DIEZGAN NODERĪGS IZDEVUMS

Aleksandra Karakostas-Seda, Creative Writing in Latvian in Australia. Bibliogrāfija. Sidnejā: Latviešu preses biedrība, 1991. 44 lp.

 

LPB Austrālijas kopas valde nolēmusi izdot bibliogrāfiju, kas sniedz ziņas par Austrālijas latviešu autoriem un viņu sacerējumiem, bet rakstīta angliski, nevis latviski. Šo bibliogrāfiju sastādījusi Čechoslovakijā dzimusī literatūras pētniece Aleksandra Karakostas-Seda, un tā ir daļa no plašāka bibliogrāfiska darba, kas attiecas uz Austrālijas etnisko literatūru, t.i. Austrālijas literatūra, kas sarakstīta citās valodās, nekā angļu. Šī plašākā bibliogrāfija savukārt ir daļa no daudzkultūru literatūras bibliogrāfijas, kuŗā tā apvienota ar Lolo Houbeinas sastādīto un 1984. gadā publicēto Ethnic Writings in English from Australia. Daudzkultūru literatūras bibliogrāfiju laidis klajā Dīkina (Deakin) universitāte - precīzāk sakot, Dīkina universitātes literārās izglītības studiju centrs - cerībā, ka šī bibliogrāfija nozīmīgi pakalpos skolām, kolledžām, universitātēm un bibliotēkām visā Austrālijā, kā arī starptautiskiem centriem, kas pievēršas austrāliešu literatūrai. Par etniskiem autoriem uzskata tos rakstītājus, kas cilmes vai kultūras mantojuma ziņā atšķiŗas no Austrālijas iedzīvotāju angloķeltiskā vairākuma. Ir zināms, ka minētās universitātes bibliotēkai piešķirti līdzekļi mākslinieciski vērtīgu Austrālijas etniskās jeb daudzkultūru literatūras darbu iegādei un ka jau sākusies šādu darbu krājuma veidošana.

Tā daudzkultūru literatūras bibliogrāfijas daļa, ko atsevišķi izdevusi LPB, var informēt gan latviešus, gan cittautiešus un pieejama lētā, brošētā grāmatiņā. Lūcija Bērziņa sniedz informatīvu, bet nekritisku priekšvārdu, kas sacerēts reklāmas garā un stilā. Var noprast, ka šāda pieeja ir saskaņā ar LPB Austrālijas kopas valdes nolūkiem.

Bibliogrāfijā nav pieminēti tie Austrālijas latvieši, kas šo to publicējuši avīzēs un žurnālos, bet nav grāmatu vai izrādītu lugu autori. Toties netrūkst daža apšaubāma rakstītāja, kas laidis klajā plānu vai biezu grāmatu. Piemēram, Staņislavs Znotiņš 1961. gadā izdeva savu dzejoļu krājumu Kalnā kāpējs, bet šķiet, ka piemērotāks nosaukums - tīri mākslinieciskā aspektā, ne jau satura ziņā - būtu "Purva bridējs" ... Kādā sarikojumā publiku manāmi ielīksmojušas šādas Znotiņa rindas:

Pie krūma meitēns pieiet klāt,
Te zēns tai pēkšņi uzsauc: Stāt!

Zēns resp. galants un varbūt iemīlējies jauneklis pēc tam izsaka vēlēšanos pasniegt jaunkundzei košu ziedu (ja atmiņa neviļ, rozi - laikam sakarā ar to arī tas krūms). Apmēram tikpat jauki bija arī pārējie Znotiņa veikumi. Autors, šķiet, bija sirsnīgs tautietis, dzejas cienītājs un romantiski ievirzīts sapņotājs, bet par dzejnieku viņš nav kaut cik pamatoti apzīmējams. Tiesa, dažu "jaunības nedarbu" laiduši klajā arī daudz nopietnāk vērtējami autori, taču viņu grāmatās var atrast talanta pazīmes, nevis tikai negribētu humoru. Lai gan publikas uzjautrināšanās par nopietni domātiem sacerējumiem nebūt nav droša mākslas vērtības mēraukla, reizēm arī samērā neaizspriedumainiem un iejūtīgiem ļaudīm nāk smiekli par dziļi nopietniem vai jauki piemīlīgiem paudumiem. Ir uzradušās pat nepieklājīgas piezīmes par to, ka "cukurotu peršu klāstā ziedi ira mīlas glāstā" - un šai gadījumā nebija tēmēts uz Znotiņu. Skaidri un gaiši sakot, dažu predestinētu diletantu var samanīt gan izredzēto, gan atraidīto kategorijā, un ne visi atraidītie uzskatāmi par neprašām un nejēgām. Visumā tomēr ir tā, ka cerīgākajiem rakstītājiem ir veicies panākt savu grāmatu izdošanu vai piedzīvot savu lugu izrādes. Līdz ar to jāatzīst, ka aplūkojamā bibliogrāfija daudzmaz atbilstoši norāda uz kaut cik nozīmīgiem veikumiem Austrālijas latviešu rakstu darbos.

Bibliogrāfiskās ziņas šai grāmatiņā vairāk standartizētas nekā biogrāfiskie dati. Pavisam skopu informāciju par savu dzīvi sniegusi aktrise un dzejniece Lūcija Kalniņa, un Arturs Plaudis nav bijis daudz devīgāks. Nekādu biogrāfisko ziņu nav par jau pieminēto Staņislavu Znotiņu, izņemot dzimšanas un miršanas gadus; tas pats sakāms par Raitu Birkmani un Babeti Blicavu; gandrīz tas pats par Kārli Kāri (dzimšanas un miršanas gadiem pievienots norādījums, ka autora īstais vārds ir Kārlis Reintāls). Aleksandrs Zariņš neko nav teicis par savu izglītību. Turpretī par dažiem citiem biogrāfiskā informācija visai daudzpusīga.

Grāmatiņas priekšpēdējā lappusē pieminētas antoloģijas "Kvintets" un "Dzejas un sejas". Aizmirsta Daugavas 1964. gadā izdotā latviešu mīlestības lirikas antoloģija Paradīzes meklētāji, kuŗā uzņemti arī vairāki Austrālijas latviešu vārsmojumi.

Austrāliešu rakstītās vēstulēs un Lūcijas Bērziņas priekšvārdā bibliogrāfijas sastādītāja allaž ir "Alexandra Karakostas-Seda", turpretī uz grāmatiņas vāka un titullapā iespiests "Aleksandra". Šķiet, ka citu iespiedumkļūdu nav.

 

Hasdrubāls Kļavenieks