RECENZIJA UN SARUNA PAR VARDNĪCU

Zviedru-latviešu vārdnīca. Sastādījusi Mirdza Krastiņa. Stokholmā: Memento, 1990.

 

1990. gada pavasari Memento apgāds Stokholmā laida klajā zviedru-latviešu vārdnīcu, sastādītāja filozofijas kandidāte Mirdza Krastiņa. Vārdnīca ir ilgi gaidīta un ļoti vajadzīga, jo Alberta Veinberga 1949. gadā izdotā ir novecojusi un sen izpārdota. Paldies Mirdzai Krastiņai par šo drosmīgo soli! Vārdnīca acij patīkama ar savu saulaini dzelteno apvalku, grafiskā apdare pārskatāma un skaidra, izskaidrojumi pietiekoši labi atšķiŗas no šķirkļiem.

Pirms sāku rakstīt kritiku gribēju iegūt pamatinformāciju no priekšvārda, bet tāda nav. Tātad nevaru uzzināt kādai lietotāju grupai šī vārdnīca domāta, nezinu nekā par vārdu atlases un paskaidrojumu principiem, pat vārdu skaitu varu tikai aptuveni aplēst uz 30 000. Pieskāršos šeit dažiem jautājumiem, kas rodas arī pavirši pāršķirstot šo vārdnīcu. Mani pirmkārt nodarbina vārdu atlase. Tā kā vārdnīcā ir aptuveni 30 000 vārdu, tā ir vidēja lieluma. Rodas jautājums vai vidēja lieluma vārdnīcā bija nepieciešams ievietot tik daudz svešvārdu. Piemēram, sākot ar 2. sleju 188. lp. līdz 194. lp. ir tikpat kā tikai svešvārdi, sākot ar kollaboration un nobeidzot ar korrektion. Šie vārdi arī valodas nepratējam ir viegli saprotami, un zviedru valodas formas ir atrodamas vienvalodu vārdnīcās. Samazinot svešvārdu skaitu, vārdnīcā varētu iekļaut vairāk īsto zviedru vārdu, kuŗu nozīme nav uzmināma un kuŗi nav ietverti vārdnīcā. Vārdnīcā nav atrodami daudzi ikdienā vajadzīgi vārdi, piemēram kamgryn (putraimi), skorpmjöl (rīvmaize) utt.

Zinot, ka pati sastādītāja ir bioloģe, nepārsteidz vārdnīcā plaši ietvertie botāniskie un zooloģiskie apzīmējumi. Šie vārdi ir ļoti svarīgi, un vārdnīcas sastādītāja šeit ir veikusi darbu, kas pelna īpašu atzinību. Jautājums ir tikai tāds, vai nebūtu bijis lietderīgāk tik speciālus vārdus apkopot tematiski, jo šāda tipa vārdnīcā tie pazūd un lietotājs tos uziet tikai nejauši.

Mani arī mazliet mulsina frazeoloģijas un stabilo vārdkopu piemēri. Vispirms man liekas žēl, ka šo stabilo vārdkopu nav vairāk, un otrkārt, ka izvēlētās frāzes ir mazliet neveiklas. Ja vārdnīcā izvēlas ļoti ierobežotu frāžu skaitu, tad, manuprāt, tur būtu jāievieto plaši lietotas frāzes.

Tik šaura tipa vārdnīcā nebūtu jāievieto arhaiskas nozīmes, kuras šodienas zviedru tekstos neatrast, piemēram šķirkļa nederlag otrā nozīme 248. lp. Protams, dzīvojot ciešā saskarē ar citām valodām, valodu abpusējā ietekme ir nenovēršama, pašam neapzinoties augtin aug tolerances robeža pret morfoloģiskiem un leksiskiem jaundarinājumiem otras valodas ietekmē. Tomēr vārdnīcā, kuŗai nenoliedzami ir zināms normējošs iespaids uz lasītāju, nedrīkstētu eksperimentēt ar latviešu valodā neesošām formām un vārdiem. Latviešu valodā ir gan daudzskaitlinieks "bakas", ir "baku pūte" un "baku rēta", bet nav vienskaitļa formas "baka" 194. lp, lai gan šis vienskaitlinieks ir kā zviedru, tā arī vācu valodā. Ko nozīmē vārds "speks" 349. lp. manuprāt var tikai saprast zviedru valodas pratējs, kam pazīstams zviedru vārds spex.

