JG redakcijai:

U. Segliņa doma JG 185. nr. par dramaturģijas bibliotēkas noderību, jā, pat nepieciešamību, ir pilnīgi pareiza. Katrs kaut puslīdz kulturāls cilvēks tai piekritīs. To vajag iedzīvināt. Tā kā U. Segliņam šī lieta ir tuva, tad iedzīvināt to vajag viņam pašam (ar domu biedriem, ja tādi ir), negaidot uz bagātiem onkuļiem, labākiem laikiem, valdības dotācijām. Onkuļi ir skopi, labāki laiki aiz kalniem, valdība trūcīga. Bet daudz, ļoti daudz var padarīt ideālistiski entuziasti. Atcerēsimies kaut vai Latviešu mūzikas krātuvi Austrālijā.

Ārzemju latviešu teātŗa trupas varbūt repertuāru meklē, bet diezgan nezinīgi un nesekmīgi, spriežot pēc bieži taisni patētiskajiem gabaliem, ko ar lielu atdevi iestudē Toronto vietējie [latviešu] teātŗi. Kādreiz jābrīnās, vai tiešām neviens nezina par bagāto DV latviešu teātŗa krātuvi Bostonā (15 Ledgetree Rd., Medfield, MA 02052, USA). Krātuvē ir latviešu un tulkotas lugas jau no pagājušā gadsimta, arī manuskripti. Krātuvi ilgus gadus aprūpēja izpalīdzīgā un laipnā Valentīna Lamberga.

Guna Blūma

 

 

 

JG redakcijai:

Pareizi, redaktor, jāatmet to, kas nederīgs. − Jāatmet tā ķengāšanās par žīdu šaušanām. Amerikā un Kanādā žīdu šāvēji ir tiesāti, bet visi ir attaisnoti, neviens latvietis nav notiesāts. Nevienu bez tiesas apvainot nevar.

Visu to labāko, Tavs skrundenieks A.V.

 

 

 

JG redakcijai:

Paldies par labo darbu! It sevišķi par vēsturisku notikumu apgaismošanu.

H.V., Kanādā

 

 

 

JG redakcijai:

Labi rūkts! Varētu mazāk telpas atļaut dzejai...

I. Peniks, Kanādā

 

 

 

JG redakcijai:

Visvairāk žurnālā iepriecina tematiski izplānotās dzejas nodaļas.

A.P., ASV.

 

 

 

JG redakcijai:

Kādreiz maijā (1990) vēstulē jautāju JG redaktoram, kā izskaidrot nekonzekvenci ortogrāfijas un diakritisko zīmju lietošanā JG slejās. Atbildi neesmu vēl līdz šim saņēmis, bet viņam jautāto, it kā es to butu adresējis redakcijai, lasīju JG 179. nr-ā.

Nav saprotama jēga jautājuma atkārtošanai JG, ja tam neatbild; jebšu redakcija cer atbildi sagaidīt no lasītājiem? Savu jautājumu varu vienīgi atkārtot; sevišķi tādēļ, ka JG 180. nr-a 55. lappusē nekonzekvenču netrūkst.

Draudzībā, A. Kursis, Zviedrijā

 

Redaktora atbilde: JG redakcija cer atbildi saņemt no valodniekiem. Plānojam latviešu valodai un ortogrāfijai veltītu numuru. Simtprocentīgi „konzekventa” ortogrāfija latviešu valodai diez vai iespējama. JG pašreizējā prakse ortogrāfijas jautājumos ir:

1. Burts ‘r’ jāmīkstina, kur gramatikas likumi to prasa.

2. Labāk lietot burtkopu ‘ch’ nekā ‘h’ tādos vārdos kā „architektūra”, jo ‘ch’ tomēr nav tā pati skaņa, kā ‘h’, toties autora rakstību šajā jautājumā parasti nemainām.

3. Citādi JG lieto šodienas Latvijas ortogrāfiju. Piemēram, JG „konzekventi” lieto „literatūra” nevis „literātūra”, kā 1930. gados to rakstīja.

4. Daiļliteratūras rakstība netiek mainīta, ja tā saskan pilnīgi ar pašreizējo Latvijas ortogrāfiju.

Interesanti, ka arī Latvijā jautājumi par ‘ch’ un ‘ŗ’ lietošanu tiek atkal cilāti gan valodnieku starpā, gan populārajā presē (piem. Lit. un Māksla).

Jautājums A. Kursim: kādu latviešu valodas ortogrāfiju Jūs lietojat? Neatradām burtkopu „konzekvents” ne ALA Kultūras biroja Latviešu pareizrakstības vārdnīcā ne Latviešu valodas vārdnīcā (Rīgā, 1987). Toties abos izdevumos atrodams vārds „konsekvents”.

 

 

 

JG redakcijai:

... Latvijā tagad iet ņigu, ņegu, visi plēšas ar visiem. Visas tās Latvijas situācijas vēl tādā maza bērna stadijā, lai gan daži saka, ka tas bērniņš vēl nemaz nav piedzimis. Katrā ziņā izrāde turpinās, nevienam nebūs gaŗlaicīgi!

Imants Zilberts, Stokholmā