Jaunā Gaita nr. 174, septembris 1989

 

PAR PRŪŠIEM UN CITĀM BALTU TAUTĀM − JATVINGIEM, KURŠIEM, ZEMGAĻIEM, SĒĻIEM, LATGAĻIEM, AUGSTAIŠIEM UN ZEMAIŠIEM

Kolāža

 

Prūšu karavīri Gņezno (Gniezno, Polijā). Doma baznīcas durvju fragments (ap 1170. g.)

 

Izlietotas Ilmāra Meža kartogrammas (Zvaigzne 1, 1989), Valža Muktupāvela ekspedīcijas piezīmēs „Kā es meklēju Rāmavu” (Māksla 3,1989), Česlava Miloša apcere „Baltieši” (Lit. un Māksla 12.8.1989.) un Juŗa Dreifelda piezīmes „Satraucoša patiesība” (34. lp).

... Prūšu brīvās un neatkarīgās attīstības posmu pārtrauca krustnešu agresija 13. gadsimtā, kuŗas rezultātā visa zeme tika pakļauta, liela daļa iedzīvotāju − iznīcināti. Daudzi aizgāja uz Lietuvu un citām kaimiņzemēm, kamēr dzimtenē palikušie nonāca beztiesiskā okupantu pakļautībā. Sākās liels vācu migrantu pieplūdums un līdz ar to zemes pārvācošana. Asimilācijas un citu procesu dēļ prūšu skaits strauji samazinājās, līdz pēc 1709.-1711. gada Lielā mēra un tam sekojošā bada prūšu valoda tikpat kā vairs neskanēja. Palika tikai zemes nosaukums − Prūsija, kas pastāvēja līdz 1946. gadam. Un atkal zeme bija izpostīta, iztukšota, atkal jauni migranti. Un zemes nosaukuma maiņa.

 

*

 

... Vēsturnieki zina, ka reiz tālā pagātnē teritorijā, kas pazīstama kā Austrumprūsija, dzīvojusi prūšu tauta, kuŗu, pateicoties vāciski runājošo Jēzus sekotāju pūliņiem, piemeklēja tāds pats liktenis, kāds piemeklēja Kārību salu ciltis. Taču vēsturnieki nemēdz stāstīt par mātes izmisumu un bērna ciešanām, un droši vien tā ir labāk. Civilizācija, kam pašai sevi tīkas dēvēt par kristīgu, tika izveidota ar nevainīgu upuŗu asinīm. Paust cēlu sašutumu par tiem, kas mūsdienās lūko radīt jaunu civilizāciju, lietojot līdzīgas metodes, nozīmē zināmā mērā ieslīgt farizejiskumā. Ilgus gadus dokumenti par izdarīto noziegumu paliks noslēpti kādā tālā un drošā vietā; un tad nākotnes zinātnieks, izracies cauri putekļiem un zirnekļu tīkliem līdz vecajiem foliantiem, nāks pie secinājuma, ka pastrādātās slepkavības bijušas niecīgi pārkāpumi salīdzinājumā ar to, kas sasniegts. Tomēr vēl ticamāk, ka tādu dokumentu nemaz nebūs, jo šodienas progresīvie ķeizari izpratuši vienkāršo patiesību, ka tas, kas neeksistē uz papīra, neeksistē vispār...

 

*

 

Lai Pablo Neruda cīnās par savu tautu. Viņš tomēr maldās, uzskatīdams, ka visas protesta balsis no Vidus- un Austrumeiropas ir vai nu spītīga nacionālisma balsis, vai arī aizkaitinātas reakcijas brēcieni. Acis, kas redzējušas, nedrīkst aizvērt. Rokas, tveŗot spalvu, nedrīkst aizmirst, ko tās taustījušas. Lai tik viņš atļauj pulciņam Vidus- un Austrumeiropas rakstnieku apspriest problēmas, atšķirīgas no tām, kas māc viņu.

Brīdī kad es, kā mans draugs mēdza teikt, stāšos Zeva priekšā (vai nu dabiskā nāvē miris, vai Vēstures notiesāts), es atkārtošu visu šeit savai aizstāvībai uzrakstīto. Daudzi cilvēki nodzīvo savu mūžu, krādami pastmarkas, vecas monētas vai audzējot tulpes. Esmu pārliecināts, ka Zevs būs žēlīgs pret cilvēkiem, kas pilnībā nodevušies šiem vaļaspriekiem − arī tad, ja tie nav bijuši nekas vairāk kā tikai spēlēšanās un bezmērķa izklaidēšanās. Es viņam teikšu: „Nav mana vaina, − ka tu man devi spējas vienlaikus saskatīt to, kas notiek Omahā un Prāgā, Baltijas valstīs un Ziemeļu Ledus okeāna krastos. Es jūtu − ja neizmantošu šo dāvanu, mana dzeja kļūs nebaudāma man pašam un slava nīstama. Piedod man!” Un varbūt Zevs, kas nesauc marku krājējus un tulpju audzētājus par muļķiem, man piedos.