Aplūkojot saīsinājumu sarakstu parādās dažas būtiskas latviešu valodas problēmas, no kuŗām grūti izvairīties, kā arī grūtības, kādas rodas latviešu valodai saduŗoties ar citu valodu tradicijām.

Sāksim ar ortogrāfiju. Šeit, protams, nevar arī izslēgt iespiedkļūdas, kuŗām savukārt vārdnīcā ir īpaši nepatīkamas sekas. Piemēram saīsinājumos rakstīts ģeografija bet 124. lp. ģeogrāfija, polītisks bet 282. lp. politisks, mitoloģija bet 242. lp. mītoloģija

Precizitātes grūtības izteiksmē rodas, ja attiecīgo terminoloģijas apzīmējumu morfoloģiskās konstrukcijas nav atbilstošas. Piemēram, daudziem zviedru valodas adjektīviem (adverbiem) latviešu valodā atbilst lietvārda ģenitīva konstrukcija. Piemēram: vardagligt - sarunvalodas (5. lp), hinduisk - hindustāņu (143. lp), engelsk - angļu (78. lp).

Šādas valodas īpatnības, šinī gadījumā nelokāmās formas, būtu tomēr kaut kā, kaut vai grafiski, jāatzīmē, lai valodas nepratējam nerastos pārpratumi. Mazliet arī traucē, ka homonimiem vai homogrāfiskiem šķirkļiem priekšā likti romiešu cipari. Zinu, ka tā ir skandināvu vārdnīcu tradicija, bet, manuprāt, grafiski tomēr izskatītos glītāk, ja šķirkļu rinda nebūtu pārtraukta.

Ja nu te rakstu iebildumu sarakstu, pielikšu vēl vienu. Vārdnīca ir ļoti bieži lietojams priekšmets un vai tieši tādēļ nebūtu bijis lietderīgi to izdot iesietu? Tagad man rādās vīzija, ka drīzumā strādāšu ar zviedru-latviešu vārdnīcas vaļēju lapu krājumu.

 

Mirdza Krastiņa

Tā kā recenzijas rakstīšanas laikā atrados Stokholmā, izmantoju izdevību aprunāties ar pašu vārdnīcas sastādītāju.

Kā sākās vārdnīcas darbs un no kurienes nāca pati ideja?

Mirdza Krastiņa: Ideja nav mana. Tā radās Baltijas institūtā. 1973. gadā uzsāku vākt materiālu profesores Veltas Rūķes-Draviņas režijā. Kamēr iedzīvojos materiālā un materiālu vākšanā pagāja labs laiks. Kartotēku pabeidzu 1977. gadā. Bija iecerēta ļoti liela un plaša vārdnīca, ap 1000 lp. Te sākās finansiālas problēmas. Līdz šim veicu vārdnīcas darbu savā darba laikā Baltijas institūtā, bet tagad būtu bijis vajadzīgs redaktors, un ir saprotams, ka neviens nav ar mieru uzņemties rediģēšanas darbu, ja par to nemaksā. Bet kā zviedru, tā arī latviešu fondi atteicās maksāt, un likās ka vārdnīca paliks kartotēkā. Bet tā kā es jau biju sākusi pārrakstīt vārdnīcu uz lapām, tad arī šo darbu turpināju, tagad tikai brīvajā laikā. Kad es pārgāju uz darbu Stokholmas universitātē, man radās izdevība mācīties strādāt ar datoru. Tagad saredzēju iespējas vārdnīcu pabeigt, ja pati to ierakstu datorā.

Tad Tu pati esi vārdnīcu salikusi?

MK: Jā, un Lilita Zaļkalne Memento apgādā gādāja par aplaušanu. Un tā kopīgiem spēkiem 1990. gadā šo vārdnīcu pabeidzām.

