LATVJU ENCIKLOPĒDIJA 1962 - 1982.

1. - 3. sējums. Galvenais redaktors prof. Edgars Andersons. Rokvilē, Merilendā: ALA Latviešu institūts, 1983.-1987.

 

Līdz šim ir iznākuši trīs Latvju Enciklopēdijas sējumi, apskatot divdesmit gadu darbības periodu latviešu sabiedrībā, galvenā kārtā ārpus Latvijas robežām. Lai apskatītu šo periodu, sākumā bija paredzēti divi Enciklopēdijas sējumi, bet nu jau ir izdoti trīs un, kā liekas, vēl ir gaidāmi divi. Tas liecina par latviešu trimdas sabiedrības plašajiem darbības apjomiem, ar dziļu vēsturisku nozīmi. Metot skatu atpakaļ pagātnē, pašreizējo situāciju Padomju Savienībā gribas salīdzināt ar notikumiem cariskajā Krievijā 19. g.s. pēdējos gadu desmitos, kad, neskatoties uz Cara administrācijas žņaugiem, dzima kustības un strāvas, kas noveda pie 1905. gada revolūcijas un carisma sagrāves divpadsmit gadus vēlāk. Kā katalizātors šinī lielajā tautu atbrīvošanas kustībā darbojās eksilā izdzītie Krievijas intelektuāļi un to paustās idejas. Neskatoties uz tā laika gauso ziņu izmaiņas dienestu, šīs idejas sasniedza sabiedrību Krievijā un noveda pie šķietami varenās impērijas sabrukuma. Komunistu partijas valdīšana un Staļina terrora gadi izveidoja līdzīgu stāvokli ārzemēs, tikai daudz plašākā mērogā un ar daudz plašākām iespējām izmantot moderno technoloģiju informācijas izmaiņas gaitā. Komunistu radio traucējumi un dezinformācija presē nav spējuši noslāpēt cilvēku tieksmi pēc brīvības. Tautu nacionālā atdzimšana ir sākusies ar grūti pārredzamām sekām nākotnē. Pašreiz izdotā Latvju Enciklopēdija ir spogulis, kuŗā ir redzamas mazās latviešu tautas kolosālais darbs savas dzimtās zemes un tautas labā. Tāpēc šo izdevumu var uzskatīt par vissvarīgāko devumu tautai, kā trimdā, tā arī Latvijā.

Latvju Enciklopēdijai ir glīta ārējā apdare un bagāts saturs. Pirmais sējums aptveŗ burtus no A līdz I. To ievada galvenā redaktora prof. E. Andersona priekšvārds, paskaidrojot, ka viņa darbs ir nepabeigtās Latviešu konversācijas vārdnīcas un Latviešu enciklopēdijas turpinājums, kuŗas pēdējais papildinājums iznāca 1962. gadā Lidijas Švābes redakcijā. Te vēl ir jāpiemin, ka Latvijā no 1967. līdz 1970. gadam trijos sējumos iznāca Latvijas PSR Mazā enciklopēdija , kuŗā apskatīti notikumi un personas no šaurā komunistu partijas viedokļa. Šis izdevums pašreizējos apstākļos ir zaudējis daudz no savas vērtības.

Galvenais redaktors E. Andersons ir veicis ne tikai plašu materiālu vākšanas darbu, bet arī noorganizējis spēcīgu līdzstrādnieku tīklu, kopā pāri par 260 personām, kas aptveŗ visu pasauli. Lielāko financiālo atbalstu ir sniegušas latviešu trimdas organizācijas, galvenā kārtā Amerikas latviešu apvienība, kuŗai pieder arī izdevēja tiesības. Pirmais sējums gaismu ieraudzīja 1983. gadā.

Otrs sējums aptveŗ burtus no J līdz Ļ. Arī to ievada galvenā redaktora īss priekšvārds, apskatot grūtības, kādas šī darba veicējiem bija jāpārvar sējuma tapšanas gaitā. Vairāki aktīvi pirmā sējuma līdzstrādnieki bija aizgājuši mūžībā un to vietā nākuši citi. Sējums iznāca 1985. gadā.

Trešais sējums aptveŗ burtus no M līdz P. Šī sējuma sagatavošanas laikā darba veicēju sastāvā arī ir notikušas ievērojamas pārmaiņas. Neskatoties uz grūtībām lielais darbs virzījies uz priekšu. Sējums iznāca 1987. gadā.

