SKAISTĀ LATGALE

Edgars Dunsdorfs. Latgales vēsturiskās kartes. Latvijas vēsturisko karšu sērija, 3.) Melburna: Kārļa Zariņa fonds, 1991. 392 lp. Iesieta. US$ 33, DM 51.

 

Uz vāka nosaukts Skaistā Latgale, šis iespaidīgais un svarīgais izdevums seko līdzīgiem Dunsdorfa vēsturisko karšu izdevumiem, kur 1. sējums aptver Kurzemi un Zemgali, 2. sējums - Lielvidzemi (Vidzemi un Dienvidigauniju). Iepriekšējie sējumi publicē 17. un 18. g.s. kartes, kas saglabājušās tikai rokrakstā, kā arī pārspiež dažas jau agrāk iespiestas kartes.

3. sējumā Dunsdorfam pieejamais kartogrāfiskais materiāls ir ne tikai vēlāks, bet arī daudz pieticīgāks kā iepriekšējais. Trešajā sējumā atrodams šāds materiāls:

a) J.F. Šmita Pliskavas guberņas 1775. gada karte, ko Dunsdorfs pagodina kā pirmo moderno Latgales karti. Latgales vietvārdi šinī kartē doti poliskā rakstībā. Kartē koordinātas gan savilktas, bet upes un apdzīvotās vietas šķiet iezīmētas uz labu laimi. Vietvārdu kartē ir zem 400. Karti viegli lasīt arī šai pārspiedumā. Tomēr Dunsdorfs nesniedz ne šīs kartes vietvārdu sarakstu, nedz vārdu modernās versijas. Lai šo liela izmēra karti varētu iespiest grāmatas lieluma lappusēs, tā "sagriezta" 12 loksnēs. Lai varētu orientēties, katrai loksnei pretējā lappusē ir iespiesta atbilstoša Latvijas laika karte.

b) Vispārējas kartes, kas saistītas ar 1784. gada kadastru (zemes mērīšanu). Publicētas 24 kartes, kas sedz ne vairāk kā 10% no Latgales teritorijas, galvenokārt Piedaugavu, Daugavpils apriņķa austrumus, Ludzas apvidu un Viļaku. Kartes krieviskā rokrakstā, vairums vietvārdu salasāmi, gan ar grūtībām. Tāpat kā Šmita kartei, vietvārdu saraksts nav sastādīts, bet katrai kartei pretējā lappusē ir Latvijas laika karte.

c) Atsevišķu īpašumu kartes, arī saistītas ar 1784. gada kadastru. Tādu ir divdesmit divas, trīs pilnā mērogā un labi salasāmā krievu rokrakstā, deviņpadsmit samazinātā mērogā un nesalasāmas. Gandrīz visas šis kategorijas kartes apraksta sīkus īpašumus - ezerus, ganības utt. Katrai kartei ir savs teksts par īpašuma platību, robežām, īpašniekiem utt. Krievisko tekstu šīs grāmatas vajadzībām pārrakstījusi Irīna Veinberga un latviski tulkojis Dunsdorfs.

d) Tā paša 1784. g. kadastra teksts, ko jau publicējis B. Brežgo savā grāmatā Latgolas inventari ... (Daugavpilī 1943). Tajā karšu nav, bet sniegta plaša informācija par muižām, ciemiem, iedzīvotāju skaitu, muižu un citu īpašumu valdniekiem, attālumiem, platībām, utt. Visus šī kadastra vietvārdus iestrādājis V. Zeps savā Placenames of Latgola (1984). Dunsdorfs publicē tikai tos kadastra vietvārdus, kuŗus ir varējis sameklēt kartē (pie tam ne vienmēr pareizi). Katram vietvārdam Zeps pievieno pagasta nosaukumu, Dunsdorfs - koordinātas. Dunsdorfs tīšām nelieto vietvārdu latgalisko rakstību, jo tā esot atrodama Valža Zepa darbā (176. lp). Latvijas laika kartes mērogā 1:75 000 sedz gandrīz visu šī kadastra tekstu.

e) Manteifeļa 1879. gada Latgales karte, kas iespiesta Manteifeļa grāmatā Inflanty polskie. Kā parasts, Latgales vietvārdi doti poliskā rakstībā.

