Jaunā Gaita nr. 182, maijs 1991
LAIKMETA LIECĪBA
Nikolajs Kalniņš. Mākoņu stūmēji. LaRA Grāmatu klubs, 1990. 448.lp.
Virsraksts varbūt mazliet maldina, jo romāna galvenās personas nav nekādi gaisa grābšļi vai plānā galdiņa urbēji. Gluži otrādi. Tās ir latviešu tautas gaišie spēki gan no inteliģences, gan vienkāršu darba ļaužu aprindām, kuŗi neatlaidīgi un sekmīgi atvaira un stumj projām 30. gadu sākumā Latvijai no austrumu puses draudošos sarkanos komunisma mākoņus. Tāpat kā daži citi Nikolaja Kalniņa darbi, arī šis ir romāns "ar atslēgu". Rāvājas pilsētā atpazīstama Rūjiena, kur, kā vēsta Jaunākās Ziņas, romāna darbības laikā atradās aktīvākais nelegālās komunistu partijas organizācijas centrs. Laika biedriem nenāksies grūti sazīmēt arī galveno personu prototipus. Stingri ņemot, šo darbu par romānu saukt varētu tikai nosacīti, jo lielu īpatsvaru tajā ieņem gandrīz vai žurnālistisks kultūrvēsturisku notikumu atstāstījums. Autors ļoti rūpīgi izpētījis plašus attiecīgā laikmeta periodikas krājumus un savā darbā iepinis gan redzamu kultūras darbinieku vārdus, gan patiesu notikumu epizodus. Piemēram, sīki aprakstītas prāvesta Kārļa Kundziņa 80 gadu mūža jubilejas un 50 gadu amata svētku svinības ar profesora Valdemāra Maldoņa runu, pieminēts komunistu noslepkavotais pareizticīgo archibīskaps Jānis Pommers, aprakstīta romāna varoņa tikšanās ar toreizējo izglītības ministru Ati Ķeniņu un tā joprojām. Sava vieta atvēlēta tipiski "mūžīgā studenta" dzīves un nedarbu epizodiem, kā arī anekdotiem par dažādu mācītāju un skolotāju izdarībām un likstām. Ietilpinātas vairākas filozofiskas diskusijas par komunisma, ateisma un reliģijas jautājumiem. Vesela nodaļa veltīta teātŗa mākslas un režijas noslēpumu iztirzāšanai.
Romāna galvenais varonis ir mācītājs Reinis Rasups, kuŗš ik pa laikam saskata sevī paralēles ar Zelmas Lāgerlefas Gestu Berlingu. Rasups ir jaunu ceļu gājējs. Viņš atzīst, ka dzīva draudze nedrīkst sastingt tikai pagātnes tradīcijās. Spilgts pretmets Rasupam ir viņa "vecākais amata brālis", mācītājs Teofils Ceļš-Ceļmillers, kuŗā iemiesotas visas zīmīgākās un peļamākās klaušu laiku vācisko cienīgtēvu īpašības. Rasups turpretī grib būt reizē mācītājs un cilvēks, pielīdzinādamies saviem draudzes locekļiem gan teātŗa spēlēšanā, gan siena talkā.
Ar sīkstu apņēmību, neatlaidību un pārliecību mācītājs Rasups cīnās vairākās frontēs uzreiz - pret konservatīvo draudzes locekļu uzskatiem par mācītājam piemērotu uzvešanos, par pilsētiņas bērnu izglītības līmeņa celšanu un paplašināšanu, kā arī pret komunisma viltus mācību, kuŗas sludinātāji un piekritēji Rasupu gan vārdos, gan darbos apkaŗo kā vien mācēdami. Taču Rasupam laimējas sapulcēt ap sevi krietnus un čaklus līdzstrādniekus, iegūt draudzes locekļu simpātijas, apklusināt dažu labu pēlēju un pievērst reliģijai dažu labu sākotnēju pretinieku. Rūjienas draudzes skola mācītāja nenogurstošo pūliņu un personīgā naudas ieguldījuma rezultātā kļūst par vismodernāk un vislabāk iekārtoto skolu Latvijā.
Neveiksmi piedzīvot Rasupam nākas mīlestības "frontē". Viņa attiecībās ar Judīti sastopamies ar abpusēju, grūti izprotamu un gluži patoloģisku kautrību un neveiklību. Mūsdienu feministes droši vien bargi nosodītu tādu pielūdzēju kā Reini Rasupu, kuŗš neuzdrošinās bildināt Judīti, iekams viņa pati nav nepārprotami darījusi zināmu, ka Reini mīl un bildinājumu neatraidīs. Vairāki citi pāŗi romānā pagūst pavisam normāli saskatīties un saprasties, kamēr Reina un Judītes neapšaubāmi dziļās un patiesās jūtas beigās noved pie mīklainas, nekad nenoskaidrotas traģēdijas..
Nikolajs Kalniņš visumā atteicies no literāriem vai stilistiskiem valodas krāšņumiem, ja neskaita dažādu autoru dzejas rindas vairāk kā 70 grāmatas nodaļu ievados, kā arī paša un citu autoru dzejas paraugu iespraudumus stāstījumā. Aprakstoša vēstījuma funkciju itin bieži pārņem dialogs. It īpaši abi nespējnieku nama iemītnieki, Lība un Bērtulis, savās sarunās komentē notikumus līdzīgi korim grieķu drāmā. Autors, kuŗam šī gada 8. maijā atzīmējama 80. gadskārta, daudz rakstījis jaunatnei un ilgus gadus strādājis kā latviešu valodas skolotājs Bronksas latviešu vidusskolā. Ar īsajiem, lietišķajiem teikumiem savā romānā viņš neviļus sagādājis īpaši piemērotu, viegli uztveŗamu lasāmvielu trimdas latviešu jauniešiem, kam sarežģītāka latviešu valodas stila izpratnē varētu būt lielāki vai mazāki robi. Rūdītāku lasītāju šajā darbā visvairāk priecē bagātīgi iestrādātā kultūrvēsturiskā un socioloģiskā informācija, kas to padara par saistošu laikmeta liecību. Līdzīgi Rasupa sarūpētajam piemineklim mīļotajai Judītei, Kalniņa apjomīgais darbs ir pelnīts piemineklis aprakstītajam laikmetam un enerģiskajiem "mākoņu stūmējiem", kas pašaizliedzīgi kalpojuši savai tautai. Kaut viņu priekšzīmei nepietrūktu sekotāju arī šodien!
Biruta Sūrmane