Jaunā Gaita nr. 183, augusts 1991

 

A T B A L S I S

KOMMENTĀRI ■ PIEZĪMES ■ AKTUĀLITĀTES ■ REPLIKAS ■ ĪSRECENZIJAS

 

 

 

LIDIJA DOMBROVSKA-LARSENA RIETUMAUSTRĀLIJĀ

Šī gada aprīlī Lidija Dombrovskai-Larsenai Diseldorfas galerijā Pertā (Rietumaustrālijā) personālizstāde. Izstādītas 40 gleznas un 22 apgleznoti šķīvji. Bez atsauksmēm vietējā presē Frimantles žurnāls Arts Review (1991. g. aprīlī) publicējis rakstu par Dombrovskas-Larsenas darbu un mākslas uzskatiem un trīs krāsainus darbu attēlus.

Pertas Curtin universitāte izdevusi Teda Snela (Snell) grāmatu The Painted Image, kas ietveŗ rakstus un krāsu reprodukcijas par divdesmit Rietumaustrālijas māksliniekiem. Par Dombrovsku-Larsenu bez raksta un biogrāfiskās izziņas trīs pilnas lappuses krāsu reprodukciju.

Kopš pārcelšanās no Kopenhāgenas (1984. g.) Dombrovska-Larsena iemīļojusi Austrālijas dabu un aborigēnu kultūru, kas Pertas recenzentu uztverē atbalsojas viņas darbos. Māksliniece pati raksta: „Austrālijas daba ir skaista, kā es vēlētos ar to pilnīgi saaugt. Tuksneša malā tāds miers − malgas krūmāji, sausi zālāju puduri, akmeņu veidoli. Kāds izturīgs eikalipts, un tūlīt jādomā par iecirtības nepieciešamību bezdraudu vidē, bet sausā augsne glabā ieceļotāju iznīcinātās aborigēnu ciltis”.

N.B.

Lidija Dombrovska-Larsena. Sula the chief. 120 x 110 cm. 1991.

 

 

ŽARGONS, JEB: KUR IR ULDIS SILIŅŠ, KAD MUMS VIŅA VAJAG?

Ivars Mirovics un Aivars Dubaus, sastādītāji; Armīns Reiters un Vitauts Mebalds, palīgsastādītāji. Latviešu žargona vārdnīca . Ilustrācijas un vāks: Ivars Muzikants. Melburnā: Aiva,1990. 171 lp. Brošēta. Cena diezgan sālīta.

Kaut arī žargona vārdnīca mums nāvīgi notīga, šamie ar savu šedevru ir tomēr nošāvuši buku. Šancēts uz dullo, un grāmata ir uz zaķa. Bildes gan ir baigi foršas.

Atskaitot savus ķobjus, šamie visumā nav brūķējuši tiešus avotus, kā, piem., Dripes, Ērgles, Grīna, Ļurbas, Siliņa u.d.c. darbus, un stutējas uz vārdnīcām. Lasot šamo žargona definīciju levadā, var palikt bez desām.

Daudzi vārdi vārdnīcā nepas: ar atplestām rokām (kas, velns, tas par žargonu), forsēt, hipijs, ķitelis, mufe. Citi pasētu, bet vārdnīcā to nav: akadēmija (soda nometne), naudīgs robs (labi atmaksāts un viegls darbs), okupētā (pad. Latvija), zaļā nāve (indīga gāze). Trūkst konsekvences: fricis (vācietis) ir, bet icika nav; dzeltenās briesmas ir, bet zaļo nav. Fušieru čumā: žopņiks nav pļēgurs, kā vārdnīcā, bet mīkstais ("viņš žopņiku klubā par bārdāmu strādājis); čangalis nav "prasta, neizglītota persona", bet latgalietis. Protams, ja sastādītājiem un palīgsastādītājiem šie jēdzieni sedzas, tad šī piezīme nevietā. Šamie mēģina ieklārēt, ka "pa kūša tiesu" ir "ļoti tuvu mērķim". Tas savā ziņā ir baigais humors; tomēr, saproties - te kaut kas neštimmē.

Vispārējai zināšanai: vārdnīcā nekā rupjāka par dirsu nav. Ja par spīti tam kāds šo grāmatu grīb pasūtīt vai pasūtināt, šiten te ir apgāda adrese: 2/5 Thomas Street, Brighton East, Victoria 3187, Australia.

 

Valdis J. Zeps