Pēc kādiem principiem notika vārdu atlase?

MK: Tā kā es tagad visu vārdnīcu pārrakstīju, es manīju, ka daļa vārdu jāsijā nost. Man likās, ka ir svarīgi sastādīt centrālo vārdu krājumu, ko tad arvien var papildināt. Šo vārdu krājumu centos saskaņot ar kādu zviedru skolu vārdnīciņu, kas atspoguļo zviedru skolās lietoto leksiku, ko es atkal savukārt papildināju ar kartotēkas materiālu. Šeit rīkojos diezgan brīvi un paļāvos uz savu intuīciju, vadoties pēc tā vārdu krājuma, ar ko es visus šos gadus esmu bijusi kontaktā.

Kādai lietotāju grupai šī vārdnīca domāta?

MK: Domāju, ka var sanākt vairākas lietotāju grupas. Viena tāda varētu būt jaukto laulību bērni, kas grib mācīties latviski. Viņiem vajadzīgs valodas pamata vārdu krājums. Tādēļ es esmu pievērsusi īpašu vērību pamatnozīmēm, ne sinonīmiem. Tāpat varētu būt runa par tūristiem no Latvijas un citām zemēm.

Kāpēc vārdnīcā ir tik maz frazeoloģijas? Vai tas bija telpas vai varbūt finansiāls apsvērums?

MK: Es nedomāju, ka būtu jāuzņem frazeoloģismi, bet jāuzņem stabilas konstrukcijas, kuŗas ir atšķirīgas abās valodās, piemēram prepozīciju lietojumā.

Tā ir ļoti būtiska problēma. Pati reiz piedalījos simpozijā par jaunas zviedru-vācu, vācu-zviedru vārdnīcas veidošanu. Šeit tika īpaši uzsvērts, ka jāatrod kāds princips kā pie verbiem atzīmēt attiecīgā gadījumā lietojamās prepozīcijas, jo to lietojums nav atbilstošs. Vai tu esi mēģinājusi savā vārdnīcā ietvert prepozīciju konstrukcijas, jo šī problēma ir vēl lielāka salīdzinot zviedru ar latviešu valodu? Un ne jau tikai pie verbiem, arī pie substantīviem prepozīciju lietojums ir svarīgs.

MK: Pa daļai - neesmu tam pievērsusi tik lielu uzmanību, cik varbūt būtu pelnīts.

Pēc maniem aprēķiniem vārdnīca aptver apmēram 30 000 vārdu.

MK: Jā, datorā ir nolasīts 27 000, bet pie nākamās rediģēšanas varētu papildināt uz 30 000.

Cik liels ir vārdnīcas metiens ?

MK: 1000.

Ar citiem vārdiem sakot, Tavs nākošais mērķis ir vārdnīcas revidēta versija.

MK: Jā. Tur būs arī priekšvārds un izruna. Man vienkārši likās, ka vārdnīca ir jāpublicē. Tagad gaidu kritiku, jo viss ir maināms.

Kādi tad izskatās Tavi nākotnes plāni? Pirmkārt šīs vārdnīcas revidēta versija un tad apgrieztā vārdnīca, ja Tevi pareizi sapratu. Kas ar to nodarbojas?

MK: Ar to es pati nodarbošos, jo pēc apgriešanas vārdnīca atkal jārediģē.

Kādas jaunas grūtības rodas, kad vārdnīca apgriezta?

MK: Ļoti lielas grūtības ir ar vārdu nozīmēm, jo vārds neatbilst viens pret vienu, vienam vārdam var būt vairākas nozīmes. Šo problēmu vēl neesmu atrisinājusi.

Kādas būtiskas kļūdas Tu esi pati atklājusi? Ko Tev ir teikusi kritika?

MK: Vēl nekā tāda nav, es gaidu. Vienīgais esmu atklājusi, ka zviedru vārdu šķiru iedalījums nesaskan ar latviešu, un ir problēma, kā šādu lietu vārdnīcā novērst.