Otra sējuma priekšvārdā galvenais redaktors norāda, ka "Redakcija lielu uzmanību pievērš fotogrāfiskajiem materiāliem." Paruna saka, ka viens attēls atvieto tūkstots vārdu, bet no svara ir tikai tādi attēli, kam ir kaut kāda vēsturiska nozīme. Visos trijos sējumos attēlu ir daudz, un par to pienākas pateicība visiem darba darītājiem. Tomēr fotogrāfiju izvēlē viena kategorija nomāc. Šinī ziņā ir jāaizrāda uz lielo ģīmetņu klāstu visos trijos sējumos. Paliek iespaids, ka ir ievietotas visas ģīmetnes, kas vien ir iesūtītas, kaut gan vienas otras portretētās personas sasniegumi attiecīgajā periodā ir aprobežojušies ar vēstuļu rakstišanu latviešu laikrakstiem un sastāvēšanu kādā no trimdas organizācijām. Tad vēl, daudzi ģīmetņu iesūtītāji ir gribējuši iemūžināt sevi jaunus un skaistus, nevis parādīt tādus, kādi tie izskatījās starp 1962. un 1982. gadu. Līdz ar to, lasītājs ierauga jaunu cilvēku parādi viņu vecuma dienās. No līdzīgām situācijām vajadzētu izvairīties, jo tās rada nepareizas domas par attiecīgā cilvēka darbības laiku. Un ja tiešām ģīmetne ir nepieciešama, tad vajadzētu atzīmēt gadu, kuŗā tā ir uzņemta.

Daudz vairāk gribētos redzēt dokumentu kopijas, sevišķi tādu dokumentu, kur ir redzami attiecīgo cilvēku paraksti, jo tie varētu noderēt salīdzinājumiem citās vajadzībās. Patiktu redzēt arī svarīgāko grāmatu titullapu kopijas pie autoru biogrāfijām. Par visām lietām, pašā pirmajā sējumā gribētos redzēt Latvijas karti krāsās, ar iezīmētām apriņķu robežām. Noderētu arī karte ar iezīmētām pagastu robežām.

Kā jau to galvenais redaktors pastāsta, lielā darba slodze un lielie materiālie izdevumi izdošanu novilcināja. Jau pirmā sējuma sagatavošana aizkavējās. Bet savāktie materiāli vēlākos gados nav papildināti, nedz arī izlaboti. Līdz ar to ziņu nepilnība vienā otrā vietā pārsteidz. Jāaizrāda arī, ka nevajadzēja pārāk daudz taupīt telpu ar saīsinājumiem, sevišķi lietojot tādus saīsinājumus, kas nav izskaidroti pirmā sējuma saīsinājumu un akronīmu sarakstā. Tā var rasties grūtības tādam lasītājam, kas izglītojies ārpus Latvijas un kuŗa zināšanas par Latviju, latviešu valodu un dažāda veida organizācijām ir ierobežotas.

Tomēr ar godu jāsaka, ka liels darbs ir paveikts. Katrā paveiktā darbā ir viegli atrast vainas. Ņemot vērā ierobežotos līdzekļus un darba veicēju lielo izkliedi sērijai ir neatvietojama vērtība. Enciklopēdijas ir bijušas zinātnes un mākslas atspoguļotājas laikmetu secībā. Kā tipiskāko izdevumu ar zinātnisku ievirzi varētu minēt F. Beikena (Bacon) Novum Organum, kas ir veltīts zinātnei. Bet ar to arī enciklopēdiju aprobežošanās ar mākslu un zinātni izbeidzās, tās kļūst par vispārējām un nepārtrauktām kāds tautas vai sabiedriskās dzīves sasniegumu atspoguļotājām.

Mainīga ir dzīve un mainīgi ir arī sasniegumi. Tāpēc dažādos laikmetos dzimušas dažāda satura un apjomu enciklopēdijas ir kļuvušas par pasaules lielāko bibliotēku un archīvu dārgumiem. Nekas sabiedrisko dzīvi tik labi neatspoguļo, kā laba enciklopēdija. Augšanas un attīstības process ir nepārtraukts, nepārtrauktam būtu jābūt arī tā aprakstam. Labi būtu, ka arī mūsu trimdas enciklopēdijai pievienotos gadu grāmatas. Par šo ideju var tikai sapņot, viss atkarīgs no līdzekļiem un darbinieku nestajiem upuriem. Nākošo sējumu veidotājiem var vēlēt to labāko turpmākajā darbā.

 

Tadeušs Puisāns