Visvaldis Bokalders

„LES AMOURS DE PETERSBOURG”

 

Nav vairs tālu līdz Jāzepa Grosvalda simtgadei, kas piepildās 1991. g. 25. aprīlī. Apzinot viņa īsās, tikai 29 gadus ilgušās, intensīvās dzīves laikā atstāto darbu likteņus, redzam, ka daudzi no šiem darbiem nonākuši Zviedrijā. Tur viņa tēvs bija Latvijas sūtnis, tur otrā pasaules kaŗa laikā uz dzīvi pārnāca viņa māsas.

Jāzepam Grosvaldam pašam nebija lemts ilgāku laiku palikt vienā un tai pašā vietā, bet viņš dzīvoja nepārtrauktā kustībā. Pēc skolas beigšanas Rīgā seko mākslas studijas Minchenē, tad Parīzē, studiju ceļojumi Spānijā, Francijā, Itālijā. Pasaules kaŗam sākoties atgriešanās Latvijā, kur viņa pasākto mākslinieku organizēšanas darbu pārtrauc iesaistīšanās strēlnieku pulkos frontē, tad komandējums uz Pēterpili, tad adjutanta darbs angļu armijas ekspedīcijas korpusā pārgājienā no Aleksandrijas Ēģiptē, pa Sarkano jūru, Irāku, Irānu, Kaspijas jūru uz Bakū. Pēc ievainojuma un demobilizācijas, izmantojot daudzo valodu prasmi darbs diplomātiskā dienestā Latvijas sūtniecībā Parīzē. 1920. gadā Parīzē noslēdzas viņa mūžs. Viņa pelni nepaliek Per Lašēza kapsētā, bet tos pārvieto uz Grosvalda ģimenes kapiem Rīgā.

Šādā veidā dzīvojot, nebija iespējams veikt daudzus lielākus un vairāk izstrādātus darbus, bet viss lielais vairums palika vairāk vai mazāk skiču stadijā. Grosvalds asi un ātri uztvēra jaunus iespaidus un bija iemanījies tos dokumentēt iespējami vienkāršā veidā. Katram gadījumam kabatā vienmēr atradās mazs blociņš vai kāda skolas burtnīca cietos vākos, kur tad viņš šos iespaidus ieskicēja parasti zīmulī, iekrāsojot laukumus ūdens krāsām. Tā daudzos austrumu cikla akvareļos krāsām cauri spīd burtnīcu lapu zilais līniju tīkls. Saglabājusies daļa no kādas šādas skiču burtnīciņas (16 x 21 cm), kas lietota studiju ceļojuma laikā Spānijā un mazs blociņš (8 x 13 cm), kur skices no Aleksandrijas un braucienu pa Sarkano jūru 1918. gadā. Ja atlika brīvāks laiks un bija mierīgāki apstākļi, viņš šīs pirmās piezīmes sakopoja un pārstrādāja drusku lielākos zīmējumos (apm. 20 x 30 cm), stingrā kompozīcijā un viņam raksturīgos klusinātos krāsu toņos. Tā radās tagad jau mums klasiski kļuvušie strēlnieku, bēgļu, austrumu un Persijas cikli.

Jāpateicas Grosvaldu ģimenes ciešiem savstarpējiem sakariem, ka lielākā daļa šo darbu ir saglabājušies. Jāzeps Grosvalds ļoti mīlēja savu māti, viņai veltīja vairākus savus darbus kā „Les Amours de Petersbourg” un Persijas ainas, nepārtraukti sarakstījās ar brāli un māsām. Pēc Grosvalda nāves viņa brūnā, nodriskātā ceļa soma pilna ar viņa darbiem nonāca māsu rokās, kuŗas to glabāja ar lielu rūpību.