Pati esmu lietojusi šo vārdnīcu kopš tā ir manās rokās un tā man ir bijusi liels palīgs. Man tomēr ir iebildumi pret vārdu atlasi. Ka nevaru atrast vienu otru literārās valodas vārdu, tur vēl nekā nesaku, jo mani teksti ir rakstīti īpašā valodas slānī, kas neietilpst pirmajos 30 000, un tādēļ būtu pie viena otra vārda labprāt redzējusi vēl kādu nozīmi, toties man ļoti trūkst dažs labs zviedru sarunvalodas vārds, jo mums, kas esam uzauguši trimdā literārās valodas vidē, tieši sarunvalodas slānis nav dzīvs un diezgan bieži gadās, ka nenāk prātā atbilstošais latviešu vārds.

MK: Es daļēji tīšām izvairījos no sarunvalodas, es baidījos izplūst.

Tu droši vien zini, ka arī Latvijā pašlaik gatavo zviedru-latviešu vārdnīcu. Vai tā Tev nebūs konkurence?

MK: Es to zinu un esmu kontaktā ar vienu no sastādītājām. Man ir ļoti interesanti vērot šo darbu.

Kāda būs šī vārdnīca? Lielāka apjomā? Abos virzienos ?

MK: Viena no autorēm saka, ka tai vārdnīcai nebūšot gramatiskās informācijas. Vēl šo vārdnīcu neesmu redzējusi un ja es pareizi sapratu tad tā arī būs tikai zviedru-latviešu.

Tev pašai ir labs latviešu valodas pamats un Tu savas dzīves lielāko daļu esi nodzīvojusi Zviedrijā. Cik saprotu, Latvijas autorkolektīvs ir tīri latvisks un zviedru valodas padomdevēja ir latviete, kuŗa kopš 20 gadiem vairs nedzīvo Zviedrijā. Vai Tu domā, ka šāds kolektīvs var atspoguļot visas zviedru valodas nianses? Vai nebūtu šeit jāpieaicina kāds, kas mūža lielāko daļu ir nodzīvojis Zviedrijā?

MK: Nezinu vai autores par to ir domājušas, bet cik saprotu, viņu vārdnīcas latviskā puse būs stiprākā.

Es tikai varu teikt, ka lai gan Zviedrijā esmu beigusi ģimnāziju un studijas, lasu zviedru avīzes un grāmatas un vairākas reizes gadā uzturos šeit, tad tomēr es manu, ka ne vienmēr varu izsekot zviedru valodas straujajām maiņām. Tāpat palūkojot Rīgā izdotās vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīcas, tajās atrodam ļoti daudz anahronismu, kuŗi varbūt vēl ir saprotami, bet arī pārprastus jēdzienus, īpaši pārnestā nozīmē, kuŗi būtu bijuši novēršami, ja sastādīšanā būtu piedalījies kāds īsts vācietis. Bet tagad atgriezīsimies pie Tavas vārdnīcas. Kad varam gaidīt Tavu apgriezto vārdnīcu un kādas būs Tavu vārdnīcu cenas?

MK: Kad apgrieztā vārdnīca būs gatava ir atkarīgs no manas enerģijas, tas varētu būt pēc pāris gadiem. Zviedru-latviešu vārdnīca maksā 245 kronas, abas kopā maksās 400-500 zviedru kronas, kas Zviedrijā ir pieņemama vārdnīcas cena. Te domāju divvalodu vārdnīcas, kas pie tam ir iesietas.

Kā ir ar gramatisko informāciju Tavā tagadējā vārdnīcā? Ja zviedrs šo vārdnīcu lieto, viņam taču nav vajadzīga zviedru vārdu bet gan latviešu vārdu gramatiskā informācija?

MK: Izrādās, ka manu vārdnīcu pašlaik visvairāk lieto zviedru valodas nepratēji un viņi ir ļoti pateicīgi par šo gramatisko informāciju. Jāuzmanās arī no informācijas pārsātināšanas. Iesācējam pietiek ar pamatinformāciju.

Bet ja citas vārdnīcas nav, tad tā ir vajadzīga visiem, un šādā gadījumā būtu jāskatās, lai informācija apmierinātu caurmēra lietotāju, ne tikai kādu noteiktu grupu.

