IZCILS SASNIEGUMS FOLKLORAS PĒTNIECĪBĀ

Vaira Vīķe-Freiberga un Imants Freibergs. Saules dainas. Montreal: Helios, 1988. x, 266 lp.

 

Grāmata Saules dainas atšķiŗas no citām ar to, ka tā balstās uz datorā ierakstītas bazes (turpmāk Sk - Saules korpuss). Trīs ceturtdaļas no Sk savukārt balstās uz Kopenhāgenas Latviešu tautas dziesmu izdevuma. Kopenhāgenas izdevums, kas sevī apvieno Barona Dainas un Šmita Tautas dziesmas, ir visā pilnībā datorā ierakstīts t.s. Bostonas korpusā. Barona Dainas Kopenhāgenas izdevumā ir daudz cietušas; kā Sk tā Bostonas korpuss ir vēlāk salīdzināti ar Barona Dainu pirmizdevumu, un daudzas Kopenhāgenas izdevuma kļūdas ir labotas.

Sk uzņem tikai tās dziesmas, kuŗās parādās saule kā vārds vai vārda sastāvdaļa (pasaule). Ārpus Sk paliek Saules dziesmas, kuŗās Saule saukta citā vārdā (piem. sudraba gailītis).

Sk papildina Kopenhāgenas izdevumu ar dziesmām no citiem avotiem, kā piem. Zinātņu akadēmijas lielā Latviešu tautasdziesmu izdevuma. Citi viegli pieejami avoti, kā Filologu biedrības raksti un J. Vītoliņa Kāzu dziesmas toties nav izmantoti.

Saules dainās nav publicēti sīkvarianti un dubultnieki, īpaši tie, kas Šmita Tautas dziesmās ir iespiesti kā pamatdziesmas, jādomā paviršības dēļ. Par izlaistajām dziesmām ir izsmelošas norādes grāmatas beigās.

Katru Sk dziesmu sakopotāji ir papildinājuši ar norādi kādā jēdzienā vārds saule lietots. Vienā jēdzienā saule ir pasaules visuma iedalītāja (šī saule, viņsaule, pasaule - 200 dziesmās); otrā - fizisks debesu spīdeklis (jau saulīte gabalā- 2000 dziesmās); trešā jēdzienā Saule ir mitoloģiska būtne (Saule savas meitas rāja -1450 dziesmās).

No Sk, kā no citām datu bazēm, ir iespējamas visādas atguves. Varētu, piem., atgūt dziesmas ģeogrāfiskā secībā, sakārtojot tās pēc pierakstīšanas vietas. Šādi sakārtota grāmata derētu gan dažiem īpašiem nolūkiem, bet ne caurmēra lasītājam. Grāmatas Saules dainas sastādītāji ir izvēlējušies to kārtot pēc jau minētajiem trim vārda saule jēdzieniem un katra jēdziena dziesmas sniegt alfabētiskā kārtībā. Šādam iekārtojumam ir savas priekšrocības (mītoloģiskās dziesmas ir sniegtas vienkopus, dziesmu var viegli sameklēt ja zin pirmo rindu) un savas sliktās puses (bāreņu dziesmas - kuŗas Vīķe-Freiberga ir apcerējusi īpašā rakstā - ir izkaisītas pa visu korpusu).

Nav šaubu, ka Sk (ko var iegādāties atsevišķi) un no tā atgūtās Saules dainas ir it nozīmīgi sasniegumi mūsu folkloras un tekstu pētniecības metodoloģijā. Grāmata iesākas ar ievadu, kam seko apceres par klasifikācijas principiem un dziesmu struktūru. Grāmatai ir skaista apdare un apburošas ilustrācijas, par ko pateicamies Inesei Jansonei. Jebkuŗš latvietis nebūs vilies šo grāmatu nopircis, jo to var baudīt gan tajā iedziļinoties, gan to tikai pāršķirstot. Ar nepacietību gaidām solītos papildizdevumus, proti Vīķes-Freibergas Trejādas saules un I. Freiberga vārdu rādītāju.

Pret pašu grāmatu ir tik maz, ko iebilst, ka gandrīz nav vērts to darīt. Sastādītāji būtu gan varējuši izlaist paragrāfu par latgaļu dziesmām (9 lp), it īpaši paskaidrojumu, ka "latgaļu 'oluteņš' nav vidus dialekta 'alutiņš'..." Ir gan. Priekā!

 

Valdis J. Zeps