Atlikušās 80 lappuses aizņem dažādi temati: Latgales agrā vēsture, Jersikas valsts, Katrīnas Pirmās latgaļu radi, vēsturnieka B. Brežgo biogrāfija un it derīgi rādītāji.

Grāmatas apdare ir teicama un cena - ievērojot lielo formātu un krīta papīru - negaidīti lēta.

Kopvērtējumā ar nožēlu jākonstatē, ka Skaistā Latgale nav starp labākajiem Dunsdorfa sasniegumiem.

Nav skaidrs, kam grāmata rakstīta - speciālistam vai vispārējam lasītājam. Es sevi uzskatu šai laukā par speciālistu, un esmu iepriecināts par Šmita 1775. gada karti. Tā man ļoti noder. Punktā (b) minēto karšu ir par maz, lai ar tām varētu daudz iesākt, bet paldies par to pašu! Punktā (c) minētās nesalasāmās kartes nav īsti izmantojamas. Paldies tomēr par norādēm, kuŗos archīvos tās meklējamas. Par Punktā (d) veikto darbu - nē, paldies; tad jau labāk konsultēsimies ar Brežgo tieši, vai arī ar Zepa Placenames. Zināma vērtība ir arī Manteifeļa 1879. g. kartes pārspiedumam.

Joprojām no speciālista viedokļa raugoties, grūti saprast, kāpēc Dundorfs nav publicējis šādas Latgales kartes: Vildbrechta 1796. gada kartes; Napoleona 1812. gada karti (pirmā īsti modernā Latgales karte, kuŗā var paļauties uz koordinātām); Krievijas 1:420 000 mēroga kaŗa karti (agrāk par 1840. g.), kas labi atspoguļo 1784. gada kadastru; un Krievijas 1:126 000 mēroga kaŗa (t.s. trīs-verstu) karti (9 loksnes attiecas uz Latgali) no 1858. gada. Kopā šīs kartes līdz ar ievadiem būtu aizņēmušas ne vairāk par 32 lappusēm un divkāršotu vai pat trīskāršotu šī izdevuma vērtību.

Vispārējos lasītājus (to starpā arī speciālistus) intriģēs mūsu Katrīnas radu raksti, kuŗus Dunsdorfs izvērtē īsti lietpratīgi. Bez tam latgaļu izcelmes lasītāju interesēs Latvijas armijas 1:75000 mēroga kartes, kuŗās varēs atrast savu dzimto ciemu un novadu.

Grāmatā netrūkst kļūdu un kļūmju. Sīkās kļūdas šoreiz atstāsim pie malas: Kārtīgs pārpratums toties ir tulkojums vārdiem Zastenok, Zascianek. Dunsdorfam šis vārds nozīmē "cietumu", un uz šī tulkojuma pamata viņš apraud nabaga latgaliešu sociālo stāvokli zem poļu kungiem krievu laikos. Bet zastenok ir drīzāk viensēta, atšķirībā no ciema. (Protams, dažs būs savu viensētu izjutis kā cietumu, bet tas nu tā.)

Dunsdorfam piemīt nelaba īpašība meklēt kašķi, kur nevajag, ko redzam ne tikai šinī grāmatā vien. Piemēram, viņš apvaino Manteifeli par - īsti nav skaidrs par ko, bet šeit ir Dunsdorfa teksts (345. lp): "Vēsturiskās [Manteifeļa] kartes Treppenhof ir Trepe un Liwenhof - Livāni. Ar abiem šiem vārdiem Manteifels lauž savu principu Latgales vietvārdus rakstīt poliski." Par ko Dunsdorfs šeit runā? Leivona (Livānu) poliskā rakstība taču ir Liwenhof, kā Manteifelim, un vāciskā rakstība ir Lievenhof. Kādu principu Manteifelis šeit lauzīs, ja viņam vispār tāds princips ir bijis?

Vai Skaisto Latgali ir vērts pirkt, lasīt, likt plauktā un ievietot bibliotēkās? Katrā ziņā. Grāmatas trūkumi taču neiznīcina grāmatas vērtības, un tādu nav maz. Vai esam Dunsdorfam pateicību parādā par lielo veikumu? Esam, pat ja ne visās vietās vienādā līmenī.

 

Valdis J. Zeps