Jaunā Gaita nr. 168, augusts 1988
Valdis Krāslavietis
|
|
* * * |
Kādreiz man Rīgā jautāja, kāpēc pēc kaŗa tūlīt neesu atgriezies mājās.
Vai man nebija bailes svešus lielceļus mīdīt un tālajā svešumā doties?
Kā nu bez bailēm. Toties zināju skaidri, ja atgriezīšos, tad Vorkutā mani kauliņi balēs tā vai tā.
Drošāk bija ar pašu velnu ielaisties - drošāk derēt, ka viņš kādreiz ellē mākslīgo vēsināšanu ierīkos, nekā uz Staļina saprātu cerēt. |
CILVĒKS SLĪKA |
un tie, kas sevi par glābējiem dēvēja, steidzīgi sēdi sasauca, drošības pēc, lai pārbaudītu, ko šādos gadījumos paredz statūti.
Taču nebija kvoruma: daudzi bija izbraukuši uz savām vasarnīcām, tāpēc norunāja tā:
sasauks pilnsapulci ar īpašu apkārtrakstu
melnā ielokā. |