Daina Dagnija. Kritušais II. 1988. Eļļa, 181.5 x 173 cm.
DAINA DAGNIJA PAR SEVI
Esmu dzimusi brīvajā Latvijā un ceru tādā at griezties. Tēvs
pulkvedis-leitnants Latvijas armijā − izglābās no Litenes Dieva
vadīts, kā pats to uzrakstīja. Litenē zuda abi mani krusttēvi.
Māte − agronome − audzēja lielus gladiolu laukus vecāsmātes
Numurmuižā, no kurienes man skaistākās atmiņas. 1944. gada
rudenī nonācām Vācijā, kur pēc kaŗa beigām bēgļu nometnēs sāku
skolu. Vienmēr zīmēju tautu meitas un dejoju tautas dejas. 1951.
gadā atbraucām uz Ameriku − Detroitu, tur pabeidzu vidusskolu.
Pēc tam zīmējot un gleznojot padzīvoju Ņujorkā, Losandželosā,
Okināvā. Tad atkal Ņujorkā, kuŗas apkārtnē dzīvoju kopš 1962.
gada. Lielās gleznas, divi dēli un naudas trūkums mani šeit tik
ilgi turējuši; te nav manas mājas, nekas man nepieder, un
vienmēr bijis jāpārvācas. Amerikas materiālistiskā mentalitāte
un tirdznieciskās attiecības pret mākslu man ir svešas. Pirmo
reizi atgriezos Latvijā 1978.-1979. gada ziemā. Pēc tam vēl 2
reizes laimējies tur tikt sakarā ar izstādēm. Kritušo cikls
sākās 1987. gadā, kad redzēju fotogrāfiju, kur čekisti grūž
latviešu jaunekli augšpēdus mašīnā. |