PASAULES LATVIEŠU RAKSTNIEKU TIKŠANĀS STOKHOLMĀ REZOLŪCIJAS

1. Pasaules latviešu rakstnieku tikšanās dalībnieki 1989. g. 5. un 6. jūnijā Stokholmā pārrunāja sekojošus tematus: latviešu literatūra Latvijā un ārpus Latvijas pēdējo 45 gadu laikā, latviešu rakstnieka loma un uzdevumi sabiedrībā un attieksmes ar publiku, cenzūra un pašcenzūra Latvijā un trimdā, sadarbība starp latviešu rakstniekiem Latvijā un trimdā; literāro darbu apmaiņa, latviešu literatūras tulkošana un izplatīšana pasaulē.

Balstoties uz pārrunās gūtajām atziņām, tikšanās dalībnieki pasvītro, ka ir viena latviešu valodā rakstīta literatūra, kas nav atkarīga no rakstnieka dzīves vietas, un nosoda latviešu tautas un kultūras šķelšanas politiku, kas dominējusi ilgus gadus. Specifiski tikšanās dalībnieki nosoda:

−     tiešu vai netiešu cenzūru kā gara noplicināšanas un kropļošanas mechānismu,

−     speciālu grāmatu fondu eksistenci, kas ierobežo trimdā izdotās literatūras pieejamību Latvijā,

−     pasta un muitas ierobežojumus brīvai savstarpējai literatūras apmaiņai un komunikācijai un prasa

−     neierobežotu Latvijā izdotās literatūras pieejamību ārzemēs un ārzemēs izdotās latviešu literatūras pieejamību Latvijā bibliotēkās un grāmatnīcās.

Lai turpinātu iesāktās sarunas, tikšanās dalībnieki vienojās nākošo Pasaules latviešu rakstnieku tikšanos rīkot Rīgā, Latvijā 1990. gada beigās.

2.  Mēs, pirmās Pasaules latviešu rakstnieku tikšanās dalībnieki, prasām tūlītēju visu cilvēku rehabilitāciju, kas pretēji elementārām starptautiski atzītām cilvēka tiesību normām apvainoti un notiesāti savas literārās darbības dēļ gan kā rakstnieki, gan − lasītāji. Rehabilitācija ir mazākais, ko varam sagaidīt, lai labotu latviešu rakstniekiem un literātiem nodarīto netaisnību.

3.  Mēs, pirmās Pasaules latviešu rakstnieku tikšanās dalībnieki nosodām asiņaino izrēķināšanos ar demonstrācijas dalībniekiem 3. jūnijā Debesmiera laukumā Pekinā. Savās sirdīs, vārdos un darbos esam un būsim ar visiem, kas Ķīnā vai citur pasaulē aizstāv demokrātijas ideālus un miermīlīgiem līdzekļiem cīnās par sociālo taisnību, cilvēka un tautu tiesībām.

 

 

LATVIJAS UN ZVIEDRIJAS PEN KLUBI − PAR ĶĪNAS TAUTAS DEMOKRĀTISKĀM TIESĪBAM

Tikšanās reizē Stokholmā (7.6.1989.) Latvijas un Zviedrijas PEN klubi pieņēma rezolūciju, kuŗā nosodīta militāristu necilvēciskā un brutālā vardarbība, kas nule vērsta pret Ķīnas tautu, kuŗa, miermīlīgi demonstrējot, demokrātiskā ceļā prasa brīvību un tiesības, bez kuŗām neviena sabiedrība ilgstoši nevar pastāvēt.

Vienlaicīgi, teikts rezolūcijā, abi klubi ar simpātijām seko un atbalsta ķīniešu inteliģenci, kuŗa ne tikai cīnās par brīvību, bet arī par savām dzīvībām.

Rezolūciju parakstījuši abu klubu priekšsēdētāji: Andrejs Irbe (Latvijas PEN) un Agnete Pleijele.

 

 

REINHOLDA KALNIŅA STIPENDIJA JAUNAJAI GAITAI

Reinholda Kalniņa pedagoģiskā institūta (Zviedrijā) stipendija par 1988. gadu piešķirta Jaunajai Gaitai. Savu lēmumu institūts motivē sekojoši: Jaunā Gaita ir uzturējusi augstu māksliniecisku līmeni gan ietērpjot žurnālu ar zīmējumu krāsās, gan ar simpātisko iekārtojumu. Savā 34 gadu pastāvēšanā varam skatīt dažādu autoru 171 vāku. Tematika bijusi variācijām bagāta, ar spilgtu atblāzmu no katram māksliniekam īpatnējā. Zīmējumi veidoti atjautīgi un dzīvi, techniski pārliecinoši, taupīgi izmantojot doto virsmu.”

Stipendijas lielums 5000 zviedru kronas.

 

 

REDAKCIJAI PIESŪTĪTIE IZDEVUMI

• Aleksandrs Čaks. Mūžības skartie. Dzejas par latviešu strēlniekiem. Rīgā: Liesma, 1988. 237 lp. Jāņa Petera priekšvārds, Ilgoņa Bērsona pēcvārds un piezīmes.

• Andrejs Dripe. Mazā brīvība. Publicistisks romāns no nesenas pagātnes. Rīgā: Liesma, 1989. 445 lp. Aivara Kalvja pēcvārds.

• Konstance Kļava. Die Sprache der Lettischen Juristischen Dokumente vom Ende des 17. Jahrhunderts. Stokholmā: Almquist & Wiksell, 1989. 138 lp. Doktora disertācija (lingvistikā) Stokholmas universitātē par vecākajiem juridiskiem dokumentiem latviešu valoda.

• Elza Knope. Jānis Bērziņš (Ziemelis) − literatūras kritiķis. LPSR Zinātņu akadēmijas A. Upīša Valodas un literatūras institūts. Rīgā: Zinātne, 1988. 149 lp. Analizēta un novērtēta revolucionāra un komunistu partijas darbinieka Jāņa Bērziņa (1881-1938) literatūrkritiskā darbība.

• Vitālijs Korotičs. Naida seja. Romāns vēstulēs. No Ukraiņu valodas tulkojusi Irēne Mataite. Rīgā: Liesma, 1988.

• LPSR Zinātņu akadēmijas A. Upīša Valodas un literatūras institūta Rundāles pils muzejs. Materiāli feodālisma posma Latvijas mākslas vēsturei 3. Rīgā: Zinātne, 1988.169 lp.

• Roberts Mūks. Kad vairs nav govju. Dzejoļi. ASV: Sotuqnangu, 1989. 124 lp. Arnolda Sildega vāks un ilustrācijas.

• Edgars Alans Po. Nodevīgā sirds. No angļu valodas stāstu izlasi tulkojušas Vizma Belševica, Indra Aumale, Helēna Lapiņa, Austra Aumale. Rīgā: Zvaigzne, 1988. 415 lp.

• Aivars Ruņģis. Piezīmes un uzmetumi. Otrā burtnīca. Miniatūras un dzejoļi. ASV: DEG (Divsimt eksemplāru grāmatniecība), 1989. 67 lp.

• H. Sūna. Latviešu ieražu horeogrāfiskā folklora. LPSR Zinātņu akadēmijas A. Upīša Valodas un literatūras institūts. Rīgā: Zinātne, 1989. 118 lp.

 

 

Vel pienākuši ziedojumi Jaunās Gaitas datora iegādei:

$100: I. Zilberts (Zviedrija); $25: O. Ozols (ASV); $20: V.B. Baltiņa (ASV).

Paldies!