BALTIEŠU SALA KLUSUMA OKEANĀ

B.& A. Birškys, A. Putniņš, I. Salasoo. The Baltic Peoples in Australia. Australian Ethnic Heritage Series, General Editor Michael Cigler. Melburnā: AE Press, 1986. g. 174 lp.

 

Šī grāmata iekļaujas serijā, kas apskata dažādu tautu pienesumu Austrālijas "nācijas" veidošanā un attīstībā. Vārds "nācija" šeit jāsaprot nosacīti un ne tā, kā to palaikam mēdz lietot latvieši. Austrālijas gadījumā tas neapzīmē viengabalainību, bet tieši pretējo - daudzkultūru mozaiku, kas veido kopumu. Atzīstama ir serijas izdevēju cenšanās rakstīšanā piesaistīt pašu attiecīgo tautību pārstāvjus, kam sava sabiedrība ir labāk saprotama un pārskatāma.

Baltieši šajā Austrālijas tautību mozaikā ieņem īpatnēju vietu. No vienas puses viņi bija pirmie, kas pēc 2. pasaules kaŗa ievadīja masveidīgu neangļu ieceļotāju ieplūdumu Austrālijā. No otras puses baltiešu ieplūdums arī ātri apsīka līdz ar Rietumeiropas bēgļu nometņu iztukšošanos (baltiešu 'vilnis' ilga 5 gadus no 1947. līdz 1952. g.), tā kā 1981. gadā Baltijas valstīs dzimušo vairs bija tikai 0,2% no visiem Austrālijas iedzīvotājiem. Tur gan, protams, jāpieskaita klāt vēl viņu pēcnācēji, kas dzimuši ārpus tēvzemes.

Ievērojot baltiešu relātīvi mazo skaitu un ģeografisko izcelsmes tuvību vai pat likteņkopību, Baltijas tautām veltīta kopēja grāmata. Līdz ar to arī nenovēršami, ka sniegtajos materiālos atrodam zināmu atkārtošanos. Jo sevišķi tas attiecināms uz baltiešu vēsturi kopš 1940. gada un baltiešu ieceļotāju pieredzi Austrālijā. Kā zināmu plūsu grāmatai tādēļ var pierakstīt to, ka šī atkārtošanās pa lielākai daļai lasītāju nemaz netraucē, jo autoru skatījums ir pietiekami atšķirīgs un individuāls. Arī tad, ja visi autori ir vienprātīgi kardinālajos punktos par to, kas notika Baltijā 1940. gadā un Austrālijā 1974. gadā.

Autori savas tautības ieceļotāju aprakstos pieturas pie līdzīgas šēmas, sākot ar izcelsmes zemes un tautas vēsturi no vissenākiem laikiem līdz mūsdienām; tad izseko savas tautības ieceļošanas vēsturi Austrālijā; nobeidz ar izklāstu par pienesumu Austrālijas sabiedriskai dzīvei, kultūrai, saimniecībai, u.t.t. Ir interesanti secināt, ka katras tautības aprakstā ir savas atšķirīgās stiprās puses, kas cita citu papildina grāmatas kopumā. Tā lietuviešiem ir izcils vēsturiskā fona un polītisko notikumu izklāsts. Igauņiem ir pirmklasīgs 'katalogs' par savu tautiešu individuālajiem sasniegumiem un to devumu Austrālijas dzīvei. Latviešu daļā ievērības cienīga ir pieeja mūsu sabiedriskajai dzīvei un tās parādībām, ieskaitot kādu sāpīgu 'iekšpolītisko' problēmu, kas nav atrisināta līdz pat šai dienai. Tāpat latviešiem ir interesantas ziņas par markantām personībām, kas savā laikā izpelnījušās ievērību. To skaitā derēja gan pilnīgāka izziņa par trīsdesmito gadu izcilo burātāju Fredu Rebelu, kas 1939. gadā tomēr vairs Austrālijā neatgriezās, kā grāmatā apgalvots (72. lp). Tāpat ļoti žēl, ka vispār nav pieminēts slavenais krokodīlu mednieks Blūmentāls, kas var sacensties ar pazīstamo filmas varoni Crocodile Dundee.

Runājot par atsevišķiem latviešiem, kas devuši ievērības cienīgu ieguldījumu Austrālijas dzīvē (par lietuviešiem un igauņiem neesmu kompetents komentēt), ir vismaz viena persona, kuŗas iztrūkums grāmatā ir neizprotams un nepiedodams. Tas ir prof. Dr. E. Dunsdorfs. Nemaz nav jārunā par viņa devumu latviešiem, pilnīgi pietiek ar viņa darbu un sniegumu Austrālijas saimniecības vēsturē. Varbūt arī polītikā (kaut latviešiem ir viens otrs, kas to centīsies no vēstures izdzēst!).

Šī grāmata ir galvenokārt domāta pārējo austrāliešu iepazīstināšanai ar atsevišķām Austrālijas modernās nācijas daudzkultūru daļām. Neskatoties uz vienu otru kļūdu vai trūkumu, visumā grāmata par baltiešiem savu uzdevumu var veikt apmierinoši. Ir gan vēl kāda sīkdaļas kļūme, ko noteikti vajadzēja pamanīt grāmatas redaktoram un to izlabot. Kad tad īsti kuģis "General Stuart Heintzelmann" pienāca Frementlas ostā? Vai lai ticam grāmatas ievada izziņai zem fotografijas (28. novembrī), vai tekstā 74. lp. (27. novembrī)?

Grāmatu visnotaļ var ieteikt kā interesantu un konspektīvu lasāmvielu arī pašiem baltiešiem. Būs vērtīgi palasīties par savu tautību. Bet vēl vērtīgāk būs iepazīties tuvāk ar saviem likteņa biedriem lietuviešiem un igauņiem. Šo to no tā visa jau mēs zināsim. Bet varbūt vēl vairāk iemācīsimies no jauna. Kaut vai to, kā šis recenzents, kad viņš pirmo reizi uzzināja, ka igauņu valoda ir pilnīgi bez seksa.

 

Inārs Brēdrichs