Ilmārs Rumpēters

Pēc manām domām − mani viengadnieki piedzima tajā paaudzē, kuŗa vairs netika iebaidīta ar vairāk vai mazāk varmācīgiem līdzekļiem. Mums tika melots un aizliegts. Pa daļai tāpēc, ka mums nebija tik ļoti jābaidās kā iepriekšējiem, pa daļai tāpēc, ka katrā paaudzē neatkarīgi no apstākļiem piedzimst un uzaug cilvēki, kuŗiem galvenās vērtības ir brīvība, cilvēcība un ticība − pašlaik Latvijā trīsdesmitgadnieki, paldies Dievam, ir liels darbīgs spēks. Un mums nenāk ne prātā atteikties no cīņas vai nodot savus ideālus. Tāpēc, ka mēs, dzīvojot šeit Latvijā, sākumā ar sajūtām, nojautām − vēlāk ar izzināšanu, esam sapratuši un ieņēmuši sevī latvisko garu.

Mēs esam ļoti laimīgi, ka ir pārcirsta neredzamā barjera, kas mūs atdalīja no trimdas latviešiem. Tas mums palīdz vēl vairāk saprast patiesību un likumsakarīgi mūsos rodas vairāk drosmes.

Manas radošās darbības ceļš sākās ar aktrises darbu Liepājas teātrī, kaut pati esmu rīdziniece. Vēlāk Operetes teātrī. Tad pārgāju uz rokmūzikas grupu „Pērkons”. Līdz šim brīdim turpinu vokālās studijas pie konservatorijas pasniedzējas, nopelniem bagātās skatuves mākslinieces, docentes Ilgas Tiknuses. Vislielāko prieku muzicēšanā man sagādā dažādība. Iespējamība dziedāt rokmūziku, folkmūziku, kamermūziku. Dziedāt meditējošas improvizācijas vai eksaltētas nenopietnības, vai izdziedāt dziļu, cilvēcīgu mūziku.

Esmu pateicīga Dievam par visu, ko esmu pārdzīvojusi šajā dzīvē. Visā savā ceļā es tiecos pēc ideāla − savstarpēji atbrīvojoša un radoša spēka − Mīlestības.

Ieva Akurātere

Ieva Akurātere Ņujorkā 1989. gada janvāri.

Ilmāra Rumpētera uzņēmumi.