GLUŽI NEGAIDĪTS NOTIKUMS

 

Kārlim Zariņam šogad ir simtgade. Izrādās, ka to var svinēt izcilā kārtā - ar kāda šī latviešu prozas meistara agrāk nezināma darba pirmpublicējumu. Par to parūpējies Karogs, savā 1989. g. februāŗa numurā ievietodams Zariņa atstātajos manuskriptos atrasto autobiogrāfiska rakstura sacerējumu Jāņa Zaļuma dzīves stāsts.

Publicējumu ievadot Ingrīda Kiršentāle norāda, ka rokraksts, no kuŗa darbs pārrakstīts, apraujas pusvārdā. Stāstījums tad ir nonācis līdz brīdim, kad Jānis Zaļums, t.i. autors, šī gadsimta sākumā gatavojas iestāties Mangaļu jūrskolā. Ir pazīmes, ka rakstnieka ģimenē uzglabātajos materiālos varētu atrasties turpinājums, bet lieta vēl nav pārbaudīta. Ingrīda Kiršentāle bez tam vairāk vai mazāk skaidri pasaka, ka ir vēl citas liecības par Kārļa Zariņa literāro darbību laikā pēc 1944. gada. Vienīgais līdz šim pazīstamais tās izpaudums bija paša autora pārstrādātais Kauguriešu jaunizdevums 1975. gadā.

Valdemārs Ancītis ir pastāstījis, ka viņš jau sešdesmito gadu beigās, būdams Saldus laikraksta literārās nodaļas redaktors, aicinājis Talsos uz ļoti klusu dzīvi apmetušos Kārli Zariņu par līdzstrādnieku, rosinājis viņu arī rakstīt atmiņas. Atbilde bijusi abos gadījumos noraidoša. Vecais rakstnieks kādā vēstulē ne bez sarkasma teicis, ka viņš maz interesanta piedzīvojis, to pašu varbūt pārāk subjektīvi uztvēris un tāpēc atmiņu rakstīšanai nederot.

Tagad atklājies, ka par Jāņa Zaļuma dzīves stāstu autors nav vēlējies runāt. Vēl nav noskaidrots, cik tālu šis stāsts uzrakstīts, kad tas nobeigts vai pārtraukts. Ar paša rakstnieka roku gan atzīmēts sākums - 18.VI.1945. Sešas nedēļas pēc kaŗa beigām Kārlis Zariņš tātad klusi un mierīgi uzsācis kādu darbu, kuŗa tagad publicētais trīsdesmit lappušu fragments jau pats par sevi ir liels notikums latviešu literatūrā. Ingrīda Kiršentāle gan pagaidām apmierinās ar konstatējumu, ka Jāņa Zaļuma dzīves stāsts ir "talantīgi" uzrakstīts. Tāds spriedums par nobriedušas stila meistarības spožu paraugu liekas skops, pat ļoti skops un reizē pārsteidzošs, ja atceŗas Kārļa Zariņa darbu itin atzinīgo vērtējumu Kiršentāles grāmatā Latviešu romāns (1979).

Jaunās atklātības laikā literatūras apcerētāji Latvijā jau vairākkārt pieminējuši, ka nekādi slēptu un aizturētu manuskripti daudzumi gaismā nenākot. Šķiet, ka par Kārli Zariņu šinī sakarībā daudzi nebūs domājuši. Jāņa Zaļuma dzīves stāsts ir spēcīgs pārsteigums. Un rakstnieka atstātajā mantojumā var tātad slēpties vēl citi.

 

Mārtiņš Lasmanis