetologi. Vai viņi Rožkalnam oponēs, vai klusībā apmetīs kārtējo kūlenīti? Spēka vārdus gaidīdams, Valdis Krāslavietis. BL 7.12.87

Pilnsapulce deklerē ABRENES statūtu pamatakmeni: „Mēs esam par brīvu, neatkarīgu, demokrātisku Latviju un polītisko plurālismu.” Abrenes avīze, 1988. g. pavasarī.

SILARAUPS: Amerikā viesojās koris, kuŗā trešā daļa bija čekas aģenti. Viņi saņēma amerikāņu dolārus, turpretī Helsinku grupa un vispār Neatkarības kustība Latvijā nesaņēma gandrīz vai nevienu centu. Iznāk, ka trimdas latvieši, kas atbalstīja Ave Sol braucienu, ir ar mieru maksāt naudu labāk Latvijas čekai nekā Latvijas Neatkarības kustībai. Esmu dzirdējis, ka trimdas sabiedrībai šis koŗa brauciens izmaksāja ap 100.000 dolāru. Ja šos 100.000 dol. varētu atsūtīt Helsinku grupai uz Latviju, tad mēs būtu varējuši izdarīt vismaz 5 reizes lielāku darbu nekā esam izdarījuši līdz šim. Čikāgas ziņas, 1988. g. jan.

Zinu, ka tiek pieņemts, ka koristu starpā arī ir „čekisti” — es tikai brīnos, ka kāds tik jauns cilvēks kā Rolands Silaraups, kuŗš pēdējā laikā tik bieži presē tiek citēts kā eksperts par tagadējā režīma Latvijā slepenām iekšējām lietām, to visu tik precīzi var zināt? ... Manuprāt, ja pats velns, un ne tikai „čekisti”, dziedātu vai dejotu uz mūsu skatuvēm — mēs nedrīkstam baidīties, jo mūs taču aizstāv brīvība un taisnība, kas esot spēcīgākas par visu! ... Mirdza Baltais, Hamburgā. BL. 1.2.88

Tauta zaudēja politiskās tiesības un kļuva beztiesīgāka nekā zem cara, jo cara laikā tauta vēlēja pagasta vecāko, bet zem 15. maija režīma arī tās tiesības tika atņemtas. Visas organizāciju valdes tika ieceltas. Piemēram Rīgā bija Fūrmaņu Biedrība, arī tur bija iecelta valde, jo valdība bija izspiegojusi un zināja, kurš fūrmanis ir uzticams 15. maija režīmam un kurš nav. Latviešiem, lai atgūtu brīvību savā zemē, ir jādeklarē, ka visi K.U. darījumi ir nelikumīgi un nosodoši. Ir jādeklarē latvju tautas suverenitāte. Prof. L. Latkovskis, „Mūsu radi”, SKV, 1/88,12/87.

Izbeigsim beidzot K. Ulmaņa ķengāšanu, ko krievu okupanti un viņu latviešu rokas puiši priekšlaicīgi iedzina kapā. ... Un 1934. gadā tas jau nebija apvērsums, bet izmisīgs solis, lai glābtu latviešu tautu no partiju saplosīšanas, ko daži dēvē par demokrātiju. Ja nebūtu šā, tā dēvētā apvērsuma, tad iespējams, ka Latvija ne 1940. gadā, bet daudz agrāk būtu pārvērsta par padomju republiku un „brīvprātīgi” pievienota Krievijas impērijai. V. Liniņš, Ķīlē. BL. 11.1.88.

Ja Liniņš ir pērngad iznākušās grāmatas „Ārpus Padomju koncentrācijas nāves nometņu žoga” autors, tad jāsaka, ka Padomju tirānija maz viņam ko iemācījusi. Ar mūsu polītisko stratēģiju būs bezgala grūti, ja arī pārējie nesenie iebraucēji no Latvijas domātu līdzīgi Liniņam. ... Vienošanās ap fašismu (un Ulmanis, lai gan maigs un salīdzinot ar Hitleru humāns, tomēr bija Musolīni tuvs) šajā telpa, laika un pasaules domas noskaņojumā nav iespējama. Šodienas apstākļos izcelt fašismu vai arī kādu citu tautisku vai ideoloģisku vienvaldību būtu mūsu stratēģijai kaitīgi. Jānis Dzenis, ASV. BL 2.29.88

