KOŠI ZAĻA LAPA

Zinaīda Lazda. A Green Leaf. Dzeja. Tulkojuši Velta Sniķere un Roberts Firnlijs (Fearnley). Ievada autore Nora Avestona (Aveston). Maidstone, Kent: Woodcutter Press, 1986. 77 lp.

 

Šis Zinaīdas Lazdas dzejoļu krājums angļu valodā ir sadalīts divās daļās. Pirmajā daļā Everything Slides Off God's Hand dzejniece Velta Sniķere ir atdzejojusi 15 dzejoļu. Otrajā daļā Strange Antlers Out of Silver Cast angļu dzejnieks Roberts Firnlijs atdzejojis 13 Lazdas dzejoļu.

Firnlijs un Sniķere ir izraudzījuši dzejoļus no pieciem Zinaīdas Lazdas krājumiem: Staru viesulis, Rīgā, 1942; Tālais dārzs, Frankfurtē, 1947; Bēgle, Fišbachā, 1949; Saules koks, Stokholmā, 1956; Zaļie vārti, (2. izdevums) ASV, 1957. Tomēr lielais vairums ņemts no Tālā dārza (13) un Saules koka (9).

Ievadā Nora Avestona min, ka pirms nāves 1957. gadā Lazda rakstījusi Veltai Sniķerei, lūdzot tai viņas dzejoļus pārtulkot angļu valodā. Nu trīsdesmit gadu vēlāk šis vēlējums ir izpildīts ar Zaļo lapu.

Grāmatā katram dzejolim vispirms dots angļu tulkojums, tad oriģinālteksts. Lasot Sniķeres angļu valodas atdzejojumus, mani kā Amerikā dzimušu lasītāju vietām traucēja neveiklā angļu valodas plūsma, piemēram: "How can you frozen live?" (20. lp), "Full is the world of danger and fear" (24. lp), "Alone I watched Sun coming into sight" (32. lp). Saprotu, ka atdzejojumos kādreiz sekmīgai atskaņai jāziedo ritma vai vārdu secība, bet neveiklas rindas parādās arī bez laba dzejiska attaisnojuma. Angļu valodas ritma neveiklība sevišķi duŗas ausīs salīdzinājumā ar blakus stāvošo oriģināltekstu Lazdas vieglajā, izkopti liriskajā latviešu valodā.

Vairāki no Sniķeres atdzejotajiem dzejoļiem "aizdzejo" pavisam no Lazdas pamatdomām, piemēram, "Tālā dārza putns" (From a Distant Garden) 22. lp vai "Zieds drupās" (In Praise of a Rose) 18. lp. Par pēdējo varu vienīgi iedomāties, ka vārds "Praise" ir izvēlēts, lai vismaz virsrakstā iemānītu to Dieva darbu slavu, kas lidinās starp drupām Lazdas dzejolī, bet atdzejojumā slava trauslajam rožu ziedam pavisam pazūd.

Sniķere tulkojusi arī dažus Lazdas mīlestības dzejoļus. Lazdas oriģināli "Miega dziesma" (34. lp) "Glāsts" (36. lp) un "Kalnietes dziesma" (32 lp) ir maigi un saistoši, savā vienkāršumā latviski. Tiem piemīt gandrīz šūpuļdziesmas mīļais, mazliet nogurušais, bet tomēr vieglais vakara ritms. Iegrimstot miegā, mēs negribētu, lai mūsu mātes vai tēvi pēkšņi mums čukstētu apmīļojamos vārdus svešā valodā. Taču Sniķeres atdzejojumus lasot, mazliet tāda sajūta, it kā būtu pienākusi sveša aukle svešā istabā.

Roberta Firnlija atdzejojumi viegli lasāmi. Viņa angļu valoda ir bagātīga, bet nemazina tulkojumu tiešumu. Visumā viņš izvēlējies dzejoļus ar parastākiem ritmiem un tos veiksmīgi atdarina tulkojumos. "Aicinājums" (Invitation) 46. lp ir piemērs daudzajiem dzejoļiem, ko ar prieku var lasīt abās valodās. Firnlijs veiksmīgi liek angļu lasītājiem pārdzīvot Lazdas tautas un dzimtenes ilgas un sāpes ar dzejoļiem "Pirmā nakts" (The First Night, 62. lp) "Tēvs un dēls" (Father and Son, 66. lp) un "Uguns" (The Fire, 68. lp).

The Green Leaf vāka iekārtojums ir glīts un vienkāršs - zaļa lapa melniem burtiem melnā klānā. Sakārtotāji izvēlējušies latviešu tekstus pārfotografēt tieši no oriģinālajiem izdevumiem - respektīvi piecos dažādos iespiedumos, kuŗiem pievienojot vēl vienu - angļu teksta iespiedumu - rodas mazliet chaotisks vispārējais vizuālais efekts. Traucē arī tas, ka trūkst gaŗumzīmju un mīkstinājumu pievienotajā Lazdas grāmatu sarakstā.

Visumā dzejoļu krājumu A Green Leaf ir patīkami lasīt, reizēm piedzejojot šo to pašam klāt, mainot, bet arī aptveŗot, cik liels un bieži nepateicīgs darbs tomēr ir atdzejošana un cik labi, ka Sniķere un Firnlijs šo darbu veikuši, dodot plašākam lasītāju pulkam iespēju iepazīties ar Lazdas dzeju.

 

Sarma Muižniece