VECLATVIEŠI, JAUNLATVIEŠI UN VĒL SAVĀDĀKI LATVIEŠI

Aldis L. Putniņš. Veclatviešu organizācijas Austrālijā 1913-1948. Melburnā: Austrālijas jaungaitnieku apvienība, 1987. 112 lp.

 

Par veclatviešiem Aldis Putniņš apzīmē latviešus, kas Austrālijā ieceļojuši un dzīvojuši pirms otrā pasaules kaŗa. Ziņas par šiem cilvēkiem ir skopas. Pirmo iebraucēju pēcnācēji ātrāk vai vēlāk pārtautojušies, un, paaudzēm mainoties, arī veclatviešu rakstiskās liecības par sevi un nedaudzie fotoattēli aiziet zudumā. Grāmatas autora nopelns ir tas, ka viņam izdevies sameklēt četru veclatviešu organizāciju protokolu un piezīmju grāmatas par savām sanāksmēm un sabiedrisko aktivitāti, ko tad viņš ir kompilējis chronoloģiskā kārtībā ar savu ievadu un pēcvārdiem.

Šīs četras organizācijas ir, rašanās laika kārtībā: Sidnejas latviešu pulciņš, Sidnejas latviešu strādnieku biedrība, Sidnejas latvju klubs un Austrālijas latviešu labdarības biedrība. Pēdējo no tām gan tikai nosacīti var dēvēt par veclatviešu organizāciju, jo tā jau radusies pēc otrā pasaules kaŗa un pat valdes sastāvā ir atrodami jau vismaz pāris pēckaŗa ieceļotāji.

No mūsdienu redzes loka lasītājs ar vislielākām simpātijām var sekot vissenākajam un visjaunākajam posmam no aprakstītā laikmeta. Turpretī vidus posms - neatkarīgās Latvijas laikmets - iezīmējas Austrālijas latviešu dzīvē ar plaisu starp nacionāliem latviešiem no vienas un sociālistiem un komunistiem no otras puses. Pēdējo grupai, dzīvi brīvajā Latvijā nemaz nepazīstot, Latvijas valsts ir tikai māneklis un maldi, lai apspiestu un izsūktu strādniekus. Viņi arī dogmatiski atsakās ticēt jebkādām sliktām ziņām no Padomijas un labām ziņām no Latvijas. Ar savām maldugunīm tāpēc arī šīs grupas paaudze aiziet kapos un aiz sevis neatstāj pat līdzjūtību un piemiņu pārējos latviešos. Vai dažus no viņiem vispār varēja saukt vairs par latviešiem? Krievu komunisti Sidnejā tiem bija sirdij tuvāki. Par šiem cilvēkiem tomēr neviļus jādomā atkal mūsdienās, kad Austrālijā latviešu baznīcā uz kanceles uzkāpis sektantisks sprediķotājs un bībeles sitējs ("bible thumper"), kam nav svēta ne latviešu valoda ne tauta, bet sektantiski cittautieši ir tuvāki. Cik līdzīgas šīs ainas! Kas kādreiz vispār pieminēs šo nabagu?

Putniņa grāmatai pievienotas vēl piezīmes, bibliogrāfija, anglisks konspekts un fotoattēli.

 

Inārs Brēdrichs