PIENESUMS VĒSTURISKO DATU PŪRAM

E. Dunsdorfs. Lielvidzemes kartes. Melburnā: Kārļa Zariņa fonds, 1986. g. 247 lp.

 

Ar vārdu Lielvidzeme autors apzīmē Latvijas Vidzemi un Igaunijas dienvidu daļu, respektīvi tās territorijas, ko ar 1629. gada pamiera noteikumiem pakļāva tiešai zviedru pārvaldei. Livonijas austrumdaļa resp. tagadējā Latgale kartēs nav uzrādīta.

Grāmatas saturu varētu iedalīt divās galvenās daļās: pirmajā daļā ir doti sīki vēsturiski dati par zviedru iekaŗojumiem Lielvidzemē un otrā - zviedru mērnieku zīmētās kartes kopā ar vietu reģistriem attiecīgajā kartes daļā. Vienā lappusē ir aprakstīts arī zviedru laika administrātīvais iedalījums. Tāpat grāmatas autors uzskatāmi apraksta dažus jēdzienus vēsturē, kas gan ir lietoti, bet bez izpratnes, kā piemēram: arkls, vakugrāmata, revizija u.c. Septiņpadsmito gadu simteni var apzīmēt par zviedru militārās varas augstāko kulminācijas punktu, pārvēršot Baltijas jūŗu par Zviedrijas ezeru. i

Pieskaŗoties Lielvidzemes kartēm jāsaka, ka zviedri labi pazina tā laika kartografijas modernāko techniku, kas savu augstāko pakāpi bija sasniegusi Francijā. Kartes zīmētas no 1681. līdz 1686. gadam. Te vēl jāpiezīmē, ka šīs nav domātas kā topografiskās kartes pirmā kārtā, bet gan kā palīgs zemes revizijās un nodokļu iekasēšanā. Tāpēc daudz uzmanības ir veltīts augsnes kvalitātei, bet nav redzami platuma un gaŗuma gradi, kas jau bija sākuši parādīties Francijā zimētajās kartēs. Kontūras vai izobāri vēl šinī laikā nebija pazīstami, tāpēc augstākās un zemākās vietas ir apzīmētas ar uzrakstiem. Visi uzraksti ir zviedru valodā. Tomēr tā laika topografiskās zīmes parāda cietokšņus, muižas, zemnieku mājas, baznīcas un ceļus, un šur tur arī mežus un purvus. Mērogs, kā liekas, visur ir 1:10400.

Zemes platība izteikta mucasvietās. Viena mucasvieta līdzinās divu rudzu pūrvietu sējas platībai, ko vēlāk pielīdzināja 14000 kvadrātolekšu platībai. Visa zeme pēc labuma tika iedalīta četrās šķirās. Saskaņā ar zemes vērtību tika aprēķināti arī nodokļu maksājumi.

1681. gadā Lielvidzemē darbojās 38 zviedru mērnieki. Savus darbus veicot, tiem nācās satikties arī ar latviešiem un mācīties latviešu valodu. Visa zemes mērīšana bija liels un moderns jauninājums latviešu un igauņu apdzīvotajos novados. Tiešā mērīšana ilga 5 gadus.

Grāmata Lielvidzemes kartes ir liela formāta, iespiesta uz laba papīra. Tā ir vērtīgs pielikums vēsturisko datu pūram.

Latgalē tāda veida zemes ģenerālmērīšana notika tieši simts gadu vēlāk, t.i., 1784. gada pavasarī saskaņā ar Katrīnas II 1765. gada 19. sept. manifestu, kas uzdeva "nodibināt mieru un katra ipašnieka tiesības un drošību muižās".

Par zemniekiem nekas nav minēts. Tāpēc muižnieki šo ģenerālmērīšanu izmantoja, lai paplašinātu muižu zemi uz zemnieku zemes rēķina. Muižu īpašnieki paši norādīja savu īpašumu robežas, pārvēršot ciemu zemes par ģeografiskiem jēdzieniem. Šīs mērīšanas kartes plašākai publikai nav pieejamas.

 

Tadeušs Puisāns