Fridrichs Milts. No darbnīcas loga. 1988. Eļļa, 22,5 cm x 15 cm. PAR FRIDRICHU MILTU Nez vai kāds latvietis trakajā Menhetenā būs no­dzīvojis ilgāk kā mūsu gleznošanas vecmeistars Fridrichs Milts − gandrīz 40 gadu. Pa vertikāli līdz trinkšķim: saspriegotie Ņujorkas debesskrāpju pilsētskati ir arī viena no viņa glezniecības galve­najām tēmām. Milts dzimis Rīgā 1906. gada 21. decembrī. Latvijas mākslas akadēmiju beidzis 1932. gadā pie Ģederta Eliasa ar diplomdarbu „Kafejnīca”. Pirmā personālizstāde 1943. gadā Rīgā. Drīz pēc kaŗa iekārto mākslas salonu un vada savu glez­niecības studiju latviešu bēgļu nometnē Libekā. Libekā sarīko arī personālizstādi, kuŗai pēc iece­ļošanas ASV 1951. gadā seko vairākas perso­nālizstādes Ņujorkā kā arī Toronto (1974. gadā). Ņujorkā turpinājis savu mākslas paidagoga darbu un strādājis arī kā grāmatu ilustrators. 1960. gadā piešķirta Ziemeļamerikas Kultūras fonda balva glezniecībā. Darbi Latvijas valsts mākslas muzejā Rīgā, kā arī privātās kolekcijās. Bez Ņujorkas tēmas gleznojis sievietes aktus, vispārinātus cilvēka, bet īpaši sievietes tēlus, klusās dabas un ainavas. Niansēti, it bieži rimti rāmi toņu kontrasti šķiet Milta glezniecības īpašais spēka punkts. 1988. gadā savā 32. stāva darbnīcā uzgleznojis plašu maza formāta Menhetenas skatu ciklu. Viens no šī cikla darbiem reproducēts šīs burt­nīcas titullapā. N.B.   Red. piezīme. Vēl par Miltu skat. Eleonoras Šturmas rakstu Latvju mākslā (nr. 2, 1975) un Nikolaja Bulmaņa rakstu Literatūrā un mākslā (1990. g.29. nr.).