MIGLAS UN VĒTRAS ZVANĪTĀJA

Māra Zālīte. Brīvības tēla pakājē. Runas un raksti. 29. Rakstnieku dienu un Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas izdevums, 1990. 69 lp.

 

Kas gan izpētīs dzejnieka īsto un vienīgo sūtību? Kas nekļūdīgi nospraudīs šādas sūtības parametrus? Apskatāmā izdevuma ievadā Ausma Medne atgādina, ka "latviešu rakstniekiem jau kopš modernās latviešu rakstniecības sākumiem 19. gadsimta otrā pusē bieži nav bijis iespējams kopt savu literāro dārzu savrupā mierā... grūtos brīžos daudzi latviešu rakstnieki ir nākuši tautai palīgā izdzīvot gan ar saviem literāriem darbiem, gan arī uzņemoties dažādus kulturālus, sabiedriskus un polītiskus pienākumus."

Arī dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte ir viena no tiem, kas savam literārajam talantam uzlikusi papildu slodzi, atzīdamās, ka ir gatava parakstīties zem Brīvības tēla autora Kārļa Zāles vārdiem: "Es turu par mākslinieka augstāko laimi dzīvot līdzi savam laikmetam, savai tautai, viņas cīņām, ciešanām, ilgām un ideāliem." Atbalsojot Aspaziju ("Es vētras zvanis esmu"), Māra Zālīte kādā dzejolī rakstījusi: "Es miglas zvanis esmu un klusi šķindinu." Taču jau 1986. gada aprīli, uzrunājot Rakstnieku Savienības 9. kongresu, Zālīte nav vairs nekāda klusa un kautrīga šķindinātāja, bet drosmīgi deklarē: "Ar šo runu es gribu arī ar savu svaru iekārties tai virvē, kuŗu iesvārstot mēģinām iekustināt zvana mēli, kuŗai jāskandina trauksmes zvans."

Apskatāmajā krājumā izdevēji ar autores atļauju ievietojuši 16 runas un rakstus, kuŗos Māra Zālīte skandina trauksmes zvanu, lai tautas pastāvēšanas kritiskā brīdī katru apzinīgu latvieti modinātu un mudinātu uz darbošanos latviskās kultūras laukā. Zālītes lielie rūpju loki ir latviešu valodas kopšana un mācīšana, mūsu gara mantas jeb folklora, latviskā pašapziņa un ticība saviem spēkiem. "Tu esi miris, ja netici vairs!"

"Atbrīvoties no bārenības kompleksa. Rīkoties, darīt un strādāt. Neļauties naidam. Skatīties acīs sev un patiesībai.." Tie ir daži kodoli no mudēm, ar kādām Zālīte kongresos, tautas manifestācijās un literāros sarīkojumos uzrunā rakstniekus, skolotājus, visu latviešu tautu.

Krājumā ievietota arī skaistā un iejūtīgā apcere sakarā ar Annas Brigaderes 125 gadu jubilejas atzīmēšanu. Tajā Zālīte Anneles autori dēvē par mūsu literatūras Lielupi - Zemgales lielo, gaišo, rāmo upi, kas tek ar lēnu spēku. Tikpat iejūtīga apcere veltīta folkloras kopējai, vijolniecei, koklētājai, Spēlmanei "Pilna Māras istabiņa" izrādē - Ilgai Reizniecei. Zālītes uztverē "Ilga pārstāv tautasdziesmu, tās ētiku, tās priekšstatus par skaisto, labo, cildeno."

Pēc krājuma izlasīšanas vedas par Māru Zālīti izteikt tādu pat atziņu, kādu viņa minētajā apcerē veltījusi Ilgai Reizniecei: Cik labi, ka viņa mums ir! Ja ir tādi cilvēki, tad var dzīvot."

 

Biruta Sūrmane