Jaunā Gaita nr. 176, februāris 1990

 

 

Latviešu rakstnieki LARA saietā Kalifornijā 1989. gadā.
 Māra Zālīte, Kārlis Zvejnieks, Anšlavs Eglītis, Māris Čaklais un Alberts Bels. (V. Neimaņa uzņēmums)

 

Uzņemoties žurnāla Karogs vadīšanu, Sibīrijā dzimusī dzejniece Māra Zālīte runā par garīgo maizi pēc kuŗas jau tagad sāk salkt mūsu tauta":

Tumšajos politiskās narkozes murgu gados kultūra bija tā, kas gandrīz vienīgā sargāja un uzturēja tautas dzīvības uguni. Literatūra, jo sevišķi dzeja kļuva par garīgās pretošanās kustību. Rakstnieki pārtapa publicistos un oratoros. Sastapdami milzīgu pretestību, iestājās par demogrāfiju, ekonomiku, ekoloģiju, izglītību, lauksaimniecību. Gan pārsteidzošas kompetences, gan apgarota diletantisma līmenī. Garus gadus tika briedināts 1988. gada 1. un 2. jūnija Rakstnieku savienības valdes paplašinātais Plēnums, kad J. Pētera vadībā Latvijas radošā inteliģence pirmo reizi pēckara vēsturē kļuva par nozīmīgu politisku spēku. Tika ielikti pamati Latvijas Tautas frontei - plašākajai tautas kustībai, kāda jebkad Latvijā bijusi. Tas mērķis ir skaidrs - neatkarīga Latvijas valsts.

Literatūra atgriežas savā pirmgultnē, savās robežās. "Robežās tikt pie pilnības" - ir tās jaunais vēsturiskais uzdevums. Rakstniecībā šodien jāizstrādā augsne, jāgatavo sēkla un jāsēj tai tīrumā, kuŗa raža būs nepieciešama nākotnē. Tā būs tā garīgā maize, pēc kuŗas jau tagad sāk salkt mūsu tauta. Ar asām politiskām mērcēm vien ilgi neiztikt. Garīgā Latvija - tās veidošana nav mazāk svarīgs uzdevums šodien un nākotnē...

Karogs, 1,1990.