... NĒ, NĒ: 1. Visiem latviešiem nav jāsaredz suverēna Latvija, lai pastāvētu kā savai tautai nepieciešams atbalsts; nē: 2. mūsu laikmeta pieredze nenoved pie secinājuma, ka absolūtas priekšrocības nacionālistu rokās ved gaismā un uz labu. ... Ja ārzemēs latvieši pieņems (pareizāk sakot, izcīnīs no ekstrēmo nacionālistu apkampieniem) uzskatu, ka talka Latvijai ir panākama, ejot pa vairākiem ceļiem, tad drīz vien radīsies organizācijas šo dažādo uzskatu īstenošanai. ... ...Kamēr ārzemju latvieši nebūs izcīnījuši savai sabiedrībai intelektuālo brīvību un kamēr galvenie ziņu instrumenti paliks ekstrēmo nacionālistu rokās, lielākā daļa ārzemju latvieši izvairīsies nākt uz skatuves un izvēlēsies novērošanu. Esso A. Benjamiņš, Montreālas LBZ, 4/88.

Ja notiktu, ka Latvija kļūtu neatkarīga pirms Kristus atgriešanās, arī tai būtu tikai pagaidvaldība. Viena no lielākām Nacionālo demokrātu kļūdām ir tā, ka viņi iedomājušies, ka Latvija varētu būt mūžīga... Katrs var saprast, ka šāds Kristīgā demokrāta pasaules skatījums savos pamatos dziļi ietekmē viņa pieeju Latvijas nākotnei. Viņš Latvijas okupāciju un tās problēmas skata savādākā gaismā nekā nacionālists. ... Pēdējos 43 gados sabiedrību Latvijā ir valdījusi komūnistu, un izkaisījumā — nacionālistu grupa, abos gadījumos ar sliktiem rezultātiem.... Mans aicinājums latviešiem ir, lai tie uz nākošiem četriem gadiem savu vadību nodod Kristīgo demokrātu rokās. Arī Rietumvācijas augšupeja pēc II Pasaules kaŗa sākās Kristīgo demokrātu vadībā. J. Purviņš Jurjāns. Montreālas LBZ, 4/88

Dr. Edgars Andersons ... pieņēmis iespiešanai „Trejos Vārtos” 19. numurā SS izdevuma „Das schwarze Korps” (1942. g. 20. augusts) rakstu... kā vācu nacionālsociālistu varas vīri plāno pārvaldīt Latviju un ko darīt ar latviešu tautu. Rakstam seko Dr. Andersona komentāri ar pilnīgi apšaubāmu apgalvojumu: „Latviešu vairums trimdā vēl joprojām dzīvo ilūziju gaisotnē par vācu okupācijas laiku un vācu polītiku pret latviešu tautu...” ... Tā ir necienīga savu tautiešu degradēšana par polītiskiem analfabētiem! ...raksts negatīvi ietekmē lasītāju. Uzpūš pelnos apraktās naida jūtas pret vāciešiem un izsauc jaunas pārdomas, „vai latvieši cīnījās pareizā pusē.” Kārlis Purkalītis, Latvija Amerikā, 1.88.

„Helsinki ‘86”, Latvijā, ir ieguvusi jaunu locekli — ilggadējo komūnistiskās partijas biedru. Jaunais grupas loceklis, ārsts Juris Vidiņš no Rēzeknes, savā 2. janvārī Linardam Grantiņam iesniegtā lūgumā raksta: „Iepazīstoties ar Jūsu vadītās grupas dokumentiem, piedaloties tās organizētajās demonstrācijās, kā arī pazīstot atsevišķus grupas locekļus, esmu nācis pie pārliecības, ka mana vieta ir viņu vidū un lūdzu uzņemt mani grupas sastāvā. ... Domāju, ka mana līdzdalība grupā kaut daļēji kompensēs piespiedu emigrācijā devušos cilvēku pūles mūsu tautas nacionālās pašapziņas atdzimšanā, kā arī cilvēku tiesību aizstāvēšanā Latvijā. Revolūcija, kuŗu ‘no augšas’ sācis PSKP CK ģenerālsekretārs Michails Gorbačovs, gūs panākumus, ja mēs atbrīvojušies no bailēm un sastinguma, aktīvi atbalstīsim to no apakšas, veidojot cilvēku apvienības, kuŗu dalībnieki uzdrošināsies darīt zināmu sabiedrībai valsts orgānu, ieskaitot pašus augstākos, nelikumības un savas konstitūcijas pārkāpumus.” BPLA IB, Laiks, 27.1.88.

Man drusku aizkar tāda cilvēka cildināšana, kāds ir Juris Vidiņš. Mēs zinām, kas ir tie dzīvnieki, kas bēg no grimstoša kuģa. Tas ka viņa vectēvs studējis kopā ar Raini, norāda tikai to, ka Vidiņa cilts ir viena no tām, kas jau agrāk latviešu tautai ir nodarījusi ļaunu. ... Lasītājs, Melburnā. Austrālijas Latvietis, 4.4.88.