(Česlavs Milošs)

 

Kolāžu sastādījis Laimonis Zandbergs.

 

 

Ar cipariem karte atzīmēti administratīvie rajoni:

1. Liepājas, 2. Kuldīgas, 3. Ventspils, 4. Talsu, 5. Tukuma, 6. Saldus, 7. Dobeles, 8. Jelgavas, 9. Bauskas, 10. Rīgas, 11. Ogres, 12. Limbažu, 13. Valmieras, 14. Valkas, 15. Cēsu, 16. Alūksnes, 17. Gulbenes, 18. Balvu, 19. Madonas, 20. Stučkas, 21. Jēkabpils, 22. Preiļu, 23. Rēzeknes, 24. Ludzas, 25. Krāslavas, 26. Daugavpils.

 

SATRAUCOŠA PATIESĪBA

Latvijas radošo savienību plēnums savā 1988. gada 2. jūnija rezolūcijā pieprasīja, lai „tautskaites materiāli visās pozīcijās” tiktu plaši publicēti. Šāda prasība nenoliedzami visspilgtāk apgaismo tās kroplības, kas pārņēmušas valsti, kuŗā it kā tautai un strādniekiem pieder visa vara. Nekur citur virs zemes nav tāda situācija, kur tautas skaitīšanas datus jāslēpj no tautas. Pat pēc vairāk nekā četriem „atklātības” gadiem, kad daudz kas mainījies izteiksmes brīvības jomā, vēl arvien augstākās spices činavnieki liedz publicēt sīkāku informāciju par iepriekšējiem tautas skaitīšanas rezultātiem. Jāizsaka līdzjūtība tiem latviešu demogrāfiem, kuŗiem visu šo laiku bijis jāslēpj no tautas informācija, kas tautai visvairāk interesē. Demogrāfiskā grafika, kas publicēta Zvaigznē tikai daļēji un aptuveni spēj atklāt latviešu tautas bēdīgo situāciju. Toties ne visiem Latvijas iemītniekiem jāaprobežojas ar šādu „caur puķēm” pasniegtu informāciju. Jau 1980. gadā krievu valodā Rīgā iznāca grāmata, kuŗā atrodam sīku statistiku par tautību sadali kā pilsētās tā lauku rajonos un pat miestos (Čislennosķ, Sostav i razmeščenije naselenija Latviiskoj SSR Po Gorodam i Rajonam Po Dannym Perepisi Naselenija 1979 Goda). Šī grāmata publicēta numurētās kopijās un izdalīta tikai izredzētiem dienesta funkcionāriem. Demokrātijas un atklātības interesēs domāju, ka būtu svētīgi šeit publicēt šos datus, lai Latvijas demogrāfi beidzot varētu atsaukties uz bezcenzūras avotu, t.i. Jauno Gaitu, lai visai latviešu tautai spētu pasniegt pilnīgas analīzes par tiem etnodemogrāfiskiem procesiem, kas nerimtīgi risinās mūsu tēvzemē (skat. tabulu A).

Citā, arī tikai izredzētai elitei domātā grāmatā atrodam skaitļus, kas mūs var vēl vairāk skumdināt. Atsevišķās vecumu grupās latvieši jau desmit gadus atpakaļ atradās izteiktā mazākumā. Viskritiskākais demogrāfiskais pārrāvums atrodas taisni starp tiem, kuŗi dzimuši no 1945. gada līdz 1959. gadam, bet spēcīgākās pozicijas starp penzionāriem (skat. tabulu B).

Beidzamajos desmit gados migrantu plūdi nav rimuši un latviešu svars nemitīgi krities. Pēc 1989. g. 11. maija Dzimtenes Balsi sniegtiem datiem, 1989. gadā visā Latvijā dzīvojuši 2,58 miljoni cilvēku, no kuŗiem 1,36 miljoni bijuši latviešu izcelsmes, t.i. 50,7%. Cīņā jau publicēti 1989. gada dati par Lietuvas nacionālo sastāvu, bet par Latviju vēl šādas ziņas nav publicētas.

Ceram, ka tomēr drīzumā tautai kļūs pieejami visā pilnībā jaunie tautas skaitīšanas dati, un ka beidzot, vismaz šai jomā, latvieši varēs skaidri redzēt patiesību, lai cik nepievilcīga un satraucoša tā arī būtu.