MK: Protams, var jau gadīties, ka viens otrs to liks pie malas un teiks, ka tā ir pārāk primitīva.

Vai tas nav pārsteidzoši, ka pa visiem šiem gadiem, atskaitot Veinberga vārdnīciņu, Zviedrijā nav tapusi neviena vārdnīca? Domāju, ka 60.gadu vidū tāda būtu bijusi ļoti vajadzīga. Vai nav par vēlu?

MK: Ir, ir par vēlu. No otras puses cilvēki vienmēr zināja, ka kaut kur kāda vārdnīca top. Bet vārdnīcas tapšanas gaitā bieži radās šķēršļi, kuŗi likās nepārvarami. Tādēļ man arī likās, ka vārdnīca ir jāpublicē tagad, arī ja tai ir savi trūkumi.

Vai Latvijas vārdnīcā ir paredzēts ietvert frazeoloģiju?

MK: Domāju, ka ir. Bet ar frazeoloģiju ir bīstami nodarboties, tā var ātri noslogot pamattekstu. Šādām vajadzībām ir īpašas frazeoloģijas vārdnīcas. Kaut kur ir jāierobežojas, lai darbs vispār būtu pabeidzams. Ja pārāk izplūst, tad var palikt pusceļā.

Ko Tu esi darījusi ar tabu vārdiem?

MK: Ar tiem neesmu nodarbojusies, tā ir sekundāra problēma. Esmu tikai uzņēmusi tos vārdus, kuŗi ir zviedru vārdnīcā.

Bet ir starpība, kas ir tabu vārds zviedru un latviešu valodā.

MK: Jā, profesors Helge Rinholms arī dikti gribēja, lai vārdnīcā ietveŗu tabu vārdus.

Zviedru valodā ir daži tabu vārdi, kas praktiskajā valodas lietojumā darbojas tikpat kā prefiksi vai sufiksi. Zviedrijā katram nāksies diezgan bieži dzirdēt skitbra (sūdīgi labi), djavia bra (velnišķīgi labi), solfan (velna saule), barnjavel (velns par bērnu) utt. Vai nu mums šis valodas slānis patīk vai ne, tas tomēr ir reāli eksistējošs, un vai tad vārdnīcā nebūtu arī jāiekļauj šādi vārdi, vai vismaz priekšvārdā jānorāda uz zviedru valodas ikdienas kultūras tradicijām?

MK: Domāju, ka šis slānis valodu ļoti noslogo un to noplicina.

Tad Tu vairāk pieslienies latviešu valodnieku normējošām tendencēm nekā zviedru valodnieku eksperimentālām ievirzēm?

MK: Es neesmu ieņēmusi nekādu viedokli. Es tikai esmu gribējusi notēst nost iespējami daudz, lai iegūtu leksikas struktūru, un te es negribētu zaudēt kādus svarīgus vārdus, kādas svarīgas pamatnozīmes. Es arī mērķtiecīgi izvairījos no salikteņiem, bet atklāju, ka arī tie ir vajadzīgi vārdnīcā, jo salikteņi atspoguļo maiņas nozīmes.

Paldies, Mirdza! Gribētu tomēr vēlreiz pacelt retorisku jautājumu, ka man neliekas īsti labi ja sastādītājs arī pats savu darbu rediģē. Zinu Tavas bažas, ka ja pie vārdnīcas būtu piestrādājuši vairāki cilvēki, diez vai tā būtu iznākusi. Un tur Tev droši vien ir taisnība Šajās pārrunās uzzinājām vairāk nekā ja Tu būtu uzrakstījusi priekšvārdu. Kritiķim, rakstot kritiku, ir ļoti viegli atrast un norādīt uz otra kļūdām, bet šādās pārrunās ļoti dzīvi arī parādās vārdnīcas sastādītāja grūtības. Novēlu Tev labas sekmes veikli pabeigt apgriezto vārdnīcu, ko gaidīšu ar lielu nepacietību.

 

Aija Janelsiņa-Priedīte