PA BAZNĪCAS CEĻU EJOT

Haralds Biezais. Gramzdas draudzes vēsture, 16. - 20. g.s. Auseklis, 1987.

 

Pēdējos gados no Haralda Biezā spalvas raksti un grāmatas ir plūdušas kā no pilnības raga. Un katra no tām ir atšķirīga rakstura, ar savu īpašu nozīmi mūsu gara pasaulē. Tad, kad viņš bija mūs pieradinājis sagaidīt lēnu tematikas šūpošanos starp garīgās un laicīgās sfēras metaproblēmām, gan kristiāniskām, gan pagāniskām, gan polītiskām, tad piepeši grāmatu plauktā viņš ieliek Gramzdas draudzes vēsturi, darbu, kas ierindojams kautkur starp monogrāfiju un senatnes pētījumu. Draudžu vēstuŗu rakstīšana emigrācijā nav bijusi populāra. Šādi detaļēti vēstures žanra darbi biežāk sastopami par milītārām vienībām vai izglītības iestādījumiem, un, salīdzinot ar tiem, mēs redzam cik svarīgu un interesantu robu Biezais ir aizpildījis. Baznīcas ceļu ejot, mēs nonākam pie dziļām un tālām mūsu tautas saknēm.

Šo darbu Biezais jau bija uzsācis 1941. gadā, būdams Gramzdas draudzes mācītājs, bet nobeidzis trimdas 40. gadā, 1985. gada Ziemsvētkos.

No virspuses skatoties šāda tipa vēsturei vajadzētu būt "sausai", bet ielasoties pagātnes veļi, kas laikam nekad tālu no baznīcām neturas, sāk ap šo Latvijas nomaļā novada dievnamu staigāt, līst ārā pa logiem, izskanēt ērģeļu stabulēs un lidot ar zvanu atbalsīm attālās druvās.

Visus draudzes kardinālos notikumus Biezais ir apskatījis - draudzes sākumus un tās klizmas cauri gadsimtiem. Baznīcas ēku būves plāni, ērģeļu iegāde un to rēķini un remonti ir rekonstruēti. Rekonstruēti ir arī mācītāju, ķesteŗu, ērģeļnieku, skolotāju un draudzes vecāko saraksti. Un ne tikai par draudzi vien mēs šinī grāmatā lasām, ir sastopama arī bagātīga informācija par draudzes novada pagastu dzīvēm. Pat statistiku par draudzē dzimušajiem un mirušajiem Biezais ir savācis.

Ne tikai šī ir gramzdiešu grāmata vien - tā bagātinās visu latviešu dvēseles, kam būs vēlme, Belševicas vārdiem izsakoties, iet madarās.

 

A. Ezergailis