1872. gada 25. jūlijā

No kādreizējā ASV sūtņa Anglijā un Austroungārijā, Bismarka skolas biedra Džona Lotropa Motlija vēstules sievai:

„Pēc pusdienām mēs ar Bismarku devāmies gaŗā pastaigā pa mežu, viņš visu laiku runāja gluži vienkārši un asprātīgi par visu ko, kas bija noticis šais sevišķajos gados, bet darīja to tā, kā ikdienišķi ļaudis runā par ikdienišķiem notikumiem - bez jebkādas aizraušanās. Patiešām, viņš ir tik vienkāršs, tik pilns laissez aller, ka ir visu laiku pašam sev jāatgādina: šis taču ir lielākais dzīvais cilvēks un viena no lielākajām vēstures personībām, kas jebkad dzīvojusi. Viņš runā par visu ko, saka, piemēram, ka vislielākā muļķība būtu, ja Vācija uzbruktu kādai citai valstij - saka, ja Krievija piedāvātu Vācijai Baltijas provinces kā dāvanu, viņš nepieņemtu.”

Viszchehligs augst Ķeizers!

Es luhdzos pehc sawahm Tehva mahjam ieksch to dzimtu muizchu Telsen Grobines Apriņķi. Manni tehwi tahs buhwejuschi un savu muhzchu nodzihvojuschi, un nu tas Graff von Keizerling tahs noplehsch un to zemmi pee sawas muizshas peeleek. Mums teem behrnim tagad nevaid kur sawu galvu nohlikt. Vispazemmigi luhdzos Juhsu augstu zchehlastibu - lai Jushu tehwa nebeidzama apzchehloschana noteek.

Telsen to 16-tu Juli 1862

Visaugstais zchehligs Ķeizers!

Ar pazemmigahm luhgschanahm nahkam pee Juhsu zchehlastibas. Mehs no Telssen pagasta saimneeki pee Grobines appaksch Graf Keiserling essam ar leelu un nespehjamu naudas maksaschanu par muhsu mahjahm speesti. Mehs nespehjam wairak tahdu leelu maksu par muhsu mahjahm doht, to redzam pee sawas dzihwoschanas. Wissu kas ween mums irr bijis, to nu ka: sawus lohpus, drahnas, naudu, essam nodewuschi, - nu wairak nespehjam tahdu leelu naudu maksaht. Mums ir jamaksa par mahju grunti 200 rub. un ta zeme mums 50 puhraweetas eemehrita cauri tā slikta ka labba zemme. Gannibas preeksch lohpeem mums newaid, daudz japlesch eeksch purweem un mezcheem. Eeksch ikweenas mahjas mums waijag 2 kalpi turreht, wiņņeem ehkas taisiht un wiņņu lohpus ganniht ikdeenas. Itt pazemmigi luhdzam muhsu ceeniga augsta wisszchehliga Ķeizera apzchehloschanu. Mehs essam Juhsu pazemmigi behrni un paklausīgi pawalstneeki lihdz nahvei.

saimneeki pee Telsen
Klucca Jahnis Rulman
Jahtscha Krist Kulmann
to Juli 1862

(Lūgumraksti, sakopoti V sējumā Dokumenti par tautas atmodas laikmetu 1856- 1867.)

„Tagad tikai mans gars lido atpakaļ uz manu dzimto vietu, uz dzimtas kapsētu Raikilā*. Gadījums bija izraudzījis šo vietu [mums atdusai]. Kādā dienā, staigādams ar bērniem pa mežu, mans vectēvs uzdūrās milzīgam, dīvainam akmenim un, it kā kāda iekšēja spēka vadīts, teica: „Šeit lai reiz mūs visus apbedī!” Mans tēvs, kas slimoja ar melancholiju, gaišredzīgi jauzdams pāragru nāvi, uzrakstīja šīs rindas, nelielajam meža stūrim veltījot:

Es zinu, tik pārāk tuvu ir diena,

Viņa kapakmens vēl ir tur, droši vien sūnu klāts un brikšņu slēpts. Mana tur nebūs, bet es par to domāju bez rūgtuma. Neviens man nespēj nolaupīt atmiņas. Es tāpat zinu savu izcelšanās vietu. Šodien ne mazāk kā jebkad agrāk es piederu savai dzimtenei, cik nu ikvienam ceļiniekam zemes virsū var būt šī mājas sajūta, un tāpēc ka es esmu baltietis, ne valsts vācietis, es spēju darīt to, ko daru.”

Izraksts no filozofa grāfa Hermaņa Keizerlinga (Hermann Keyserling) grāmatas Das Spektrum Europas (Berlīnē, 1928) nodaļas „Die baltischen Staaten”. H. Keizerlings bija iepriekšējos sūdzības rakstos minētā grāfa Keizerlinga pēcnācējs.

Jahnis Pormalis

J. Pormalis - dzimis Prodes pagasta Ilūkstes apriņķī. 1905. g. ņem dalību revolucionārā kustībā Subates apkārtnē. Vecāki, lai izvairītos no mahju nodedzināschanas, nodod dehlu soda ekspedīcijai, kura 1906. gada 15. janvāri to noschauj. Nodedzinātas arī mahjas.

(No grāmatas 1905. gada revolūcija. Red. P. Stučka. 1926. 633. lp.)

vien redzējuši.” *

pagātnes sāpēs. **

top ceļš

Jēkabs Alksnis dzimis 1897. g. 26. janv. Naukšēnu pagastā Vidzemē, gājis bojā Staļina tīrīšanās pēc Latvijas PSR Mazās enciklopēdijas zinām 1937. g., pēc Latvijas padomju enciklopēdijas - 1938. g. 29. jūlijā, tai pašā dienā, kad Jānis Rudzutaks.

Roberts Eidemanis dzimis 1895. g. 9. maijā Lejasciemā, Vidzemē, gājis bojā Staļina tīrīšanās pēc LME un LPE 1(937. g. 12. maijā.

Vēstures ziņa: Jēkabs Alksnis piedalījies Roberta Eidemaņa tiesāšanā.

Vēstures ekoloģija

Avīzes ziņa 1988. gadā: „Tieši šodienas jaunatne, klusi ciešot, ir uz saviem pleciem iznesusi pēdējo septiņu miera gadu nezināmo karu. Nezināmo tāpēc, ka par Afganistānu, tās radītajām ciešanām, mūsu sabiedrība atklāti ilgi nerunāja, tagad runā un mierina sevi, dodot privilēģijas karojošajiem un novēršot acis no jaunajiem invalīdiem. Katrs nevar un katram ari nevajag būt Če Gevaras kaluma cīnītājiem. Un tāpēc atcerēsimies tos, kuri ne tikai bija drosmīgi, bet vienkārši spēja vai nespēja izdzīvot, tos, kuri, atceroties sevi uz nāves robežas, nevar teikt, ka aizstāvējuši savu tēvu zemi.”

Avīzes ziņa: „Rīgā nesen atklāts liftu muzejs, vienīgais šāds sabiedriskais muzejs Savienībā. Mājvieta tam ierādīta pārvaldes ‘Latvijas lifts’ telpās. Muzeju pārzina Alfs Markovs, kurš jau trīsdesmitsesto gadu strādā šajā tehnikas nozarē. - Kaut arī visa muzeja bagātība satilpināta vienā telpā, te rodams priekšstats par liftu tehnikas evolūciju vispār, bet jo sevišķi Latvijā.”