Juta Grinberga Savidža. Ģīga nr. 4 (no Klāto galdiņu svītas).

1987.-1989. Akrils uz koka un alumīnija sieta, porcelāns. 99 x 101 x 76 cm.

PAR JUTU SAVIDŽU

Dzimusi 1940. gadā Sidgundā Latvijā. 1949. gadā ar ģimeni saceļojusi ASV. Jaunībā darbojusies Kalamazū latviešu jaunatnes pulciņā, lielgaidās, latviešu teātrī un Amerikas latviešu jaunatnes apvienībā (ALJA). 1962. gadā ieguvusi BA grādu literatūrā Rietummičiganas universitātē. Literatūras studijas turpinājusi Mičiganas valsts universitātē un Kalifornijas universitātē Berklejā. Keramiku sākusi mācīties vakara kursos, pēc tam Kalifornijas universitātē paralēli studijām bibliotēku zinātnē. 1970. gadā ieguvusi MLS grādu Kalifornijas universitātē Berklejā. 1971. gadā Berklejā iekārtojusi keramikas darbnīcu. Līdz 1981. gadam veidojusi galvenokārt lietišķus porcelāna traukus, bet vēlāk keramikas skulptūru, izmantojot dažādus materiālus ieskaitot keramikas atlūzas. Personālizstādes: 1983. g. Sanfrancisko, 1985. g. Ņujorkā un Sanfrancisko, 1988. g. Belmontā Kalifornijā un 1989. g. Detroitā. Piedalījusies vairāk kā 50 grupu izstādēs 12 ASV pavalstīs un Latvijā, kur saņēmusi vairākas godalgas.

Recenzijas par personālizstādēm: Džoanna Burnstaina (Burnstein), „Juta Savage” (American Ceramics, 1984. g. pavasarī, 64. lp); D.W. „Juta Savage” (Art News, 1986. g. janvārī, 112. lp); Šerila Vaita (Cheryl White) „Funkcijas nianses” (Art Week, 23.11.1985.).

Plašāks Skaidrītes Rubenes raksts par Jutu Savidžu Latvju Māksla 1988. g. laidienā (14. nr). 1989. gada vasarā piedalījusies un vienu mēnesi strādājusi latviešu keramiķu saietā Ķīpsalā un piedalījusies saieta noslēguma izstādē „Dievs, daba, darbs”. Par Jutas piedalīšanos šai notikumā Violeta Jātniece nesen rakstījusi: „Juta Savidža taisīja savu keramiku no lauskām, no brāķiem, no atlūzām, tās apgleznojot, līmējot un liekot kopā tādās kompozīcijās, par ko pie mums teiktu, ka tā nemaz nav keramika. Man patika kā viņa strādāja − tad te viss pludoja. Par mūsu keramiku viņa teica − kāpēc jūs visu tik smuki un gludi taisāt? Kā jūti, tā vajag taisīt, Juta teica. Un tad es sevi vairs nebremzēju.” (Lit. un Māksla, 24.3.1990.)

N.B.