Jaunā Gaita nr. 19, 1959. gadā

 

 

Valdis Krāslavietis KOKTEILIS AR LAIKA DEGLI (Pārbaudīta recepte)   Paņem vispirms     parasto Volhovas ļergu un pielej tai klāt (septiņus pilienus tikai!) īstā Putlosas rūgtā.   Tad -     vairāk dēļ krāsas – Kurzemes sarkano piejauc... sarkano cerību vīnu... katrs pēc garšas ... un sirdsapziņas un samaisi labi!   Nu -    mēģini norīt - šo mīnu - kā parasto šņabi. Bet visu! Arī tās tautiskās mieles, ko veicīgi pienesa nometnes komiteja...   Izturēs!     gan jau izturēs tavas     dūmos žāvētās nieres     un seja!   Jā; dažreiz var likties -         kaŗa nav bijis... Tu apprecies,         strādā         un bērniņus audzē, korī dziedi un sastāvi draudzē, - tiešām var likties – nav lijis pār lūpām         ne rūgtais,             ne ļerga, ne sarkanais cerību vīns...   Jeb tas neesi tu? Kāds cits - ar līdzīgu seju? - Varbūt.   Es nevaru aizmirst neko, - vienmēr gruzdošo degli vēl jūtu, vienalga, virsū ko leju...   Es negribu aizmirst neko! Jo nezin -         to nezin neviens, cik katram gaŗa vēl dakts, un kad gaisā uzies šī mīna - jeb kāds var man atbildi dot? - un te, lūk,         tas sunīts                ir aprakts! Tāpēc: -         vēl reiz to pašu!         bet vairāk no cerību vīna!         uz otru kāju! - neies jau klibot...