 

Juris Dreifelds

 

 

TABULA A: 1979. g. LATVIJAS TAUTAS SKAITĪŠANAS DATI

(Iedzīvotāju sastāvs procentuāli pēc izcelsmes)

 

 

latvieši

krievi

baltkrievi

ukraiņi

poļi

lietuvieši

citi

KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

Republikā

53,7

32,8

4,5

2.7

2.5

1,5

2,3

pilsētās

45,1

40,2

4,5

3.4

2.7

1,1

3,0

laukos

71,9

17,3

4.3

1,1

2,2

2,4

0,8

 

PILSĒTAS

 

 

 

 

 

 

 

Rīga

38,3

46,1

4,6

3.9

2,0

0.8

4,3

Daugavpils

12,6

58,8

8,9

2,9

13,3

1,0

2,5

Jelgava

52,1

33,2

5,7

3.4

1.8

1.5

2,3

Jūrmala

48,2

39,7

4,4

2,6

1.6

1,0

2,5

Liepāja

41,9

41,2

4,5

6,6

1.4

1.4

2,6

Rēzekne

35,0

57,2

1,8

1.4

3.1

0,3

1.2

Ventspils

47,5

36,1

5.9

5,7

1.1

0,7

3,0

 

RAJONI

 

 

 

 

 

 

 

Alūksnes

75,2

19,1

1,0

1,2

0.5

0,3

2,7

Balvu

66,1

24,3

0.7

0,6

0.3

0,1

0,8

Bauskas

67,9

14,1

5,0

1,9

1,8

8,3

1,0

Cēsu

80,8

13,4

2.3

0,9

1.3

0.5

0,8

Daugavpils

38,6

38,0

6.6

0,8

13,4

2.0

0,6

Dobeles

63,9

18,2

6.3

2,7

2.0

5,8

1,1

Gulbenes

79,9

15,6

1.5

1,1

0,9

0.3

0.7

Jēkabpils

63,9

25,6

3.1

1.4

2.3

2,1

1,6

Jelgavas

60,4

20,6

9,3

1,8

2,9

4,2

0,8

Krāslavas

45,3

24,7

22.2

0,8

5.7

0,4

0,9

Kuldīgas

86,6

6,9

1.4

1.2

0,7

2,2

1.0

Liepājas

77,8

9,5

1.9

2,6

0,7

6,8

0.7

Limbažu

84,9

8,9

1.7

1.2

1.0

0,7

1,6

Ludzas

55,9

37,1

4.4

0,7

1.0

0,2

0.7

Madonas

82,7

12,5

1.6

0.9

1.1

0,5

0,7

Ogres

72,4

18,9

3,9

1.3

1.7

0,9

0.9

Preiļu

66,8

27,9

1.6

0.6

2,4

0,2

0,5

Rēzeknes

55,1

40,8

1.4

0,4

1.6

0,2

0.5

Rīgas

59,0

28,8

5,3

2,6

1.8

1,2

1.3

Saldus

78,6

7,6

2,2

1.3

0.9

8,8

0,6

Stučkas

73,2

16,5

3,1

1.0

1,6

3,8

0.8

Talsu

88,4

5,8

1.3

1.1

0.9

0,7

1.8

Tukuma

79,5

11,9

3,1

1,6

1.3

1.2

1,4

Valkas

73,8

18,4

2,8

1.3

1.1

0,5

2,1

Valmieras

78,9

14,2

2,8

1,3

1.1

0,5

1.2

Ventspils

89,6

5,8

1.0

1.2

0.4

0,9

1,1

 

TABULA B: Latvijas latviešu un visu iedzīvotāju vecumu sadale 1979. gadā

(Kalkulēti no datiem Itogi Vsesojuznoi Perepisi Naselenija 1979 goda Po Latviiskoi SSR, Rīgā: 1982)

 

Vecums

Dzimšanas dati

Visas tautības

latvieši

latviešu procents

0−15

1964−1979

544374

301 534

55,39

16−19

1960−1963

156 648

79 086

50,49

20−24

1955−1959

196 778

88 444

44,95

25−29

1950−1954

185 577

78 861

42,50

30−34

1945−1949

162 619

77 813

40,30

35−39

1940−1944

186103

104 644

56,23

40−44

1935−1939

185312

95 523

51,55

45−49

1930−1934

175 607

95 441

54,35

50−54

1925−1929

165 972

85 326

51,41

55−59

1920−1924

123317

64 448

52,26

60 −

−1919

420136

272 773

64,92

Kopā

 

2 502 443

1 343 893

53,7

 

Agrā dzelzs laikmeta prūšu pilskalns (Zubonajcie, Polijā)

 

Jaunā Gaita