Pie brāļa Oļģerta Parīzē palika darbi, ko brālis pats bija izvēlējies un viņam vislabāk bija patikuši austrumu iespaidi. Kādā Grosvalda piemiņas izstādes, kas notika Rīgā 1924.-1925. gadā, katalogā ar roku pierakstītās atzīmēs redzams, ka brāļa īpašumā atradušies 28 darbi. Pēc viņa nāves pie atraitnes Briselē apzināti 22 austrumu un Persijas ciklu darbi. Iztrūkst kāds Itālijas skats, palmas Basrā Irākā, 3 Kurdistānas kalnu ainas un kādas persiešu mājas iekšskats. Šie darbi šķiet palikuši Parīzē turienes draugu rokās.

Stokholmā Grosvalda atstātos darbus glabāja vecākā māsa Līna savā vienistabas dzīvoklītī rūpīgi zīda papīrā ievīstītus starp cietām kartona lapām. Katru gadu savā dzimšanas dienā pēc kafijas viņa tos rādija saviem viesiem pa vienam izpakojot un tādā pat kārtībā noliekot atpakaļ. Pēc viņas nāves darbi nonāca jaunākās māsas Margaritas Ternbergas glabāšanā. Gadiem ejot radās bažas par šo darbu tālāko likteni. Dzīvs vēl  bija Grosvalda Parīzes laika studiju biedrs Zviedrijā iemīļots gleznotājs Hildings Linnkvists, tāpat Latvijas mākslas labs pazinējs mākslas vēsturnieks Alfs Čelīns (Kjellin). Ar to palīdzību kontaktēja zviedru muzeju vadības, Mākslas akadēmijā sarīkoja internu Grosvalda darbu izstādi. Tās rezultātā Stokholmas nacionālais muzejs pārņēma 5 (tur pavisam tagad ir 8 Grosvalda darbi) un Vermlandes muzejs Karlstadē 220 Grosvalda darbus.

Vermlandes muzejs austrumu un Persijas ciklus apvienojis vienā grupā, izdalot 54 tipu un 59 mazākas sadzīves skices atsevišķi un 54 lielākas (apm. 20 x 30 cm) kompozīcijas atsevišķi. No strēlnieku cikla muzejā atrodas 49 tēlojumi, 3 bēgļu ainas, viens Melnā bruņinieka variants un viens Istanbulas skats. Stokholmā vairāki Grosvalda darbi ilgajos gados kā dāvinājumi nonākuši zviedru un latviešu draugu rokās. To starpā 3 lielākas eļļas gleznas − māsas Margaritas, Niklāva Strunkes un zviedru bij. ārlietu ministra Vikmaņa mātes portreti.

Brūnajā ceļa somā atradās arī Persijas ainu apraksts franču valodā. Tad kāda 1916. gadā pasākta zīmējumu burtnīca ar jautru, zobojošu tautasdziesmu ilustrācijām „Dziesmu vācele”. Burtnīca satur 10 lapas, kur zīmēts un rakstīts tušā ar iekrāsojumiem akvarelī. Tipi kariķēti atbilstoši ar roku rakstītam dziesmu tekstam. Vāka zīmējums − vācele ar ornamentiem.

Interesants, bet mūsu tagadējā uztverē „negrosvaldiska” stila periods ir zīmējumi, kas radušies Grosvaldam 17, 18 gadu vecumā. Kādā tēlots restorāna iekšskats ar dejojošiem pāriem. Kādā citā tādi pat eleganti jauni cilvēki un dāmas ar cepurēm galvā sēž ap galdu spēlējot kārtis. Stilizētās ķermeņu, roku un sejas vaibstu līnijās izteicas spēles spraigums. Raksturā līdzīgs arī nelielais apģērbu modes zīmējumu albums „Les Amours de Petersbourg” (13 x 20 cm). Te Vīnes jūgendstila un krievu mākslas žurnāla Mir iskusstvo (gleznotājs Somovs) ietekme, kā to savā monogrāfijā raksturo prof. R. Vipers (Jāzeps Grosvalds. Rīgā: Valters & Rapa, 1938. 10. lp). Paša autora vācu valodā pantos sacerētais humoristiskais teksts rokrakstā tušā, zīmējums zīmulī ļoti smalkās, jūtīgās līnijās un vieglās gaišās akvareļa krāsās.