Jaunā Gaita nr. 176, februāris 1990

 

 

SVAIGI UN INTERESANTI ATDZEJOJUMI

Imants Ziedonis. Flowers of Ice. Atdzejojis Berijs Kalahans (Barry Callaghan). Džona Montagjū (Montague) ievads. Toronto: Exile Editions, 1987.

 

Latviešu rakstnieki ir maz pazīstami zemēs, kuŗās lieto angļu valodu. Tomēr latviešu dzejnieku darbu tulkojumi parādās joprojām, un arī Imanta Ziedoņa lirika vairākkārt atdzejota angliski. Galvenā tulkotāja Padomju Savienības izdevumiem ir bijusi kompetentā Ruta Spīrsa, kuŗas Ziedoņa dzejas tulkojumi ir izdoti atsevišķā sējumā. Kādi 85 Ziedoņa dzejoļi ir lasāmi angļu-krievu izdevumā Thoughtfully I Read the Smoke (Maskavā, 1980). Doriana Rotenberga atdzejojumi šinī grāmatā ir pieņemami, kaut vietām mechaniski un kokaini. Rosīgākā tulkotāja rietumu izdevumiem bijusi Ināra Cedriņa, un mazu Ziedoņa dzejoļu izlasi viņas tulkojumā var atrast Contemporary East European Poetry (Ann Arborā, 1983) un Contemporary Latvian Poetry (Aijovasitijā, 1984). Šie atdzejojumi man šķiet labi izdevušies, precīzi un iejūtīgi.

Jādomā, ka tikai ļoti neparasts nelatvietis uzņemtos iedziļināties mūsu valodā un kultūrvēsturiskajā pasaulē, lai sava prieka pēc tulkotu mūsu dzeju. Tāds laikam ir Berijs Kalahans, kanādietis, kuŗa Imanta Ziedoņa dzejas tulkojumi sakopoti grāmatā Flowers of Ice. ledvesmu šim pasākumam ir devusi Baiba Rubesa, kuŗa Kalahanu iepazīstinājusi ar Ziedoņa darbiem. Ar savu māsu Baņutu viņa Kalahanam sagādāja parindeņus, jo viņš pats ne runā, ne lasa latviešu valodu. Ņemot vērā, ka Kalahans ir pārņēmis ne tikai pa daļai viņu tulkojumus, bet arī iztulkojumus, būtu pareizi teikt, ka Rubesu māsas ir bijušas "līdzautores". Izlase, bez šaubām, vismaz daļēji ir viņu darbs.

Beigu rezultāts ir pārsteidzoši labs. Valoda ir svaiga un visumā tuva oriģinālajai. Kalahans tulko brīvi, nemēģinot pieturēties pie katra Ziedoņa vārda. Drīzāk viņš ir centies "atdzejot" - radīt no jauna citā valodā. Viņš atļaujas pārgrozīt un pārkārtot, lai izceltu pamatdomu un saglabātu dzejiskumu. Kaut varētu iebilst pret šādu tulkošanas veidu, tā tomēr ir attaisnojama metode, ar kuŗu var reizēm izteikt autora domas labāk nekā ar burtisku tulkojumu.

Kalahana metodi var labi vērot īsā dzejolī, kam viņš devis virsrakstu "Purity" (Kalahans dod virsrakstu katram dzejolim, arī ja oriģinālā tāda nav.) Ziedoņa dzejolis:

Es skatos, kā Alīna mazgā piena traukus,
un domāju, ka viņa pati arī
ir ļoti tīrs cilvēks.

Te, kur zemenes zied tīras
un purvos - balts vaivariņš
un skaistākais auglis
ir baltais dzidrais, -
te grūti ir slaucīties netīrā dvielī.

Kalahana atdzejojums:

As Alina scours the milk pans
it crosses my mind that
she's pure white too.

Strawberry blooms are white
and in our marsh - meadowrue,
and a marvelous fruit
the snow apple,

- around here, you're hard put to handle a grimy towel.

