LATGOLAS KULTURAS CENTRA IZDEVNĪCEIBAS DARBEIBA RĒZEKNĒ

 

Tyvojās A. Jūrdža fonda dybynōtōja un lelōkō latgaļu izdevēja Vladislava Lāča 80. dzimšanas dīna. Pēc jō ģimenes arhīvā atrostim dokumentim varam secynōt, ka jys ir dzimis 1913. goda 18. janvārī (navys 1912., kai tys beja losams leidz šam). Leidz šai godskōrtai asam apsajāmuši izpildeit jo vēlēšanos − tikt pōrvastam uz Dzimtini un guļdeitam Piļcines kopūs. Tēlnīks Bārtuļs Buļs ir jau izveidōjis skaistus un pīnōceigus pīminekļus vasalai ryndai cytu lelu Latgolas kuļturas darbinīku: A. Jūrdžam un P. Miglinīkam Nautrānu pogosta Desetnīku kopūs. Aloizam Brokam Varakļōnu pogosta Syla kopūs, brōlim Skryndom Rēzeknes Mīra īlas kopūs, Valerijai Seilei Daugavpils Katōļu kopūs. Ir gotovs vēl vīns skaists monuments, kas atsarūn Korsovas pogostā un tiks uzstōdeits Naudaskolna kapus Jezupam Leļam. 17. julī Vladislava Lōča brōļa Jezupa dāls rēzeknīts Pīters Lōcis atvede un nūvītoja mōkslinīka darbneicā 10 tonnas smogu akmini, kuru mōkslinīks pats beja izaraudzējs Latgolā natōli nu Kaunatas. Tagad jys sōks dorbu pi Vladislava Lōča kopa pīminekļa kaļšonas. Ideja eisūs vordūs byutu šaida: akminī kolts latgaļu karaveirs rūkos tur škāpu un vairūgu. Uz vairūga − Latgaļu izdevnīceibas emblema.

Lai mōkslinīkam veicās jō dorbs!

Blokus Vladislava Lōča kopa pīminekļa uzstōdeišonai ir vēl vīns dorba lauks, kur pateiceigī latgali varātu gūdynōt un uzturēt Vladislava Lōča goru un dorbu. Tys byutu − turpynōt jō dorbu pi latgaļu grōmotu izdūšonas. Ar gondarējumu varu saceit, ka ari šys ļūti gryutais un ļūti nūzeimeigais dorbs ir uzsōkts.

Pagōjušō goda beigōs Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba Rēzeknē izdeve „Tāvu zemes kalendaru” 1991. godam. 46 godus šys kalendārs beja iznōcis ōrpus dzimtines. Tys iznāk kūpš 1939. goda un ir vysgarōkū myužu pīdzeivojušais latvīšu kalendars.

Šam kalendaram Rēzeknes izdevnīceibas apgōdā sekoja Nikodema Rancāna 120 godu atceres brošura, Naaizmērstules 100 godu atceres brošura, Ontona Kūkōja dzejuļu krōjums „Sovā saimē”, profesora H. Stroda brošura par Boleslavu Brežgo, pōrizdavumi no ōrzemu publicējumim − Dektera „Kōzas”, Ontona Rupaiņa garstōsts „Jauno skūlotōja” un Joņa Silkāna „Fabuleņas”. Pošlaik drukā ir Jura Pabērža 100 godu atceres izdavums un J. Klīdzēja stāstu izlase „Seši kolni”, kam sekōs nōkušō J. Klīdzēja stōstu izlase, resp. II daļa − „Eņģelīši nav miruši”. Tōs vysas ir mozas grōmatenas, atbylstūšas izdevnīceibas pagaidam nalelajai jaudai. Pavysam dreiži byus gotava ari vīna lela grōmata: Ontona Rupaiņa romans „Tauta grib dzeivōt” − par latgaļu atmūdas laiku godu simtiņa sōkumā Pīterpilī.

Leli ir ari izdevnīceibas plāni un nūdūmi, lels ir dareitoju entuziasms un lelas ir porvaramos gryuteibas. Plānojam pōrizdūt lobōkū (pēc vairōku vērteitōju atzynuma) latgalīšu volūdā izdūtū daiļliteratūras grōmotu − J. Pūrmalīša stōstu un noveļu krōjumu „Ar lukturi”, kai ari cytus dorbus. Sagatavošonā ir Ludzas autoru kūpkrōjums, O. Slišāna dzejoļu krojums, Vladislava Lōča tradiciju teišs turpynojums − rokstu krōjuma „Olūts” nōkušais − 8. numers. Veidojās jaunais, kōrtējais „Tāvu zemes kalendars”. Uz izdevnīceibas vadeitoja Joņa Eļkšņa golda krōjas vairōku interesantu cylvāku memuari, stōstu un dzejuļu manuskripti. Tai ka grōmotas byus un latgaļu literatura dzeivōs, kaut arī gryuteibu, vysvairok taisni materialas un tehniskas dobas, izdevnīceibas ļaudim ir jōpōrvar ļūti, ļūti daudzi.

Pavysam eisi painformeišu, kas tī par ļaudim, kas darbojās šymā izdevnīceibā. Olgōti darbinīki ir trejs: direktors voi vadeitojs Jōņs Eļksnis − cylvāks ar ļūti pīmārotu izgleiteibu, zynōšonom, dorba spējom, interesi un entuziasmu. Vēļ izdevnīceibā strōdoj tehniskais redaktors L. Širins un ekspeditore Terēze Eļkšņa kuņdze, nikaidu olgu nasajamdami darbojās redaktors, īprīkšejo „Tāvu zemes kalendara” sastōdeitojs Viktors Vonogs, ir paleidzējis profesors Vitolds Valeinis, Jurs Pabērzs (pavysam sērms juniors), leidza dorbōtīs sōkuse šū ryndu autore. Sevišķi jōizceļ Vladislava Lōča brōļa dāls Pīters Lōcis, kuru leidzšynejī apstokļi beja spīduši dorbotīs pavysam cytā vērzīnī, bet kuram ir acim radzams izdevēja ķērīņs un spējas un kurš šymā apgōdā dora daudz.

Cylvāki strōdoj, cik spāka un nu vysas sirds. Par gryuteibom pat nasagryb i runot − kotrs jau saprūt, kai var byut ar papeiru un ar cytom tehniskajam īspējom, izdevnīceibai nav pat sovas rokstammašynas! Kopejamajam aparatam izabeiguse krosa. Tū gon vajadzētu syuteit pi kotras izdeveibas. Izdevnīceibas adrese: 228100 Rēzekne, Skolas ielā 2 dz. 85. Adresē nūrodūt, izdevnīceibai vai Jōņam Eļkšņam. Varētu syuteit ari lobus padūmus, īteikumus un manuskriptus.

Asam jau sajāmuši materiālu paleidzeibu nu A. Jūrdža fonda − $1000. Tūs nūlams izlītot: $500 Vladislava Lōča pīminekļam, $500 izdevnīceibas vajadzeibom.

 

Ilona Salceviča

Latvijas Zynōtņu Akademijas Volūdas un literaturas instituta zynōtniskō leidzstrodneica, Latvijas Universitates Latgolas filiales pasnēdzēja.

Reigā, 1991. goda 19. julī.