Kalahans pārgroza vārdu nozīmes, un pat dzejoļa struktūru, lai radītu angļu valodā dzeju, kas atbilst oriģinālajai, to tieši neatdarinot. Viņš izlaiž vārdu "es skatos", pārraksta "viņa pati arī ir ļoti tīrs cilvēks" ar "she's pure white too", pārgroza "zemenes zied tīras" - "strawberry blooms are white" ; "skaistākais auglis", ir "a marvelous fruit" ; "baltais dzidrais" kļūst "the snow apple". Vārds "tīrs", kas Ziedoņa dzejolī atkārtojas trīsreiz, Kalahana atdzejojumā neparādās nevienu reizi kā clean. Viņš to ir daļēji aizvietojis ar white. Pēdējās rindas tulkojums, "around here, you're hard put to handle a grimy towel", liekas drusku nedabīgs un rada zināmu humoru, kas Ziedoņa dzejoli nav tik izteikts.

Kalahans drīzāk saīsina nekā pagarina Ziedoņa dzejoli. Tulkojot no latviešu valodas angļu valodā, parasti ir otrādi. Reizēm šī saīsināšana un vārdu izlaišana izraisa zināmu neskaidrību, kuŗas Ziedoņa oriģinālā nav. To var novērot pazīstamā dzejolī "Kā svece deg" (O, A Candle Burns). Te Ziedonis atkārtoti lieto tirgus metaforu: Dievs ar velnu tirgojas ar dvēselēm. Dzejolis noslēdzas ar rindām:

Bet priekšā lielais debess tirgus stāv,
Kur dievs ar velnu sveču dvēsles tirgo.

Kalahana saīsinātā tulkojumā tirgus motīvs gandrīz pazūd un parādās tikai nenoteiktā veidā:

Ahead, in celestial stalls,
God crosses the devil for candle souls.

Atsevišķos gadījumos var teikt, ka Kalahana atdzejojumi ir par daudz savdabīgi un reizēm pilnīgi pārprot Ziedoņa domu, piemēram, dzejolī "Tā bija skaista vasara" (It Was a Beautiful Summer). Kalahans pārtulko atkārtoti izteikto domu "mēs runājām caur puķēm" ar neizprotamo "we were wily as flowers". Vārda wily (viltīgs, blēdīgs) lietošanu šeit nevar attaisnot.

Visumā tomēr Kalahana atdzejojumi ir labi veikti. Viņa valoda ir rūpīgi izmeklēta, viņš cenšas uztvert Ziedoņa dzejas nianses - maigumu, humoru, bezkaunību. Kalahans mēģina arī atdarināt oriģināla skaņu spēli. Tas viņam izdevies, piemēram, dzejolī "By the Roadside" ("Es apstājos ceļa malā"), kur aliterācija un asonance atbalso Ziedoņa stilu:

I scribble a song
of cold ovens and
cinders with a chunk
of old coal on chimney steles, a song
of cats without their corner
and children with mother's corpse.
Scibble a song with coal
snatched from this rubble.

Flowers of Ice ietveŗ 80 darbus, starp tiem četrpadsmit "Epifānijas" un divas "krāsainās pasakas". Šāda izvēle liekas piemērota, jo iekļautie prozas darbi, kas vieglāk tulkojami, tomēr labi atspoguļo Ziedoņa īpatnējo stilu. Šķiet, ka Kalahanu sevišķi interesējuši dzejoļi ar mitoloģiskiem motīviem. Savās piezīmēs Kalahans min dainas un to metafizisko nozīmi un parāda, kā dainu pasaule atspoguļojas Ziedoņa dzejā. Viņa pārskats izmanto labus zinātniskus avotus, it sevišķi Vairas Vīķes-Freibergas darbus.

Jāslavē Kalahana ziņkāre un neatlaidība veikt prasīgo atdzejošanas darbu. Kaut vietām drusku pārgrozīta, Ziedoņa dzeja Kalahana tulkojumā ir svaiga un interesanta un spēj valdzināt arī angļu lasītāju, kas grāmatas ievadā bez tam gūst nelielu ieskatu Latvijas vēsturē.

 

Aija Bjornsona